Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ja ir mērķis, tas jāsasniedz

Sarmīte Feldmane
05:51
04.07.2023
731

Uzņēmums, kas acīmredzami katru gadu attīstās, paplašinās, ir “Cēsu alus”. Nupat ilgtspējas indeksa eks­pertu vērtējumā alus darītava pirmo reizi saņēmusi godpilno Di­manta kategorijas novērtējumu, deviņus gadus pēc kārtas atzīta par labāko darba devēju Vidzemē. Uzņēmums allaž novērtēts par inovācijām, nepārtrauktu attīstību. Ne tikai par “Cēsu alu” saruna ar valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņ­soni.

                         Eva Sietiņsone.
FOTO: Marta Meldra Martinsone

– Jaunu produktu izstrāde un inovācijas ir mūsu veiksmes faktori. Pēdējos piecos gados tirgū esam laiduši ap 200 jaunu produktu. Patērētāji to novērtē. Ir gan jaunas alus šķirnes, gan bezalkoholiskie dzērieni – alus, sidrs. Patērētāji aizvien vairāk izvēlas bezalkoholiskos dzērienus, to piedāvājums palielinās, tiesa, ne tik strauji kā vidēji Eiropā. Aizvien paplašinām dzeramā ūdens klāstu. Pērn Kon­kurences padome atļāva iegādāties zīmolu “Everest”, ūdeni ražojam Cēsīs. Palielinājies mineralizēto uz ūdens bāzes vitamīniem bagātināto dzērienu klāsts. Arī ar dabīgu kofeīnu.Latvijas tirgū piedāvājam vairāk nekā 200 dažādu dzērienu – alu, sidrus, ūdeni, enerģijas dzērienus, limonādi, kvasu, kokteiļus.

– Inovācijas ir ilgtspējai, bet tās ir ieguldījumi.
Dažkārt tie ir materiāli ieguldījumi, citkārt – komandas intelektuāls darbs. Vispirms ir vīzija, kādu produktu gribam ražot, kādam tam jābūt. Ja  patērētājs novērtē, esam gandarīti. Esam pirmais  pārtikas ražošanas uzņēmums, kas Ilgtspē­jas indeksā saņēmis Dimanta vērtējumu. Uz to ir mērķtiecīgi iets. Tas nav tikai stāsts par ražošanas apjomiem un biznesa rezultātiem, vienmēr esam domājuši par iespēju darboties ilgtspējīgi. Tas nozīmē arī rūpes par darbiniekiem un darba vidi, vietējo kopienu, pircējiem un vajadzību nepārtraukti samazināt    ietekmi uz vidi.

– Ko uzņēmums var darīt, lai samazinātu energoresursu un ietekmi uz vidi?   
– Lielākais ietekmes uz vidi samazinājums ir depozīta sistēmas ieviešana. Pagāja ilgs laiks, lai to iedzīvinātu. “Cēsu alus” ir SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dalībnieks. Pērn nepilna gada laikā jau tika savākts līdz 70 procenti iepakojuma. Stikla pudeļu ražošanā ir ļoti liels energoresursu patēriņš, tās vairākkārt izmantojot, tiek taupīti resursi.

Uzņēmumā rūpīgi kontrolējam siltuma, ūdens patēriņu, tiek meklēts, vai kur nelīst garām, kā vēl varētu samazināt patērēto ūdeni. Pērn ieviesām dažādus automatizācijas procesus un risinājumu, lai nodrošinātu siltuma atgūšanu no aukstuma kompresoriem un notek­ūdeņiem, panākot lielu siltumenerģijas ekonomiju.

“Olvi grupas”, kuras uzņēmums esam, mērķi ir  izveidot ražotni, kas neatstāj CO2 pēdas nospiedumu. Ilgākā laikā arī CO2 neitrālu piegādes ķēdi. Top reāli plāni, kā to sasniegt. Lai veidotu izpratni par vides jautājumiem, darbiniekiem rīkojam meistarklases par atkritumu šķirošanu, depozīta sistēmu, arī veselīgu uzturu.

– Vai Cēsīs pietiek teritorijas, lai attīstītos?
-    Atrodamies pilsētas indus­tri­ā­lajā teritorijā, esam iegādājušies zemi, un vietas pietiek. Katru gadu attīstībā ieguldām ap diviem miljoniem eiro, daudz investējam mūsdienīgākās iekārtās. Šogad sāksim apmeklētāju, var teikt, alus pieredzes centra būvniecību. Vēla­mies, lai Cēsīs tūristiem un cēsniekiem būtu vieta, kur piedāvājam iespēju vairāk uzzināt par alu, tā ražošanu. Taps arī    jauna biroja ēka.

– Jautājums cēsniecei, vai pilsēta attīstās?
-   Noteikti. Katrai pilsētai ir savs šarms un Cēsīm ir savs. Pilsētā daudz kas notiek, kas piesaista. Cēsīs daudzi vēlas dzīvot, arī mūsu darbinieki, bet nav mājokļu. Pilsē­tai ir iespēja piesaistīt kvalificētus speciālistus, ja vien būtu, kur dzīvot. Noteikti interese par pilsētu palielināsies, kad darbu sāks “Kosmosa centrs”.

– Pirms diviem gadiem “Cēsu alus” apvienojās ar “Piebalgas alu”.
– Ražotne ļoti veiksmīgi strādā. Tas ir jaunpiebaldzēnu nopelns. Alu tur brūvē gadiem izkoptās tradīcijās, “Piebalgas alus var lepoties ar unikālu atvērtās raudzēšanas tehnoloģiju. Pārdošanas apjomi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 30%. “Piebalgas alus” zīmols kļuvis atpazīstamāks. Tiek ieguldīts ražošanas attīstībā, atjaunotas iekārtas, uzlabota darba vide. Ir būtiski saglabāt to auru, kāda ir Piebalgas ražotnē.

– Vasara alus darītājiem ir ražas laiks. Varat priecāties par karsto vasaru.
– Nozarē vasara ir karstākais darba laiks. Šogad strauji kāpuši ražošanas un pārdošanas rādītāji, jūnijā vien būsim pārdevuši 11 miljonus litru dzērienu. No “Olvi grupas” saņēmām atzinību. Paši esam priecīgi par rezultātiem, bet īpašs gandarījums, ka tiekam novērtēti.    Eksportā līdz gada beigām atgūsim pērnā gada rādītājus.

Pērn vasarā saskārāmies ar darbaspēka krīzi, tagad situācija labāka. Jārēķinās, ka situācijas nozarēs mainās, vasarās cilvēkiem ir daudz darba iespēju. Pērn uzņēmumā bija daudz pārmaiņu, iespējams, ar darbinieku piesaisti netikām līdzi attīstībai. Šogad laikus gatavojāmies, lai vasarā nodrošinātu darbaspēku. Beidzoties sezonai, piedāvājam arī pastāvīgu darbu. Pie mums strādā arī 15 ukraiņi. Viņi ir apzinīgi, atbildīgi darbinieki, kaut ir valodas barjera, ir iejutušies kolektīvā.

– 20 gadus esat “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja.
– Jūlija beigās paliks 20 gadi, bet uzņēmumā strādāju jau 22.

– Kā šajos gados attīstījusies Latvijas ekonomika?
– Esmu cilvēks, kurš skatās nākotnē, grūti raudzīties atpakaļ. Bijuši sarežģīti un grūti periodi, bet redzam, ka Latvija attīstās, iedzīvotāju labklājības līmenis palielinās. Tas īpaši redzams pēdējos piecos gados. Bezdarbs ir samazinājies, īpaši Vidzemē, vidējais atalgojums palielinājies. Pērn ietekmēja situācija Ukrainā, biznesu un arī cilvēkus emocionāli. Ietekme aizvien jūtama, bet ekonomika attīstās.

– Pēdējos gados daudz un dažādos līmeņos tiek runāts, kā ir- būt sievietei vadītājai, būt biznesā?    Latvijas izdevuma “For­bes” vērtējumā bijāt Biznesa vadītāju top 10, Latvijas Investīci­ju aģentūra atzinusi par veiks­mī­gāko uzņēmuma vadītāju – sievieti. Gandrīz katru gadu kāds augsts novērtējums.
– Kad sāku vadīt uzņēmumu, biju ļoti jauna un nereti saskāros ar izbrīna pilnu attieksmi no citiem vadības līmeņa kolēģiem. Dažs solīds kungs bija šokēts – alus darītavas vadītāja! Neapgalvošu, ka sieviete un vīrietis ir līdzvērtīgi. Pa­stāv barjeras, bet sievietei ar to jārēķinās, jātiek galā. Bija jāpacīnās, sevi jāpierāda, jāaizstāv savs viedoklis, jāsasniedz mērķis. Ta­gad attieksmē vairs to neizjūtu. Arī Eiropas Savienībā tiek uzsvērta sieviešu un vīriešu vienlīdzība, un daudzos uzņēmumos jau vērtē, lai, piemēram, valdē ir balanss.

Mums kolektīvā ir daudz sieviešu, arī valdē, vadības komandā. Iespējams, tāpēc, ka esmu sieviete,    kolektīvā nevienam nav šķēršļu karjeras veidošanā, izaugsmē. Re­zultātus vienlīdz labi sasniedz gan sievietes, gan vīrieši. Man patīk strādāt ar gudriem, mērķtiecīgiem cilvēkiem, nav būtiski – vīrietis vai sieviete. Man patīk darbus deleģēt, uzticēt kolēģiem, netraucēt strādāt, bet prasīt rezultātu. Uzņēmums daudz iegulda mācībās. Pērn mācījāmies līderību. Šogad noslēdzās līderības akadēmija, tajā kopā ar kolēģiem izstrādājām uzņēmuma līderības vērtības, saskaņā ar kurām strādājam. Tās ir – cilvēcīgums, atbildība, drosme attīstīt inovācijas, godavārds.

– Vai par vadītāju var izmācīties?
– Ir dažāda līmeņa vadītāji. Man vienmēr patikusi stratēģiju izstrāde, nereāli mērķi, pat mazliet traki. Atceros, kad sāku vadīt “Cēsu alu”, teicu, ka vadīšu izcilu uzņēmumu, bet nevarēju noformulēt, kāds tas būs. Joprojām tā domāju. Iespējams, jau vadu izcilu uzņēmumu, bet nepārtraukti gribas ko uzlabot, attīstīt. Man svarīga ir mērķtiecība. Neticu, ka kaut ko nevar sasniegt. Tās ir īpašības, kuras nevar iemācīties, tās vai nu ir, vai nav. Dažas lietas prasa vairāk laika, jaunas zināšanas, jaunus kolēģus, bet attīstība ir sasniedzama.

– Svarīga ir arī  “Olvi grupas” uzticēšanās.
– Mums ir kopīgas stratēģijas un mērķi, bet esam diezgan neatkarīgi. Mūs uzklausa, ar mums rēķinās. Paši radām jaunus produktus. Varam piedāvāt to, kas Latvijas tirgum visvairāk nepieciešams. Ir patīkami, ka atbalsta ambiciozus mēr­ķus un novērtē paveikto.

– Katru dienu neizbēgami ir stress, kā ar to tikt galā?
– Tā kā darbus deleģēju, cenšos nenokrauties ar ikdienas it kā sīkumiem. Katru dienu nemēģinu izskriet cauri visiem ražošanas procesiem, uzticos kolēģiem. Kad jūtu signālus, ka kaut kur kas ķeras, iesaistos. Atkāpe no operatīvajām lietām palīdz saglabāt stratēģisku skatu, kad nepieciešams, varu kolēģiem palīdzēt risināt problēmsituācijas. Kad jāpieņem stratēģiski lēmumi, varu ātri reaģēt.

Mans vaļasprieks ir golfs. Kad vairākas stundas izstaigājos pa golfa laukumu, nākamajā dienā ir prieks un spēks būt darbā.

– Uz kādu koncertu pēdējo bijāt?
– Itāļu rokgrupas “Måneskin”. Koncertā mūsējie tirgoja alu. Tā bija un ir traka avantūra, un pašiem arī patīk – nodrošinām alus tirdz­niecību dažādos pasākumos. To ar aizrautību tirgo paši uzņēmuma darbinieki. Arī pati esmu tirgojusies, ir gandarījums un azarts satikt pircējus aci pret aci. Būsim arī Dziesmusvētkos Mežaparkā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
129

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
624
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi