Kopš jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas Cēsu vecpilsētā pagājis pusotrs mēnesis, bet no iedzīvotājiem saņemts daudz neapmierinātu komentāru. Lai noskaidrotu, kāpēc tā noticis, kādi iespējami risinājumi un kad gaidāma situācijas uzlabošanās, redakcijā uz sarunu aicinājām atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” izpilddirektori, finanšu daļas vadītāju Ievu Barutinu un klientu apkalpošanas daļas vadītāju Mārtiņu Vīgantu, kā arī Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītāju Jāni Gobu.
– Kas ir lielākā problēma, ar ko nācies saskarties?
J. Goba: – Problemātiskākā vieta ir Vaļņu un Kases ielas krustojumā esošie konteineri, par ko saņemam iedzīvotāju sūdzības. Arī paši reizēm redzam, ka konteineri pilni, pie tiem krājas atkritumu maisi, kas neizdaiļo pilsētas ainavu.
– Kāpēc šāda problēma radās, vai to nevarēja paredzēt?
J. Goba: – Atbilstoši aprēķiniem, domājot par vecpilsētas atkritumu savākšanas sistēmu, ar piedāvāto konteineru skaitu vajadzēja pietikt. Tagad cenšamies saprast, kur pieļautas kļūdas.
M. Vīgants:- Kad sākām izstrādāt vecpilsētas apsaimniekošanas projektu, bija paredzēts konteineru laukumu veidot arī Vaļņu ielā, taču zemes īpašnieki nepiekrita. Tādējādi tika nolemts, ka šīs ielas labajā pusē esošo māju īpašnieki slēdz līgumus par individuālajiem konteineriem, bet pazemes konteinerus izmantos pretējās puses māju iedzīvotāji un vecpilsēta kopumā.
Šobrīd izveidojusies situācija, ka no Vaļņu ielas lejas līdz 13.namam visas mājas līgumus par individuālajiem konteineriem noslēgušas, bet ar tālāko ēku saimniekiem vienošanās vēl nav panākta. Tādējādi uz šiem trim konteineriem Vaļņu un Kases ielas stūrī nes atkritumus arī no šīm mājām, lai gan tā nebija plānots, un rodas problēmas.
– Zvanīja no Vaļņu 9.nama, lai dalītos pārdomās par šo individuālo konteineru iekšpagalmā. Lai nokļūtu līdz tam, nākšoties mērot pārsimts metru, jo jāiet apkārt visai mājai. “Sanāk dīvaini,” teica zvanītājs, “man jāiet garām šiem konteineriem, lai nestu atkritumus uz pagalmu. Skaidrs, ka tā nedarīšu, to nedarīs arī gados veci cilvēki, kuriem grūti mērot ceļu līdz iekšpagalmam.”
M. Vīgants:- Te jārunā par atkritumu plūsmu. Ja šī māja un citas noslēgtu līgumus un izmantotu savus konteinerus, neveidotos neplānotā atkritumu plūsma uz trim konteineriem Kases un Vaļņu ielas stūrī.
– Varbūt šajā vietā vajadzēja vairāk, lielākus konteinerus.
M. Vīgants: – Tur ir ierobežota vieta, kur konteinerus ielikt, piedevām Valsts kultūras pieminekļu inspekcija neļāva likt lielos piecu kubikmetru konteinerus, ar ko būtu pieticis. Likām mazos, šajā teritorijā varējām izvietot tikai trīs. Sākotnēji bija iecerēts konteinerus izvietot ielas pretējā pusē, kur ir paliels zemes gabals, bet tā īpašnieks nepiekrita šim piedāvājumam.
J. Goba: – Tas būtu vispareizākais risinājums, tad konteineri arī nebūtu tik ļoti pamanāmi kā šobrīd.
Kopā ar “ZAAO” pārstāvjiem esam tikušies ar iedzīvotājiem, runājuši. Gribu akcentēt, ka šī nav vienīgā vieta, kur izmest atkritumus. Netālu ir četri lielie konteineri Skolas ielā, tur vieta būs vienmēr. Daudz kas atkarīgs no cilvēku apziņas, ja redzams, ka konteiners pilns, varētu aizstaigāt līdz citam tuvākajam konteineram. Nekur jau nav, ka konteiners pie pašām durvīm, arī daudzdzīvokļu māju kvartālos nākas mērot kādu gabalu, lai izmestu atkritumus.
M. Vīgants: – Vajadzētu pārbaudīt, vai blakus konteinerā nav vieta, jo gadās, ka, ieliekot vienu maisiņu pilnā konteinerā, otro noliek zemē, lai gan blakus esošais konteiners ir pustukšs.
– Zvanīja kāda Vaļņu ielas iedzīvotāja, norādot, ka šiem konteineriem atvere ir maza, lielāku atkritumu maisu pat nevarot ielikt.
M. Vīgants: – Varbūt cilvēkiem jāpamaina atkritumu izmešanas paradumi, atkritumi jāiznes biežāk, nesavācot tik lielus apjomus. Kad brauca mašīna, cilvēki bija pieraduši savākt lielus maisus un tad izmest.
– Redzēts, ka minētajā vietā parādās arī lielgabarīta atkritumi.
J. Goba: – Cīnīsimies arī pret tiem, kuri te novieto lielgabarīta atkritumus vai ar atkritumu maisiņiem ierodas no privātmājām, uzņēmumiem. Arī iedzīvotāji fiksējuši, ka piestāj mašīnas, no kuru bagāžniekiem tiek izcelti atkritumu maisi un iemesti konteineros. Redzēts kāds busiņš, no kura izmesti maisi ar būvgružiem. Pašvaldības īpašumā izvietota videokamera, no kuras redzams tieši šis ielu krustojums. Tas ļaus redzēt negodīgos, kuri konteinerus izmanto savu atkritumu izmešanai.
– Kāda vecpilsētas iedzīvotāja izteica neapmierinātību, ka nav konteineru šķirotajiem atkritumiem. Vai tā esot draudzīga attieksme pret vidi?
I. Barutina: – Pašā pirmajā koncepcijā bija paredzēts uzstādīt arī konteinerus izlietotam iepakojumam, bet teritorijas ierobežojumu dēļ to nebija iespējams realizēt. Vecpilsētas iedzīvotājiem ir tādas pat iespējas kā privātmājās dzīvojošajiem, proti, šķirotos atkritumus vest uz EKO laukumiem Lapsu ielā vai Bērzainē, kur tos pieņem bez maksas. PET pudeles var izmest pilsētas teritorijā uzstādītajos konteineros.
Savukārt juridiskajiem klientiem ir iespēja noslēgt atsevišķus līgumus tieši par iepakojuma savākšanu, to veicam bez maksas. Uzņēmumi iepakojumu uz konteineru laukumu nest nedrīkst.
Par lielgabarīta atkritumiem un būvgružiem nedaudz jāpiemaksā, bet vajadzības gadījumā “ZAAO” tehnika atbrauks un tos savāks. Nevajadzētu pa tumsu censties tos nogādāt līdz tuvākajiem konteineram.
M. Vīgants: – Ir vēl kāda problēma, proti, cilvēki gāž konteineros karstus pelnus, viens maiss jau izdedzināts. Ugunsdzēsējiem nācās braukt un dzēst, maisu vajadzēja nomainīt. Šis nav vienīgais gadījums, vēl tolaik, kad vāca ar mašīnu, šoferim nācās visu atkritumu kravu izgāzt pusceļā uz poligonu, jo no pelniem aizdegās atkritumi mašīnā. Pelnus drīkst mest konteineros, bet tie kārtīgi jāatdzesē. Vislabākais rādītājs, ja tos var iebērt plastmasas maisā un tas neizkūst, tad var bērt.
– Cik bieži tiek tukšoti konteineri, varbūt problemātiskajā vietā jābrauc biežāk?
M. Vīgants: – Konteinerus tukšo divas reizes – otrdienas rītos un piektdienas pēcpusdienās. Viena laukuma dēļ nevaram sūtīt mašīnu vēl vienu reizi, jo pārējiem laukumiem pietiek ar divām. Mums ir tikai viena mašīna, kas tukšo šos konteinerus, un tā apkalpo arī citas pilsētas. Ja vajadzētu vēl vienu reizi braukt uz Cēsīm, nāktos pārplānot visu loģistiku, kas nav vienkārši.
I. Barutina: – Mēs gribētu atrast citu risinājumu sarunās ar namu īpašniekiem, lai nevajadzētu palielināt izvešanas reižu skaitu.
– Vai ir ticība, ka to izdosies darīt, un kad tas varētu notikt?
J. Goba: – Ir dažas idejas par iespējamajiem risinājumiem, ir cerība, ka līdz pavasarim situācijai vajadzētu atrisināties. Bet arī pašiem namu īpašniekiem, iedzīvotājiem jāizrāda vēlme un pretimnākšana.
M. Vīgants: – Notiek intensīvs darbs, paši esam ieinteresēti visu sakārtot, lai sistēma darbotos un neveidotos maisiņu krāvumi pie konteineriem. Vecpilsētas konteineru laukumiem ir noalgots sētnieks, kurš gādā par kārtību.
– Varbūt nevajadzēja mainīt sistēmu?
I.Barutina: – Tad bija iedzīvotāju neapmierinātība par gaidīšanu uz mašīnu, strādājošajiem tas nebija pieņemams. Tie, kuri laikā nevarēja iekļauties, tāpat maisiņus atstāja pie stūra, kādam tos vajadzēja iemest mašīnā.
J. Goba: – Lai arī skaļāk izskan neapmierināto balsis, dzirdēti daudzi pozitīvi atzinumi, ka jaunā sistēma parocīgāka, jo var izmest atkritumus, ejot no rīta uz darbu vai dodoties dienas gaitās.
– Vai pašvaldība atzinīgi vērtē šo pāreju uz jauno sistēmu, jo pēc tās iniciatīvas tas notika?
J. Goba: – Pāreja uz šo sistēmu bija paredzēta “ZAAO” un Cēsu pašvaldības līgumā. Bija noteikts, ka uzņēmums organizē novadā atkritumu savākšanu un līdz 2015.gada beigām ievieš vecpilsētā konteineru sistēmu. Tas bija ilgs process, bet pašvaldība uzskata, ka šis ir pareizais solis.
– Bija arī pāris iedzīvotāju jautājumu, kas neattiecas uz vecpilsētu. Kāda Saules ielas nama pārvaldniece izteica iedzīvotāju neapmierinātību ar zaļajiem virszemes konteineriem. Vāks esot grūti paceļams, to nevarot nofiksēt, ar vienu roku nevarot pacelt un noturēt vāku. Ja jāizber spainis, to vienam vispār nav iespējams izdarīt.
J. Goba: – Ir apzinātas vietas, kur šajā kvartālā izvietot pazemes konteinerus, tad arī šī problēma tiks atrisināta.
– Zvans no L. Paegles ielas 4. nama. Kāda iedzīvotāja vēlējās zināt, cik bieži konteineri tiek mazgāti, kāpēc tas jādara un kurš par to maksā – visi iedzīvotāji vai tikai māja, uz kuras zemes konteineri atrodas?
M. Vīgants: – Pazemes konteineri tiek mazgāti reizi gadā, parasti to darām rudens pusē, kad beidzies ābolu laiks. Tas nepieciešams, jo no atkritumiem šķidrums satek čaulā, pie reizes tiek dezinficēts arī maiss. Atbrauc īpaša tehnika, kas to visu paveic un šķidrumu savāc. Maksa tiek izdalīta uz visām mājām, kas izmanto minētos konteinerus.
Komentāri