Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Ja ir mērķis, tas jāsasniedz

Sarmīte Feldmane
05:51
04.07.2023
235

Uzņēmums, kas acīmredzami katru gadu attīstās, paplašinās, ir “Cēsu alus”. Nupat ilgtspējas indeksa eks­pertu vērtējumā alus darītava pirmo reizi saņēmusi godpilno Di­manta kategorijas novērtējumu, deviņus gadus pēc kārtas atzīta par labāko darba devēju Vidzemē. Uzņēmums allaž novērtēts par inovācijām, nepārtrauktu attīstību. Ne tikai par “Cēsu alu” saruna ar valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņ­soni.

                         Eva Sietiņsone.
FOTO: Marta Meldra Martinsone

– Jaunu produktu izstrāde un inovācijas ir mūsu veiksmes faktori. Pēdējos piecos gados tirgū esam laiduši ap 200 jaunu produktu. Patērētāji to novērtē. Ir gan jaunas alus šķirnes, gan bezalkoholiskie dzērieni – alus, sidrs. Patērētāji aizvien vairāk izvēlas bezalkoholiskos dzērienus, to piedāvājums palielinās, tiesa, ne tik strauji kā vidēji Eiropā. Aizvien paplašinām dzeramā ūdens klāstu. Pērn Kon­kurences padome atļāva iegādāties zīmolu “Everest”, ūdeni ražojam Cēsīs. Palielinājies mineralizēto uz ūdens bāzes vitamīniem bagātināto dzērienu klāsts. Arī ar dabīgu kofeīnu.Latvijas tirgū piedāvājam vairāk nekā 200 dažādu dzērienu – alu, sidrus, ūdeni, enerģijas dzērienus, limonādi, kvasu, kokteiļus.

– Inovācijas ir ilgtspējai, bet tās ir ieguldījumi.
Dažkārt tie ir materiāli ieguldījumi, citkārt – komandas intelektuāls darbs. Vispirms ir vīzija, kādu produktu gribam ražot, kādam tam jābūt. Ja  patērētājs novērtē, esam gandarīti. Esam pirmais  pārtikas ražošanas uzņēmums, kas Ilgtspē­jas indeksā saņēmis Dimanta vērtējumu. Uz to ir mērķtiecīgi iets. Tas nav tikai stāsts par ražošanas apjomiem un biznesa rezultātiem, vienmēr esam domājuši par iespēju darboties ilgtspējīgi. Tas nozīmē arī rūpes par darbiniekiem un darba vidi, vietējo kopienu, pircējiem un vajadzību nepārtraukti samazināt    ietekmi uz vidi.

– Ko uzņēmums var darīt, lai samazinātu energoresursu un ietekmi uz vidi?   
– Lielākais ietekmes uz vidi samazinājums ir depozīta sistēmas ieviešana. Pagāja ilgs laiks, lai to iedzīvinātu. “Cēsu alus” ir SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dalībnieks. Pērn nepilna gada laikā jau tika savākts līdz 70 procenti iepakojuma. Stikla pudeļu ražošanā ir ļoti liels energoresursu patēriņš, tās vairākkārt izmantojot, tiek taupīti resursi.

Uzņēmumā rūpīgi kontrolējam siltuma, ūdens patēriņu, tiek meklēts, vai kur nelīst garām, kā vēl varētu samazināt patērēto ūdeni. Pērn ieviesām dažādus automatizācijas procesus un risinājumu, lai nodrošinātu siltuma atgūšanu no aukstuma kompresoriem un notek­ūdeņiem, panākot lielu siltumenerģijas ekonomiju.

“Olvi grupas”, kuras uzņēmums esam, mērķi ir  izveidot ražotni, kas neatstāj CO2 pēdas nospiedumu. Ilgākā laikā arī CO2 neitrālu piegādes ķēdi. Top reāli plāni, kā to sasniegt. Lai veidotu izpratni par vides jautājumiem, darbiniekiem rīkojam meistarklases par atkritumu šķirošanu, depozīta sistēmu, arī veselīgu uzturu.

– Vai Cēsīs pietiek teritorijas, lai attīstītos?
-    Atrodamies pilsētas indus­tri­ā­lajā teritorijā, esam iegādājušies zemi, un vietas pietiek. Katru gadu attīstībā ieguldām ap diviem miljoniem eiro, daudz investējam mūsdienīgākās iekārtās. Šogad sāksim apmeklētāju, var teikt, alus pieredzes centra būvniecību. Vēla­mies, lai Cēsīs tūristiem un cēsniekiem būtu vieta, kur piedāvājam iespēju vairāk uzzināt par alu, tā ražošanu. Taps arī    jauna biroja ēka.

– Jautājums cēsniecei, vai pilsēta attīstās?
-   Noteikti. Katrai pilsētai ir savs šarms un Cēsīm ir savs. Pilsētā daudz kas notiek, kas piesaista. Cēsīs daudzi vēlas dzīvot, arī mūsu darbinieki, bet nav mājokļu. Pilsē­tai ir iespēja piesaistīt kvalificētus speciālistus, ja vien būtu, kur dzīvot. Noteikti interese par pilsētu palielināsies, kad darbu sāks “Kosmosa centrs”.

– Pirms diviem gadiem “Cēsu alus” apvienojās ar “Piebalgas alu”.
– Ražotne ļoti veiksmīgi strādā. Tas ir jaunpiebaldzēnu nopelns. Alu tur brūvē gadiem izkoptās tradīcijās, “Piebalgas alus var lepoties ar unikālu atvērtās raudzēšanas tehnoloģiju. Pārdošanas apjomi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 30%. “Piebalgas alus” zīmols kļuvis atpazīstamāks. Tiek ieguldīts ražošanas attīstībā, atjaunotas iekārtas, uzlabota darba vide. Ir būtiski saglabāt to auru, kāda ir Piebalgas ražotnē.

– Vasara alus darītājiem ir ražas laiks. Varat priecāties par karsto vasaru.
– Nozarē vasara ir karstākais darba laiks. Šogad strauji kāpuši ražošanas un pārdošanas rādītāji, jūnijā vien būsim pārdevuši 11 miljonus litru dzērienu. No “Olvi grupas” saņēmām atzinību. Paši esam priecīgi par rezultātiem, bet īpašs gandarījums, ka tiekam novērtēti.    Eksportā līdz gada beigām atgūsim pērnā gada rādītājus.

Pērn vasarā saskārāmies ar darbaspēka krīzi, tagad situācija labāka. Jārēķinās, ka situācijas nozarēs mainās, vasarās cilvēkiem ir daudz darba iespēju. Pērn uzņēmumā bija daudz pārmaiņu, iespējams, ar darbinieku piesaisti netikām līdzi attīstībai. Šogad laikus gatavojāmies, lai vasarā nodrošinātu darbaspēku. Beidzoties sezonai, piedāvājam arī pastāvīgu darbu. Pie mums strādā arī 15 ukraiņi. Viņi ir apzinīgi, atbildīgi darbinieki, kaut ir valodas barjera, ir iejutušies kolektīvā.

– 20 gadus esat “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja.
– Jūlija beigās paliks 20 gadi, bet uzņēmumā strādāju jau 22.

– Kā šajos gados attīstījusies Latvijas ekonomika?
– Esmu cilvēks, kurš skatās nākotnē, grūti raudzīties atpakaļ. Bijuši sarežģīti un grūti periodi, bet redzam, ka Latvija attīstās, iedzīvotāju labklājības līmenis palielinās. Tas īpaši redzams pēdējos piecos gados. Bezdarbs ir samazinājies, īpaši Vidzemē, vidējais atalgojums palielinājies. Pērn ietekmēja situācija Ukrainā, biznesu un arī cilvēkus emocionāli. Ietekme aizvien jūtama, bet ekonomika attīstās.

– Pēdējos gados daudz un dažādos līmeņos tiek runāts, kā ir- būt sievietei vadītājai, būt biznesā?    Latvijas izdevuma “For­bes” vērtējumā bijāt Biznesa vadītāju top 10, Latvijas Investīci­ju aģentūra atzinusi par veiks­mī­gāko uzņēmuma vadītāju – sievieti. Gandrīz katru gadu kāds augsts novērtējums.
– Kad sāku vadīt uzņēmumu, biju ļoti jauna un nereti saskāros ar izbrīna pilnu attieksmi no citiem vadības līmeņa kolēģiem. Dažs solīds kungs bija šokēts – alus darītavas vadītāja! Neapgalvošu, ka sieviete un vīrietis ir līdzvērtīgi. Pa­stāv barjeras, bet sievietei ar to jārēķinās, jātiek galā. Bija jāpacīnās, sevi jāpierāda, jāaizstāv savs viedoklis, jāsasniedz mērķis. Ta­gad attieksmē vairs to neizjūtu. Arī Eiropas Savienībā tiek uzsvērta sieviešu un vīriešu vienlīdzība, un daudzos uzņēmumos jau vērtē, lai, piemēram, valdē ir balanss.

Mums kolektīvā ir daudz sieviešu, arī valdē, vadības komandā. Iespējams, tāpēc, ka esmu sieviete,    kolektīvā nevienam nav šķēršļu karjeras veidošanā, izaugsmē. Re­zultātus vienlīdz labi sasniedz gan sievietes, gan vīrieši. Man patīk strādāt ar gudriem, mērķtiecīgiem cilvēkiem, nav būtiski – vīrietis vai sieviete. Man patīk darbus deleģēt, uzticēt kolēģiem, netraucēt strādāt, bet prasīt rezultātu. Uzņēmums daudz iegulda mācībās. Pērn mācījāmies līderību. Šogad noslēdzās līderības akadēmija, tajā kopā ar kolēģiem izstrādājām uzņēmuma līderības vērtības, saskaņā ar kurām strādājam. Tās ir – cilvēcīgums, atbildība, drosme attīstīt inovācijas, godavārds.

– Vai par vadītāju var izmācīties?
– Ir dažāda līmeņa vadītāji. Man vienmēr patikusi stratēģiju izstrāde, nereāli mērķi, pat mazliet traki. Atceros, kad sāku vadīt “Cēsu alu”, teicu, ka vadīšu izcilu uzņēmumu, bet nevarēju noformulēt, kāds tas būs. Joprojām tā domāju. Iespējams, jau vadu izcilu uzņēmumu, bet nepārtraukti gribas ko uzlabot, attīstīt. Man svarīga ir mērķtiecība. Neticu, ka kaut ko nevar sasniegt. Tās ir īpašības, kuras nevar iemācīties, tās vai nu ir, vai nav. Dažas lietas prasa vairāk laika, jaunas zināšanas, jaunus kolēģus, bet attīstība ir sasniedzama.

– Svarīga ir arī  “Olvi grupas” uzticēšanās.
– Mums ir kopīgas stratēģijas un mērķi, bet esam diezgan neatkarīgi. Mūs uzklausa, ar mums rēķinās. Paši radām jaunus produktus. Varam piedāvāt to, kas Latvijas tirgum visvairāk nepieciešams. Ir patīkami, ka atbalsta ambiciozus mēr­ķus un novērtē paveikto.

– Katru dienu neizbēgami ir stress, kā ar to tikt galā?
– Tā kā darbus deleģēju, cenšos nenokrauties ar ikdienas it kā sīkumiem. Katru dienu nemēģinu izskriet cauri visiem ražošanas procesiem, uzticos kolēģiem. Kad jūtu signālus, ka kaut kur kas ķeras, iesaistos. Atkāpe no operatīvajām lietām palīdz saglabāt stratēģisku skatu, kad nepieciešams, varu kolēģiem palīdzēt risināt problēmsituācijas. Kad jāpieņem stratēģiski lēmumi, varu ātri reaģēt.

Mans vaļasprieks ir golfs. Kad vairākas stundas izstaigājos pa golfa laukumu, nākamajā dienā ir prieks un spēks būt darbā.

– Uz kādu koncertu pēdējo bijāt?
– Itāļu rokgrupas “Måneskin”. Koncertā mūsējie tirgoja alu. Tā bija un ir traka avantūra, un pašiem arī patīk – nodrošinām alus tirdz­niecību dažādos pasākumos. To ar aizrautību tirgo paši uzņēmuma darbinieki. Arī pati esmu tirgojusies, ir gandarījums un azarts satikt pircējus aci pret aci. Būsim arī Dziesmusvētkos Mežaparkā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi