Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kā atšķirt labu jogurtu no vēl labāka?

Druva
22:46
08.06.2009
4

Jogurta dzimtene ir Balkāni, savukārt Latvijā mēs to pazīstam no 20. gadsimta sākuma. Tas kļuvis par iecienītu mūsu ikdienas ēdienkartes sastāvdaļu. Visi jogurti ir garšīgi un veselīgi, bet kā atšķirt labu jogurtu no vēl labāka?

Kas ir jogurts? Jogurts ir piena produkts, kas rodas rūgšanas procesā, ko ierosina jogurta baktēriju kultūras – Lactobacillus bulgaricus un Streptococcus Termophilus. Ja produktā nav šo baktēriju, tad tas ir vienkārši skābpiena produkts. Dažiem jogurtiem bez šīm klasiskajām baktērijām vēl pievieno arī alternatīvās kultūras – bifidobaktērijas un acidofilās baktērijas, tās nodrošina maigāku garšu.

Organismam īpaši labvēlīgas skaitās tās bifidobaktērijas un acidofilās baktērijas, kam izdalīti konkrēti celmi. Piemēram, tāds ir Bifidobacterium BB12, kas ir jogurta dzēriena Imunella sastāvā. Ir zinātniski izpētīts un pierādīts, ka baktēriju celmiem piemīt šīs labās īpašības – tās uzlabo zarnu trakta darbību, imunitāti, cīnās ar brīvajiem radikāļiem un pat pasargā no saslimšanas ar vēzi. Arī holesterīna līmeni asinīs var samazināt ikdienā lietojot jogurtu. Ražotājiem izaicinājums ir nodrošināt, ka visas šīs labās un dzīvās baktērijas jogurtā atrodamas līdz jogurta lietošanas termiņa beigām.

Dzīvie jogurti nav ilgi uzglabājami Uztura speciālisti uzsver – ir svarīgi, lai baktērijas jogurtā būtu dzīvas. Ir tā saucamie dzīvie un nedzīvie jogurti un atšķirība ir jogurta ražošanas procesā. Dzīvie jogurti ir tad, kad jogurta baktērijas tiek pievienotas pēc pasterizācijas, savukārt, ja tās pievieno pirms pasterizācijas rodas tā saucamais nedzīvais jogurts. Šiem jogurtiem ir salīdzinoši daudz garāks realizācijas termiņš kā dzīvajiem. Novērots, ka Latvijas ražotāji lielākoties pārdod dzīvos jogurtus, savukārt importa jogurti lielākoties tomēr ir šie nedzīvie jogurti ar ilgu uzglabāšanas termiņu. Diētas ārsts Andis Brēmanis cilvēkiem iesaka izvēlēties dzīvos jogurtus, kā arī neslinkot un veikalu plauktos papētīt informāciju uz jogurtu iepakojumiem – ražotāji uz iepakojumiem norāda, vai jogurts satur veselīgās baktērijas, cik liels ir tauku procents un cukura līmenis.

Latvijā lielākais jogurta ražotājs a/s “Tukuma piens” atzīst, ka Latvijas ražotāji jogurta nozarē ir tikpat spēcīgi un zinoši kā lielās ārvalstu kompānijas, un ražo veselīgus un garšīgus pašmāju jogurtus.

Populārākie persiku un zemeņu jogurti Jogurti atšķiras arī pēc to konsistences. Ir biezāki un šķidrāki un vienkāršoti tos var iedalīt trīs grupās – biezie jeb ar karotīti ēdamie, dzeramie jogurti un jogurta dzērieni. Rietumos visvairāk iecienītie esot tieši dzeramie jogurti. Arī Latvijas veikalu plauktos tie kļūst populārāki un arvien dažādākus tos piedāvā arī vietējie ražotāji. Tāpat pieejami dažādu garšu jogurti un ikviens var atrast sev labāko. Kā norāda “Tukums piens” galvenā pārtikas tehnoloģe Sandra Tirleja – dažas jogurta šķirnes jau var uzskatīt par klasiku – tāds ir zemeņu un persiku jogurts, tad seko ķiršu, melleņu, meža ogu jogurts. Ražotāji visu laiku seko līdzi tendencēm pasaules tirgos, eksperimentē un rada jaunas šķirnes, kas varētu garšot arī latviešiem. Jaunākie jogurti ir lāceņu un kazeņu jogurti, kas jau guvuši pircēju atzinību. Tiek arī kombinētas dažādas garšas – ķiršu ar vaniļas, zemeņu ar banānu un zemeņu ar kivi vai arī upeņu un aveņu.

Katram savs jogurts Ja neiet pie sirds jau veikalā nopērkamie jogurtu, “Tukuma piens” pārtikas tehnoloģe iesaka pagatavot pašam savu jogurtu, kurš atbildīs ne tikai individuālajām garšas prasībām, bet būs arī veselīgs. Nopērkot balto jogurtu bez piedevām, tam var pievienot, piemēram, paša lasīto ogu ievārījumu. “Lielākoties mums jogurti saistās ar kaut ko saldu – augļu vai ogu gabaliņiem iekšā. Tomēr var nopirkt arī jogurtu bez piedevām un pievienot zaļumus, piemēram, sablenderētas dilles, lociņus, pētersīļus. Sanāk lieliska mērcīte, piemēram, gaļai, zivīm vai dārzeņiem, un tas būs daudz veselīgāk, nekā majonēze. Īpaši to var ieteikt cilvēkiem, kam ir kādas veselības problēmas vai liekais svars”, tā A. Brēmanis. Nereti arī ārsti pacientiem pēc antibiotiku lietošanas iesaka ik dienu uzturā lietot jogurtus. Tas saistīts ar to, ka antibiotikas novājina gan labās, gan sliktās baktērijas, savukārt jogurts un tajā esošās baktērijas palīdz atjaunot līdzsvaru. Derētu gan atcerēties, ka jogurts nav gluži tas pats, kas zāles, tomēr jogurts stiprina imūnsistēmu. Jogurts tāpat kā piens un piena produkti satur nepieciešamos vitamīnus, olbaltumvielas, kalciju un mikroelementus. Turklāt jogurtu var lietot arī tie cilvēki, kuriem ir piena nepanesība. www.apollo.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi