Ķiršu laiks patīk visiem. Šīs ogas ir gardas, protams, veselīgas, un to nekad nav tik daudz, lai apniktu. Bet ķirši ar savu krāsu, formu var būt arī kā dizaina elements, simboli. Ķiršu ziedi dažādās kultūrās simbolizē pavasari, sievišķību un jaunību. Angļu ticējumos teikts, ka pie mājas iestādīts ķirsis nes veiksmi. Tas piestāvot azartiskiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, māca atļauties un uzdrīkstēties.
“Visus ķiršus noēduši putni,” skumji saka raiskumiete Zane Pokkere un pastāsta, ka draugi uzdāvināja ķiršu stādus. Šovasar jaunie ķiršu kociņi bijuši ogu pilni, jau sākuši sārtoties. Vakarā atgriezusies no darba, vairs neviena ķirša.
Ķirši Zanei ir īpaši. Viņai tie patīk un garšo. Ikdienā apkārt ir ļoti daudz ķiršu, jo tie ir visur – virtuvē, istabā, mašīnā, apģērbā, teju ikkatrā lietā.
“Viss sākās ar tetovējumu. Tuvākie draugi par to zināja,” atklāj Zane. Patiesībā ne jau Zanei ķirši bija tik mīļi, bet tie ļoti iepatikās draugiem, kuriem Zane sāk asociēties ar šiem sarkanajiem, skaistajiem augļiem. “Viņi sāka dāvināt mīļas lietas ar, ap un no ķiršiem. Viņi mani saista ar ķiršiem, un es ļaujos,” bilst raiskumiete, atzīstot, ka pat grūti pateikt, kas viņai nav ar ķiršiem. Audumos, praktiskās lietās, protams, rotās. Visur ir ķirši. Zanei ir čības ar ķiršiem, dvieļi, krūzītes, trauki, apģērbs, atslēgu piekariņi, sveces, flešs, rotu lādīte…
“Man nav kā kolekcionāriem, kam tas, kas patīk, glabājas kādā plauktā. Man ķirši ir uz lietām, ko ikdienā izmantoju. Sākumā bija žēl kaut ko lietot, bet, kad kaut kas nolietojas, nāk vietā jauns. Virtuvē ir pulkstenis ar ķiršiem, staigāju čībās ar ķiršiem, no krūzītes ar ķiršiem dzeru kafiju. Kad dvielīši nokalpojuši, atkal kāds uzdāvina,” stāsta Zane un piebilst, ka pati neko īpašu ar ķiršiem nav pirkusi. “Tik daudz konfekšu ar ķiršiem kā es laikam gan neviens nav apēdis,” smaidot atklāj Zane un parāda divus lielus ķiršus, kas veidoti no konfektēm ar ķiršiem. Gan pienāks īstais brīdis, lai kopā ar draugiem šo dāvanu nobaudītu. Kā piedzīvojumu Zane atceras, ka reiz internetā ieraudzījusi kurpes ar ķiršiem. Tās bijušas Jelgavā. Aizbrauca uz Rīgu, satika draudzeni, aicināja līdzi. Viņa samulsa, tā kā negribēja braukt, tad atklāja, ka draugi esot tās kurpes jau Zanei nopirkuši dzimšanas dienas dāvanai.
“Dāvinātajos ķiršos ir stāsts par maniem draugiem. Katrs nieks, katra lieta man saistās ar kādu no draugiem. To pērkot, viņi ir domājuši par mani,” domās dalās Zane. Īpaša viņai ir draudzenes dāvinātā “Ķiršu pavēlnieces sapņu grāmatu”, kas noformēta ar ķiršiem. Viņa veikusi fantastisku darbu, apkopojot bagātīgu informāciju, jo Zanei ir interese par sapņu tulkošanu. Mīļas dāvanas viņai sagādā meita, kura mammai dāvina zīmējumus, arī ar ķiršiem apgleznotus akmeņus. Bet visdārgākā ir vīra pasniegtā dāvana, amulets ar diviem ķiršiem, kas izgatavots no Zanes mammas un tēta laulības gredzeniem.
Lai gan varbūt ķirši sirdī un prātā Zanei iekrita jau bērnībā. Kādreiz Cēsīs, Uzvaras bulvārī, tur, kur tagad ir skvērs, auguši ķirši. Turpat blakus dzīvoja Zanes vecmāmiņa, pie kuras meitene dzīvoja. Vasarā bērni daudz laika pavadīja ķiršu kokos, starp ķiršiem, tie bija arī gards kārums.
Zane ļauj, ka citi viņu saista ar ķiršiem, jo ķiršos taču ir kas īpašs. To neviens nenoliegs.
Komentāri