Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kad visapkārt ķirši

Sarmīte Feldmane
14:30
23.07.2015
161
Img 1920 E1437654749162 1

Ķiršu laiks patīk visiem. Šīs ogas ir gardas, protams, veselīgas, un to nekad nav tik daudz, lai apniktu. Bet ķirši ar savu krāsu, formu var būt arī kā dizaina elements, simboli. Ķiršu ziedi dažādās kultūrās simbolizē pavasari, sievišķību un jaunību. Angļu ticējumos teikts, ka pie mājas iestādīts ķirsis nes veiksmi. Tas piestāvot azartiskiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, māca atļauties un uzdrīkstēties.

“Visus ķiršus noēduši putni,” skumji saka raiskumiete Zane Pokkere un pastāsta, ka draugi uzdāvināja ķiršu stādus. Šovasar jaunie ķiršu kociņi bijuši ogu pilni, jau sākuši sārtoties. Vakarā atgriezusies no darba, vairs neviena ķirša.

Ķirši Zanei ir īpaši. Viņai tie patīk un garšo. Ikdienā apkārt ir ļoti daudz ķiršu, jo tie ir visur – virtuvē, istabā, mašīnā, apģērbā, teju ikkatrā lietā.
“Viss sākās ar tetovējumu. Tuvākie draugi par to zināja,” atklāj Zane. Patiesībā ne jau Zanei ķirši bija tik mīļi, bet tie ļoti iepatikās draugiem, kuriem Zane sāk asociēties ar šiem sarkanajiem, skaistajiem augļiem. “Viņi sāka dāvināt mīļas lietas ar, ap un no ķiršiem. Viņi mani saista ar ķiršiem, un es ļaujos,” bilst raiskumiete, atzīstot, ka pat grūti pateikt, kas viņai nav ar ķiršiem. Audumos, praktiskās lietās, protams, rotās. Visur ir ķirši. Zanei ir čības ar ķiršiem, dvieļi, krūzītes, trauki, apģērbs, atslēgu piekariņi, sveces, flešs, rotu lādīte…

“Man nav kā kolekcionāriem, kam tas, kas patīk, glabājas kādā plauktā. Man ķirši ir uz lietām, ko ikdienā izmantoju. Sākumā bija žēl kaut ko lietot, bet, kad kaut kas nolietojas, nāk vietā jauns. Virtuvē ir pulkstenis ar ķiršiem, staigāju čībās ar ķiršiem, no krūzītes ar ķiršiem dzeru kafiju. Kad dvielīši nokalpojuši, atkal kāds uzdāvina,” stāsta Zane un piebilst, ka pati neko īpašu ar ķiršiem nav pirkusi. “Tik daudz konfekšu ar ķiršiem kā es laikam gan neviens nav apēdis,” smaidot atklāj Zane un parāda divus lielus ķiršus, kas veidoti no konfektēm ar ķiršiem. Gan pienāks īstais brīdis, lai kopā ar draugiem šo dāvanu nobaudītu. Kā piedzīvojumu Zane atceras, ka reiz internetā ieraudzījusi kurpes ar ķiršiem. Tās bijušas Jelgavā. Aizbrauca uz Rīgu, satika draudzeni, aicināja līdzi. Viņa samulsa, tā kā negribēja braukt, tad atklāja, ka draugi esot tās kurpes jau Zanei nopirkuši dzimšanas dienas dāvanai.

“Dāvinātajos ķiršos ir stāsts par maniem draugiem. Katrs nieks, katra lieta man saistās ar kādu no draugiem. To pērkot, viņi ir domājuši par mani,” domās dalās Zane. Īpaša viņai ir draudzenes dāvinātā “Ķiršu pavēlnieces sapņu grāmatu”, kas noformēta ar ķiršiem. Viņa veikusi fantastisku darbu, apkopojot bagātīgu informāciju, jo Zanei ir interese par sapņu tulkošanu. Mīļas dāvanas viņai sagādā meita, kura mammai dāvina zīmējumus, arī ar ķiršiem apgleznotus akmeņus. Bet visdārgākā ir vīra pasniegtā dāvana, amulets ar diviem ķiršiem, kas izgatavots no Zanes mammas un tēta laulības gredzeniem.

Lai gan varbūt ķirši sirdī un prātā Zanei iekrita jau bērnībā. Kādreiz Cēsīs, Uzvaras bulvārī, tur, kur tagad ir skvērs, auguši ķirši. Turpat blakus dzīvoja Zanes vecmāmiņa, pie kuras meitene dzīvoja. Vasarā bērni daudz laika pavadīja ķiršu kokos, starp ķiršiem, tie bija arī gards kārums.
Zane ļauj, ka citi viņu saista ar ķiršiem, jo ķiršos taču ir kas īpašs. To neviens nenoliegs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi