Šoreiz no “garšvielu plauktiņa” paņemsim baziliku. Pieļauju, ka daudzās mājās “mini dārziņā” uz palodzes šis garšaugs jau dzen pirmos asnus, un vasara nav iedomājama bez bazilika smaržas virtuvē. Par bazilika dzimteni uzskata Vidusāziju. Indijā baziliku pat uzskatīja par svētu augu. No Vidusāzijas šis augs nonācis Senajā Grieķijā, kur savu aromātisko īpašību dēļ iekaroja lielu popularitāti. Par to liecina cildinošais nosaukums, ko grieķi piešķīra šim augam – no grieķu valodas nosaukums “baziliks” tulkojams kā “karaliskais augs”. Pasaulē sastopami vismaz sešdesmit dažādu šķirņu baziliki – gan ar zaļām, gan violetām, gan raibām lapām.
Eiropā baziliks plaši tiek izmantots tikai pēdējos pārdesmit gados.
Lai arī ēdienu gatavošanā to izmanto ļoti plaši, baziliks tiek uzskatīts par klasisku tomātu garšaugu. Pavāre Vineta Žamoidika citē reiz dzirdētu teicienu, ka tomāts ar baziliku kā vīrs ar sievu: “Tā tiešām ir savienība, kas uzreiz ikvienam nāk prātā. Šī garšu savienība ir ideāla, bet baziliks sader arī ar citiem dārzeņiem un jebkuriem zaļumiem. To var pievienot dažādām mērcēm, zupām, iegūstot īpašo garšas noti. Baziliks ir universāls, tas neatstāj kādu specifisku pēcgaršu. Var teikt, latvieši baziliku ir pieņēmuši savā virtuvē un ikdienā. Zinu cilvēkus, kuri siltumnīcā iestāda pāris bazilikus, lai jau tur sajaucas bazilika un tomātu smarža.”
V. Žamoidika iesaka pagatavot bazilika pesto, ko var uzglabāt ledusskapī, lai pievienotu salātiem, mērcēm, zupām, sautējumiem, piešķirtu īpašu garšas noti. Pesto pagatavošana vienkārša: ņem zaļā bazilika (tas vislabāk der pesto) lapiņas bez kātiņiem, piestā vai blenderī saberž putrā kopā ar olīveļļu, ciedru riekstiem, nedaudz ķiploka viendabīgā masā. To var likt arī uz tomātiem ar mocarellas sieru un citur, bet lieliski garšos arī uz maizes grauzdiņa. Ja pesto pievienots vairāk eļļas, lai tā plānā kārtiņā to pārsedz, ledusskapī var glabāt mēnesi un ilgāk.
Pavāre atgādina, ka, izvēloties pievienot baziliku karstajiem ēdieniem, tas jāda pavisam neilgi pirms beigām, lai garšaugs nezaudē krāsu, garšu un aromātu.
Tā kā baziliks labi sader ar tomātiem, tas ir neatņemama tomātu zupas sastāvdaļa. Kad zupu salej šķīvjos, katrā ieber grauzdiņus, pārkaisa ar sieru un svaigu baziliku vai pievieno karoti bazilika pesto.
Var pagatavot bazilika sviestu. Glāzi bazilika lapiņu (blīvi piepildīta) sablenderē viendabīgā masā, pievieno 200 g sviesta (istabas temperatūrā), tējkaroti citronu sulas, ķiploka daiviņu, sāli, piparus. Var smērēt uz maizēm, bet var arī glabāt saldētavā un izmantot karstu vistas gaļas, zivju vai dārzeņu ēdienu aromatizēšanai. Lieliski derēs arī pie grilējumiem. Arī tad bazilika sviestu pievieno pašās beigās.
Runājot par bazilika daudzveidību, V. Žamoidika norāda, ka, teiksim, pesto gatavošanai vislabākais ir zaļais baziliks, tam nederēs sīklapu baziliks, taču tas būs noderīgs ēdiena noformējumam. Līdzīgi ar violeto baziliku, kurš dod ne tikai garšu, bet arī krāsu dārzeņu salātos, ēdienu noformējumā.
“Protams, vislabāk baziliku lietot svaigā veidā, jo kaltētas garšvielas nekad nebūs tik aromātiskas. Tām ir nedaudz tā salmainā sajūta. Taču, gatavojot tomātu mērci picai vai tomātus savā sulā sajaucot ar kaltētu baziliku, tas lieliski derēs. Kā jau visām kaltētajām garšvielām tam jāļauj atdzīvoties mitrumā. Taču tagad lielveikalos visu gadu var nopirkt svaigu baziliku, tāpēc labāk izvēlēties tādu,” norāda V. Žamoidika.
Komentāri