Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un patēriņa ekonomikas “ņemt-izmantot-izmest” pieejai. Un tomēr aprites ekonomika nav pašmērķis, tās būtība ir enerģijas, primāro resursu taupīšana un kaitējumu mazināšana attiecībā uz klimatu un dabu, apkārtējās vides piesārņojumu. Taču pastāv milzīgs risks, ka aprites ekonomikas patiesais mērķis lielai daļai komersantu un sabiedrības piemirsīsies, līdz ar to, ja mēs vēlamies ar šādu ekonomikas modeli uzlabot arī vides stāvokli, tad svarīgi ārēji uzraudzīt ekonomikas modeļa attīstību. Lai nesanāk tā, ka tikai klasiskie ekonomiskie rādītāji būs priekšzīmīgi, bet mēs turpat vien būsim sarunās par bēdīgo dabas stāvokli, piesārņojumu, enerģijas patēriņa virsotnēm un lobistu spiedienu uz dabas resursu intensīvāku izmantošanu.
Pasaulē aprites ekonomika attīstās dažādi. Liela nozīme ir resursu pieejamībai, resursu ieguves lobismam, kā arī iespējām un attieksmei atkritumu pārvaldības jautājumos, ļoti vienkāršojot, – cik viegli atkritumus noslēpt. Nenoliedzami milzīga nozīme ir arī politiskajai gaisotnei, piemēram, iepriekšējos gados valsts mērogā ASV, kur aprites ekonomikai nebija gaišākais periods.
Kaut mēs par aprites ekonomiku un reāliem soļiem praksē visbiežāk dzirdam Eiropas valstu ģimenē, tomēr tādās valstīs kā Ķīna, Japāna, Indija, Brazīlija, Kanāda, ASV un arī šo valstu pilsētās ir izstrādāti dažādu līmeņu plānošanas dokumenti un īstenotas daudzas iniciatīvas. Īpaši būtu uzsverami notikumi Ķīnā, kurā pietiekami strauji attīstās inovācijas, ekodizains, atkritumu pārstrāde, paaugstinās ražotāju atbildība.
Atgriežoties Eiropā, Eiropas Savienības stratēģiskie dokumenti un mēģinājumi tos savietot ar zinātni un finanšu avotiem ir jau visaptveroši, tomēr kopumā praksē vēl ir tāls ceļš ejams. Kopumā aprites ekonomikas potenciāls inovācijām, darba vietu radīšanai un ekonomikas attīstībai ir milzīgs. Ja ielūkojamies dalībvalstu virtuvēs, tad redzam, ka pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm un to tiesību aktiem, dažādajiem valstu akcentiem, kā arī sabiedrības, uzņēmumu un valsts pārvaldes izpratni. Pie aprites ekonomikas attīstības aktīvi strādā Nīderlandē, Somijā, Dānijā, Itālijā, Francijā. Gan Eiropā, gan ārpus tās aprites ekonomikas virzītājs ir publiskās atbalsta sistēmas un privātās investīcijas, kā arī normatīvie akti un sabiedrības izglītošanas kampaņas.
Šobrīd Eiropā ir gandrīz 400 pašvaldību, kuras apņēmušās ieviest aprites ekonomikas principus. Tās izstrādā un ievēro plānus, piemēram, par atkritumu kvantitatīvo rādītāju samazināšanu, dalītās vākšanas un pārstrādes jaudu palielinājumu, īstenojot pasākumus produktu pārveidei, rīkojot publiskos iepirkumus u.c.
Latvijā aprites ekonomika ir sākuma stadijā. Mums ir aprites ekonomikas rīcības plāns. Taču ļoti fragmentētas zināšanas un prioritāšu trūkums šobrīd vēl ir lielā daļā uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību sektoros un sabiedrībā kopumā. Bieži no politiķiem un pat no komersantiem, to profesionālajām asociācijām dzirdam, ka mūsu ekonomikā jau ir pietiekama aprite. Taču patēriņš, atkritumu pieauguma tendence, atkritumu šķirošanas un pārstrādes rādītāji, pārstrādāto materiālu pienesums izejvielu pieprasījumā, zaļais iepirkums u.c. radītāji iezīmē citu situāciju. Taču nenoliedzami komersantu vidū ir arī dzirdīgas ausis, un tāpēc arī pie mums parādās jaunas idejas, kā aprites ekonomiku iedzīvināt praksē.
Domājot par lielāku sabiedrības atbalstu aprites ekonomikas iedzīvināšanā, vienalga, vai tie būs atkritumu šķirošanas, depozīta jautājumi vai lietu labošanas, atjaunošanas servisi, koplietošanas pakalpojumi, izcili ekodizaina produkti, reciklētie produkti, jaunās dzīves sākumam jābūt ar aizvietojošu piedāvājumu šodienas ieradumiem. Jaunajam piedāvājumam jābūt vienkāršam un ērti īstenojamam, viegli pieejamam, ar saprotamu informāciju un sabiedrības iesaisti. Gan produktiem, gan pakalpojumiem jābūt cenas un kvalitātes ziņā pievilcīgiem. Šiem nosacījumiem īpaši liela nozīme būs sākuma periodā, kad cilvēki vēl būs piesardzīgi, uzticēsies dažādiem mītiem, nevēlēsies mainīt ieradumus, turklāt fonu veidos informācijas bagāža, kuru vēl kādu laiku uzturēs vecās ekonomikas interešu aizstāvji. Tieši to mēs dzirdam jau šobrīd no viņiem arī Latvijā – patēriņu nevajag ierobežot, resursi ir pietiekami, aprites ekonomika ir vienkāršota tirgus pārdale, kā arī dabas un vides problēmas kopumā ir izdomātas. Izglītības un izpratnes līmenis sabiedrībā noteikti attīstīsies lēnāk nekā izplatīsies pārmaiņu pretinieku ziņojumi publiskajā telpā.
Nākotnē būs nepieciešams virzīties uz koplietošanas produktu un pakalpojumu attīstību, produktu un pakalpojumu patiesās vērtības noteikšanu, šodienas ieradumu un uzvedības modeļu maiņu, bet, lai to sasniegtu, milzīga nozīme ir turpmākajam skolu izglītības vektoram.
Kopumā aprites ekonomika vēl neatbild uz visiem šodienas jautājumiem, bet tā iezīmē pārmaiņu sākumu. Nākotnē tā apaugs ar jauniem atvasinājumiem, un tas būs jau cits tvērums un pielietotā terminoloģija. Lai kāds būtu šīs ekonomikas nosaukums, tā pēc būtības turpinās nodrošināt mums labklājību. Jautājums tikai, kas būs labklājības esence.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Komentāri