Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Jādzīvo ir šeit un tagad

Druva
14:31
18.09.2013
53
Dons

Artūrs Šingirejs, plašākai publikai zināms kā Dons, atgriezies Latvijā un sācis darbu pie jaunām dziesmām. Viņš izsludinājis jaunā albuma prezentāciju, kas gaidāma jau februārī, viņš arī ir viens no pasniedzējiem un žūrijas locekļiem televīzijas šovā “Jaunā talantu fabrika”, kur sniedz padomus jaunajiem māksliniekiem. Dons bija gatavs pastāstīt par aizvadīto vasaru un ārzemēs pavadīto laiku. -Kā pagāja tava vasara? -Tā bija tik tiešām notikumiem bagāta. Mums bija vairāki izdevušies koncerti, kā arī labi pavadīta atpūta. Vasara bija arī tāds kā radīšanas laiks, jo es nevienā brīdī neapstājos. Sākām darbu pie jaunā albuma. Līdztekus bija koncerti, pilsētas svētki, kā arī atpūta pie jūras. Viens no spilgtākajiem vasaras notikumiem noteikti bija festivāls Liepājā, kur bija lieliska publika, kas sniedza daudz enerģijas. Tie bija neaizmirstami mirkļi ar klausītājiem, ko varētu arī nosaukt par vasaras virsotni. Taču, ja pāris vārdos šī vasara jāraksturo, tad tā noteikti bija ļoti silta un produktīva. -No publikas noteikti gūsti ne tikai enerģiju. Ko vēl tev sniedz gandarīti klausītāji? -Noteikti iedvesmu. Iedvesmu gan jauniem darbiem dzīvē, gan mūzikas radīšanā. Prieku, protams, arī. Kad redzu smaidošas sejas, kad cilvēks, klausoties manu mūziku, atpūšas un ļauj vaļu savām emocijām, tas ir prieks. Neko vairāk pat nevaru pateikt, kā to, ka gribētu vēlreiz un vēlreiz redzēt šādus brīžus. -Jaunā albuma prezentācija gaidāma Valentīndienā. Ar kādu koncerta programmu pārsteigsi klausītājus? -Koncerts, protams, lielā mērā būs saistīts ar Valentīndienu, jo albumā būs vairākas dziesmas par mīlestību, kā arī par notikumiem manā dzīvē, kā es esmu tos piedzīvojis. Jāsaka, šis albums būs diezgan personisks. Savukārt pie programmas mēs intensīvi strādājam, ir padomā vairāki veidi, kā koncerts varētu izskatīties, taču tagad to vēl neatklāšu, jo tad jau vairs nebūs pārsteiguma. Taču garantēju, ka tie nāks viens pēc otra. -Jau minēji, ka smelies iedvesmu koncertos. Vai arī ikdienā nāk iedvesma jaunām melodijām? -Protams, iedvesmu smeļos arī ikdienā, ejot ļaužu drūzmā pa ielu un sajūtot noskaņojumu, aizbraucot uz mežu un vientulībā iegrimstot dabas smaržās, tas viss sniedz iedvesmu. Taču visbiežāk melodijas rodas pēc koncertiem, pēc tikšanās un sarunām ar klausītājiem, kā arī klausītāju vēstulēm, kuras saņemu ik dienu. Tas arī dod spēku strādāt un radīt kaut ko jaunu. Man ir tāda konkrēta fiziska sajūta, pēc kuras jūtu, ka tūlīt taps melodija. Tā sajūta ir pie krūtīm, tā ir it kā maza kņudoņa, kad es zinu, ka tūlīt, tūlīt būs. Tad sēžos pie klavierēm, un tiešām ir. Tā tas notiek visbiežāk. Tā tapusi dziesma Tukšums, tā ir sarakstīta Māsa upe. Šī shēma strādā un nemainās. Melodija it kā pati sevi piesaka, atliek tikai sēsties pie klavierēm vai ņemt rokās ģitāru. -Pašlaik tava ikdiena saistās arī ar “Jauno talantu fabriku”, kur esi pasniedzēja un žūrijas lomā, taču pirms vairākiem gadiem pats biji dalībnieks. Kādas sajūtas atgriezties šovā, tikai nu jau citā statusā? -Nu jau pagājis gandrīz desmit gadu, kad es tur biju. Šajā laikā daudz kas pieredzēts gan dzīvē, gan uz skatuves, tāpēc tagad redzu, kas mainījies. Mūsu šovs bija pirmais Latvijā, mums nebija, ar ko salīdzināt, kur smelties pieredzi, bijām vieni. Šiem dalībniekiem ir vairāk informācijas, jo Latvijā bijuši jau vairāki šāda veida šovi, dažubrīd pat šķiet, ka publikai to jau ir par daudz. Taču, kā vienmēr, mūzikā jāmeklē jauni talanti, jauni dziedātāji, kas rada lieliskas melodijas. Ceru, ka vismaz viens, divi vai pat trīs no šiem dalībniekiem būs uz skatuves arī pēc četriem gadiem. – Kā no “Talantu fabrikas” dalībnieka izaugt par Latvijas mūzikā pazīstamu mākslinieku? – Ir tāda formula, kuru sev esmu šo gadu laikā iemācījis. Tā ir neatlaidība, disciplīna un mīlestība pret darbu, ko dari. Un, ja šīs trīs lietas tiek iegaumētas, tad jebkurā gadījumā būs arī augļi, būs izaugsme. Tāpēc jāuzsver, ja seko šai formulai un ikdienā pieturas pie tās, tad panākumi būs jebkurā jomā, vai tā ir mūzika, galdniecība vai interjera dizains. Tā ir liela sevis disciplinēšana, ka arī brīžos, kad ļoti gribas slinkot, vajag darīt tieši otrādi –strādāt, lai radītu ko jaunu. -Ilgu laiku pavadīji Londonā. Vai arī tur redzi savas mūzikas karjeras pakāpienus? – Anglijā man bija liela pieredze, ko guvu gan no vietējiem iedzīvotājiem, gan īpaši mūziķiem, veidojot kontaktus un apmainoties viedokļiem. Tur arī daudz koncertēju, bet zināju, ka tas būs tikai periodiski, ka atgriezīšos Latvijā. Katrā ziņā esmu priecīgs, ka man ir bijusi šāda pieredze, esmu paņēmis sev to, kas man bija vajadzīgs. Esmu laimīgs, ka esmu atpakaļ mājās un varu turpināt strādā, izmantojot Anglijas pieredzi. Un jāatzīst, ka esmu tiešām priecīgs būt mājās, jo nevaru dzīvot bez Latvijas. Domāju, bez Latvijas es būtu kaut kur apmaldījies, jo tās tomēr ir manas mājas, un, kā jau mēs visi zinām, mājās ikviens jūtas vislabāk.

-Vai vari iedomāties sevi atkal aizbraucam? -Noteikti nē. Mums taču šeit ir tik daudz skaistu lietu, ko darīt, ka nepietiek laika domāt par to, ka es varētu atkal aizbraukt prom. Man patīk Latvija, zeme, cilvēki, mūsu mentalitāte. Zinu, ka mēs esam ziemeļnieciski, ne tik karstasinīgi kā varbūt spāņi, brazīlieši vai portugāļi, taču tieši tas man patīk. Jāatzīst arī, ka, atbraucot mājās pēc tam, kad kādu laiku esi vazājies pa pasauli, Latviju redzi nedaudz citādu, redzi, cik liela nozīme ir videi, kādā dzīvojam, – mežiem, jūrai, mūsu simbolikai, karogam un himnai. Ir lielāks patriotisms un lepnums par savu valsti. -Divarpus mēnešus pavadīji arī Indijā, meditācijās. Ko ieguvi no šī brauciena? -To nevar tā vārdos izstāstīt. Tā bija neatsverama pieredze, kur piedalījos meditācijās, kā kontrolēt savas domas, kā sevī turēt harmoniju un mieru. Šis brauciens, protams, ir bijis lieliska pieredze. Tas bija kaut kas neaizmirstams, ko es visu dzīvi atcerēšos. Taču to visu var iemācīties, arī neesot Indijā, vienkārši man sakrita šādi dzīves apstākļi. Vai katram tas būtu jāizdara? Nē, jo ne visas kurpes der visiem, katrs meklē savu veidu, kā gūt mieru. Cits, sēžot laivā, jūrā zvejo, tā ir viņa meditācija, dažs pievēršas kam pavisam atšķirīgam no tā, ko dara ikdienā, un tādā veidā sakārto savas domas. -Kāda ir tava formula, kā sakārtot domas un gūt harmoniju? -Tā varbūt pat nav formula, bet tāds kā kopsaucējs. Esmu sapratis, ka katram cilvēkam jādara tas, kas ļoti patīk. Kaut stundu, kaut pusstundu vai vienkārši desmit minūtes dienā. Tas vairos prieku, palīdzēs pārvarēt grūtākus brīžus. Un vēl, pats galvenais, jādzīvo tagadnē, jāizdzīvo katrs mirklis, jo arī sāpes ir skaistas, arī šķiršanās ir skaistas, arī saiešanas kopā ir skaistas, arī prieki un svētki ir skaisti. Pat skumjie rudens vakari un slimība ir skaista, jo vai tad nav jauki, ka mēs esam dzīvs organisms, kas jūt. Tāpēc šie mirkļi jāizbauda, tas, manuprāt, ir visskaistākais. Un, ja kādam vēl bail no rudens depresijas, tad izdzīvojiet to. Vajag izbaudīt depresiju, vajag pabūt tur, kur tajā brīdī jābūt. Galvenais jau cilvēkam ir būt šeit un tagad, izbaudīt to, ka esam skaisti un dzīvojam pasaulē skaistākajā zemē. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi