Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Kaķi prot pārsteigt

Druva
05:49
29.03.2018
17
Kakis Dzerbene Sarmiites Foto 1

“Dzērbenieši jau pieraduši, ka kaķi man staigā līdzi,” saka Inese Gusmane. Viņa noglauda Lesiju, kura uzlēkusi uz rakstāmgalda un grib saņemt vajadzīgo mīļuma devu.

Inese strādā bibliotēkā, retas ir dienas, kad tur nevar satikt arī kaķeni. Pat grūti pateikt, vai bērniem Lesija vai kaķenei bērni patīk vairāk. Lesijai ikdienā ļoti svarīga ir cilvēku klātbūtne.

Pirms gadiem bibliotēka atradās tuvāk Ineses mājai, bērnudārza telpās. Tas Lesijai bija jauks laiks – apkārt bērni un turpat arī saimniece. Kad bibliotēku pārcēla uz sabiedrisko centru, Lesija vēl ilgi ik dienas gāja pie bērniem, līdz tomēr izdomāja iet uz darbu kopā ar saimnieci. Inese iet pa priekšu, Lesija seko, kad tuvojas galapunktam, kaķene paskrien priekšā.

“Lesija visur nāk līdzi. Uz kapiem Svecīšu vakarā vienu rudeni nāca līdzi abas ar mammu Betiju. Laikam jau Lesiju par kapsētu ieinteresēja mamma, jo citur nekur viņa līdzi nenāca. Izstaigāju visu kapsētu, abas turējās līdzās, arī mājās atnācām kopā. Tikušas pāri slieksnim, abas tūlīt nolikās garšļaukus. Ķepiņas bija ļoti nogurušas,” par Lesiju un viņas mammu Betiju pastāsta saimniece.

Lesijai nav arī bail no suņiem. Ja pretī gadās ļoti liels, tad gan lepnums nedaudz noplok. Bet Betija negriež ceļu nevienam. Kaimiņiene Inesei stāstījusi, kā Betija reiz uzlēkusi dalmācietim mugurā. Suns kaucis, kaķene turējusies mugurā un bijusi ļoti nikna.

Lesijas meita Keta mājās ir karaliene, kura nosaka kārtību, arī mamma nedrīkst iebilst. Dažreiz kāds nepaklausīgais arī dabū ar ķepu. Tēvoci Dūbiju gan komandē mazāk. “Lesija varbūt nav tik intelektuāla, bet Ketai ir raci­onāls prāts un laba atmiņa. Reiz, ejot uz dārzu, no vienas mājas izskrēja suns un Ketai bija jāmūk. Nākamreiz, ejot garām šai mājai, kaķene pārgāja ceļa otrā pusē un gāja pa grāvi, tikko bijām mājai garām, pārnāca atpakaļ. Arī pa ziemu nebija aizmirsusi, kā šajā vietā būtu drošāk,” atklāj Inese un pastāsta par Dūbiju. “Viņš ir ļoti gudrs. Kādreiz kāds ar viņu bija parotaļājies ar lenti. Reiz skatos, kaķis atradis lentīti, paņēmis zobos un pienes dēlam, skatās acīs un ņurkst. Reiz pati sekreterā kaut ko meklēju, Dūbijs arī ieinteresējās un izķeksēja lentīti, aizgāja pie mana vīra, nolika zemē un skatījās acīs,” pastāsta Inese un piebilst, ka Dūbijs neņaud, tikai ņurkst. Tā darījusi kaķenīte Petronella, ar kuru viņš labi sapratās. Kad marta vēji kļūst spēcīgāki, tad gan runcis atceras, ka kaķi ņaud.

“Dūbijs vienmēr ir blakus, kad mazgāju traukus. Cītīgi seko līdzi katrai kustībai. Tāpat ir līdzās, kad brokastoju. Pagājušonedēļ Dūbijam bija gada jubileja. Viņam tika pasniegts kārtīgs cienasts. Runcis tā pieēdās, ka no rīta, izbāzis galvu pa durvju spraugu, izskatījās kā jau pēc kārtīgas balles. Nākamajā dienā pie kārumiem pielaida arī citus mājiniekus,” stāsta kaķa saimniece.

Inesei mājās pavisam ir četri kaķi – divi runči un divas kaķenītes. Par katru viņa var pastāstīt ko interesantu. Arī par tiem, kuru vairs nav. Ketai piedzima trīs rudi kaķēni. Meita ielikusi internetā sludinājumu. Inese smej, kaķēnu pietrūcis, cik liela bijusi interese. Divi tagad ir Alūksnē, viena saim­nieki dzīvo pie Valmieras. Jaunie saimnieki sūta bildes, ziņas, kā kaķiem klājas, ko dara.

Tūta Vafele bija jau vairāk nekā gadu veca, kad kādu vakaru bērnu istabā sacēlās milzīgs troksnis. Inese pavērusi durvis, Tūta pārbijusies, metusies ārā no istabas, un kaķenei pakaļ… pelīte, maziņa, maziņa. Vēlāk gan kaķene sākusi ķert peles.

Savulaik bijis runcis vārdā Gludeklis. Istabā sienā bija caurums. Kaķim pie tā izdevās noķert divas peles. “Reiz vīrs sauc, lai nāku skatīties. Runcis pie peļu cauruma atnesis vistu gaļas ādiņas, nolicis, un pats sēž,” stāsta saimniece un uzsver – ja cits to stāstītu, neticētu.

Runcis Maksis arī ļoti labprāt pavadījis saimnieci viņas gaitās. Reiz Inese gājusi pie draudzenes uz jubileju, kaķi līdzi ņemt nebūtu prāta darbs, jo tur jau bija trīs kaķi. Maksis neatkāpies, tik gājis līdzi. Mājā iešmaucis pa priekšu un vēsā angļu mierā iegājis virtuvē pie kaķu trauka, kārtīgi paēdis. Tas nekas, ka mājinieki turpat blakus šņākuši. Tad Maksis aizgājis lielajā istabā, ielēcis gultā un atlaidies. Kad saimniece posusies mājās, pacēlis galvu, paskatījies uz saimnieci un bijis gatavs doties mājās. Bijis arī, ka Maksis saimnieci pie kādas mājas gaidījis četras stundas, kamēr viņa dodas prom, un tad pa priekšu, kā ceļu rādīdams, gājis mājās.

“Katrs kaķis ir citāds, un visi forši,” saka dzērbeniete Inese Gusmane un ir pārliecināta, ka tie, kam mājās ir kaķi, ir dzīvespriecīgāki, mierīgāki un kopumā laimīgāki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
7

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
100

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi