Piektdiena, 14. marts
Vārda dienas: Matilde, Ulrika

Ja ir mērķis, tas jāsasniedz

Sarmīte Feldmane
05:51
04.07.2023
367

Uzņēmums, kas acīmredzami katru gadu attīstās, paplašinās, ir “Cēsu alus”. Nupat ilgtspējas indeksa eks­pertu vērtējumā alus darītava pirmo reizi saņēmusi godpilno Di­manta kategorijas novērtējumu, deviņus gadus pēc kārtas atzīta par labāko darba devēju Vidzemē. Uzņēmums allaž novērtēts par inovācijām, nepārtrauktu attīstību. Ne tikai par “Cēsu alu” saruna ar valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņ­soni.

                         Eva Sietiņsone.
FOTO: Marta Meldra Martinsone

– Jaunu produktu izstrāde un inovācijas ir mūsu veiksmes faktori. Pēdējos piecos gados tirgū esam laiduši ap 200 jaunu produktu. Patērētāji to novērtē. Ir gan jaunas alus šķirnes, gan bezalkoholiskie dzērieni – alus, sidrs. Patērētāji aizvien vairāk izvēlas bezalkoholiskos dzērienus, to piedāvājums palielinās, tiesa, ne tik strauji kā vidēji Eiropā. Aizvien paplašinām dzeramā ūdens klāstu. Pērn Kon­kurences padome atļāva iegādāties zīmolu “Everest”, ūdeni ražojam Cēsīs. Palielinājies mineralizēto uz ūdens bāzes vitamīniem bagātināto dzērienu klāsts. Arī ar dabīgu kofeīnu.Latvijas tirgū piedāvājam vairāk nekā 200 dažādu dzērienu – alu, sidrus, ūdeni, enerģijas dzērienus, limonādi, kvasu, kokteiļus.

– Inovācijas ir ilgtspējai, bet tās ir ieguldījumi.
Dažkārt tie ir materiāli ieguldījumi, citkārt – komandas intelektuāls darbs. Vispirms ir vīzija, kādu produktu gribam ražot, kādam tam jābūt. Ja  patērētājs novērtē, esam gandarīti. Esam pirmais  pārtikas ražošanas uzņēmums, kas Ilgtspē­jas indeksā saņēmis Dimanta vērtējumu. Uz to ir mērķtiecīgi iets. Tas nav tikai stāsts par ražošanas apjomiem un biznesa rezultātiem, vienmēr esam domājuši par iespēju darboties ilgtspējīgi. Tas nozīmē arī rūpes par darbiniekiem un darba vidi, vietējo kopienu, pircējiem un vajadzību nepārtraukti samazināt    ietekmi uz vidi.

– Ko uzņēmums var darīt, lai samazinātu energoresursu un ietekmi uz vidi?   
– Lielākais ietekmes uz vidi samazinājums ir depozīta sistēmas ieviešana. Pagāja ilgs laiks, lai to iedzīvinātu. “Cēsu alus” ir SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dalībnieks. Pērn nepilna gada laikā jau tika savākts līdz 70 procenti iepakojuma. Stikla pudeļu ražošanā ir ļoti liels energoresursu patēriņš, tās vairākkārt izmantojot, tiek taupīti resursi.

Uzņēmumā rūpīgi kontrolējam siltuma, ūdens patēriņu, tiek meklēts, vai kur nelīst garām, kā vēl varētu samazināt patērēto ūdeni. Pērn ieviesām dažādus automatizācijas procesus un risinājumu, lai nodrošinātu siltuma atgūšanu no aukstuma kompresoriem un notek­ūdeņiem, panākot lielu siltumenerģijas ekonomiju.

“Olvi grupas”, kuras uzņēmums esam, mērķi ir  izveidot ražotni, kas neatstāj CO2 pēdas nospiedumu. Ilgākā laikā arī CO2 neitrālu piegādes ķēdi. Top reāli plāni, kā to sasniegt. Lai veidotu izpratni par vides jautājumiem, darbiniekiem rīkojam meistarklases par atkritumu šķirošanu, depozīta sistēmu, arī veselīgu uzturu.

– Vai Cēsīs pietiek teritorijas, lai attīstītos?
-    Atrodamies pilsētas indus­tri­ā­lajā teritorijā, esam iegādājušies zemi, un vietas pietiek. Katru gadu attīstībā ieguldām ap diviem miljoniem eiro, daudz investējam mūsdienīgākās iekārtās. Šogad sāksim apmeklētāju, var teikt, alus pieredzes centra būvniecību. Vēla­mies, lai Cēsīs tūristiem un cēsniekiem būtu vieta, kur piedāvājam iespēju vairāk uzzināt par alu, tā ražošanu. Taps arī    jauna biroja ēka.

– Jautājums cēsniecei, vai pilsēta attīstās?
-   Noteikti. Katrai pilsētai ir savs šarms un Cēsīm ir savs. Pilsētā daudz kas notiek, kas piesaista. Cēsīs daudzi vēlas dzīvot, arī mūsu darbinieki, bet nav mājokļu. Pilsē­tai ir iespēja piesaistīt kvalificētus speciālistus, ja vien būtu, kur dzīvot. Noteikti interese par pilsētu palielināsies, kad darbu sāks “Kosmosa centrs”.

– Pirms diviem gadiem “Cēsu alus” apvienojās ar “Piebalgas alu”.
– Ražotne ļoti veiksmīgi strādā. Tas ir jaunpiebaldzēnu nopelns. Alu tur brūvē gadiem izkoptās tradīcijās, “Piebalgas alus var lepoties ar unikālu atvērtās raudzēšanas tehnoloģiju. Pārdošanas apjomi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 30%. “Piebalgas alus” zīmols kļuvis atpazīstamāks. Tiek ieguldīts ražošanas attīstībā, atjaunotas iekārtas, uzlabota darba vide. Ir būtiski saglabāt to auru, kāda ir Piebalgas ražotnē.

– Vasara alus darītājiem ir ražas laiks. Varat priecāties par karsto vasaru.
– Nozarē vasara ir karstākais darba laiks. Šogad strauji kāpuši ražošanas un pārdošanas rādītāji, jūnijā vien būsim pārdevuši 11 miljonus litru dzērienu. No “Olvi grupas” saņēmām atzinību. Paši esam priecīgi par rezultātiem, bet īpašs gandarījums, ka tiekam novērtēti.    Eksportā līdz gada beigām atgūsim pērnā gada rādītājus.

Pērn vasarā saskārāmies ar darbaspēka krīzi, tagad situācija labāka. Jārēķinās, ka situācijas nozarēs mainās, vasarās cilvēkiem ir daudz darba iespēju. Pērn uzņēmumā bija daudz pārmaiņu, iespējams, ar darbinieku piesaisti netikām līdzi attīstībai. Šogad laikus gatavojāmies, lai vasarā nodrošinātu darbaspēku. Beidzoties sezonai, piedāvājam arī pastāvīgu darbu. Pie mums strādā arī 15 ukraiņi. Viņi ir apzinīgi, atbildīgi darbinieki, kaut ir valodas barjera, ir iejutušies kolektīvā.

– 20 gadus esat “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja.
– Jūlija beigās paliks 20 gadi, bet uzņēmumā strādāju jau 22.

– Kā šajos gados attīstījusies Latvijas ekonomika?
– Esmu cilvēks, kurš skatās nākotnē, grūti raudzīties atpakaļ. Bijuši sarežģīti un grūti periodi, bet redzam, ka Latvija attīstās, iedzīvotāju labklājības līmenis palielinās. Tas īpaši redzams pēdējos piecos gados. Bezdarbs ir samazinājies, īpaši Vidzemē, vidējais atalgojums palielinājies. Pērn ietekmēja situācija Ukrainā, biznesu un arī cilvēkus emocionāli. Ietekme aizvien jūtama, bet ekonomika attīstās.

– Pēdējos gados daudz un dažādos līmeņos tiek runāts, kā ir- būt sievietei vadītājai, būt biznesā?    Latvijas izdevuma “For­bes” vērtējumā bijāt Biznesa vadītāju top 10, Latvijas Investīci­ju aģentūra atzinusi par veiks­mī­gāko uzņēmuma vadītāju – sievieti. Gandrīz katru gadu kāds augsts novērtējums.
– Kad sāku vadīt uzņēmumu, biju ļoti jauna un nereti saskāros ar izbrīna pilnu attieksmi no citiem vadības līmeņa kolēģiem. Dažs solīds kungs bija šokēts – alus darītavas vadītāja! Neapgalvošu, ka sieviete un vīrietis ir līdzvērtīgi. Pa­stāv barjeras, bet sievietei ar to jārēķinās, jātiek galā. Bija jāpacīnās, sevi jāpierāda, jāaizstāv savs viedoklis, jāsasniedz mērķis. Ta­gad attieksmē vairs to neizjūtu. Arī Eiropas Savienībā tiek uzsvērta sieviešu un vīriešu vienlīdzība, un daudzos uzņēmumos jau vērtē, lai, piemēram, valdē ir balanss.

Mums kolektīvā ir daudz sieviešu, arī valdē, vadības komandā. Iespējams, tāpēc, ka esmu sieviete,    kolektīvā nevienam nav šķēršļu karjeras veidošanā, izaugsmē. Re­zultātus vienlīdz labi sasniedz gan sievietes, gan vīrieši. Man patīk strādāt ar gudriem, mērķtiecīgiem cilvēkiem, nav būtiski – vīrietis vai sieviete. Man patīk darbus deleģēt, uzticēt kolēģiem, netraucēt strādāt, bet prasīt rezultātu. Uzņēmums daudz iegulda mācībās. Pērn mācījāmies līderību. Šogad noslēdzās līderības akadēmija, tajā kopā ar kolēģiem izstrādājām uzņēmuma līderības vērtības, saskaņā ar kurām strādājam. Tās ir – cilvēcīgums, atbildība, drosme attīstīt inovācijas, godavārds.

– Vai par vadītāju var izmācīties?
– Ir dažāda līmeņa vadītāji. Man vienmēr patikusi stratēģiju izstrāde, nereāli mērķi, pat mazliet traki. Atceros, kad sāku vadīt “Cēsu alu”, teicu, ka vadīšu izcilu uzņēmumu, bet nevarēju noformulēt, kāds tas būs. Joprojām tā domāju. Iespējams, jau vadu izcilu uzņēmumu, bet nepārtraukti gribas ko uzlabot, attīstīt. Man svarīga ir mērķtiecība. Neticu, ka kaut ko nevar sasniegt. Tās ir īpašības, kuras nevar iemācīties, tās vai nu ir, vai nav. Dažas lietas prasa vairāk laika, jaunas zināšanas, jaunus kolēģus, bet attīstība ir sasniedzama.

– Svarīga ir arī  “Olvi grupas” uzticēšanās.
– Mums ir kopīgas stratēģijas un mērķi, bet esam diezgan neatkarīgi. Mūs uzklausa, ar mums rēķinās. Paši radām jaunus produktus. Varam piedāvāt to, kas Latvijas tirgum visvairāk nepieciešams. Ir patīkami, ka atbalsta ambiciozus mēr­ķus un novērtē paveikto.

– Katru dienu neizbēgami ir stress, kā ar to tikt galā?
– Tā kā darbus deleģēju, cenšos nenokrauties ar ikdienas it kā sīkumiem. Katru dienu nemēģinu izskriet cauri visiem ražošanas procesiem, uzticos kolēģiem. Kad jūtu signālus, ka kaut kur kas ķeras, iesaistos. Atkāpe no operatīvajām lietām palīdz saglabāt stratēģisku skatu, kad nepieciešams, varu kolēģiem palīdzēt risināt problēmsituācijas. Kad jāpieņem stratēģiski lēmumi, varu ātri reaģēt.

Mans vaļasprieks ir golfs. Kad vairākas stundas izstaigājos pa golfa laukumu, nākamajā dienā ir prieks un spēks būt darbā.

– Uz kādu koncertu pēdējo bijāt?
– Itāļu rokgrupas “Måneskin”. Koncertā mūsējie tirgoja alu. Tā bija un ir traka avantūra, un pašiem arī patīk – nodrošinām alus tirdz­niecību dažādos pasākumos. To ar aizrautību tirgo paši uzņēmuma darbinieki. Arī pati esmu tirgojusies, ir gandarījums un azarts satikt pircējus aci pret aci. Būsim arī Dziesmusvētkos Mežaparkā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Veselība. Vienmēr svarīga

13:26
11.03.2025
29

“Veselības jomai finansējuma nekad nevar būt par daudz,” tā aģentūras LETA žurnālistēm Gaļinai Kudrjavcevai Ancei Zirnītei intervijā atzinusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, taču uzsvērusi, ka papildu līdzekļi nozare šī gada budžetā piešķirti, tajā skaitā medikamentiem onkoloģijā. Saruna ar A. Vaļulieni par to, kāpēc medicīnai vienmēr vajadzēs palielināt līdzekļus, kā zāļu cenas mainījusi reforma, […]

Racionāls mākslinieks ar romantisku skatījumu

07:16
06.03.2025
63

Mūziķis, dziesmu autors un radio balss Mārtiņš Kanters ir dzimis Cēsīs un arvien cenšas izbrīvēt laiku, lai Straupē apciemotu mammu. Mūzikā ir jau 15 gadus, pirms desmit gadiem izdevis pirmo solo albumu, tagad ir jau četri, divi no tiem kopā ar Maestro Raimondu Paulu. Šogad Mārtiņš saņēmis Zelta mikrofona balvu nominācijā “Labākais tradicionālā pop vai […]

Darba dienas paiet mežā

15:28
03.03.2025
380

Uldim Kalniņam darba dienas paiet mežā. Viņš kopj jaunaudzes. “Sniega, var teikt, nebija, varēju visu ziemu strādāt. Taurenē, Dzērbenē saimniekiem mežu daudz. Viņi domā, lai izaugtu kārtīgs mežs. Ja nekops, neizaugs,” saka Uldis. Viņa dzimtais pagasts ir Dzērbene, bet, kā atzīst taurenietis, tagad jau abi pagasti ir kā viens. Tie pāris kilometri no viena centra […]

Piepildīt laiku, radīt un dot citiem

15:12
27.02.2025
191

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā apskatāma Tamāras Gončoronokas enkaustikas gleznu izstāde. Viņa ir jaunpiebaldzēniete, Sv.Toma baznīcas draudzes priekšniece, strādā par bibliotekāri kaimiņu pagastā Rankā, bet brīvos brīžus velta vaļaspriekiem, kas dod dzīvē līdzsvaru. -Man vienmēr paticis apgūt ko jaunu, pamēģināt. Enkaustika sākumā ieinteresēja vārda pēc, nesapratu, kas tas ir. Draudzes svētdienas skolā sarīkoju meistarklasi. Tie, kuri piedalījāmies, […]

Koncertuzvedumā “Uz vienas stīgas” apvienojas dziedātāja Ineta Rudzīte,kā arī aktieri Jānis Paukštello un Gundars Grasbergs

16:33
26.02.2025
46

Šopavasar Latvijas pilsētās būs skatāms jauns koncertuzvedums “Uz vienas stīgas”, kurā apvienojušies izcilie aktieri Jānis Paukštello un Gundars Grasbergs, kā arī šarmantā dziedātāja Ineta Rudzīte. Pirmais koncerts notiks 13.martā Cēsīs, CATA Kultūras centrā. Uzvedumā skanēs gan Knuta Skujenieka, Imanta Ziedoņa un Jāņa Petera dzeja, gan zināmas un arī mazāk dzirdētas dziesmas no mākslinieku repertuāra: “Ir […]

Teātra spēlēšana pusotra gadsimta garumā

06:02
22.02.2025
54

Šajā gadā aprit 150 gadi, kopš Cēsīs spēlē teātri. Teātra spēlēšanas sākums meklējams 1875. gadā, kad vietējās kreicskolas audzēkņi vācu valodā nospēlēja nelielu ludziņu kādā vācu pilsoņu kluba “Muse” rīkotajā pasākumā. Tas rosināja Cēsu Labdarības biedrību organizēt dramatisko pulciņu, lai spēlētu teātri latviešu mēlē. Tā arī notika, un jau nākamajā, 1876. , gadā to nosauca […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
13
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
23
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
22
7
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
18
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
32
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi