Pavasarī Ātrās medicīniskās palīdzības ekipāža saņem izsaukumu uz kādu no Vidzemes reģiona izglītības iestādēm. Satraukuma iemesls – devītās klases audzēknei stipras sāpes vēderā. Diagnoze (ja tā to var saukt), ko uzstāda mediķi – sākušās dzemdības. 15 – gadīga meitene nonāk slimnīcā, stipra asiņošanu. Diagnoze – pēcdzemdību sarežģījumi. Bērnu atrod dzīvesvietā. Mirušu. Slimnīcas uzņemšanā sieviete ar stiprām sāpēm vēderā un asiņošanu. Diagnoze – pēcdzemdību sarežģījumi. Jaundzimušais tiek atrasts nosalis mājas otrā stāva bēniņos. Sieviete piesakās par vainīgu – bērns aprakts mežā.
Tās nav ainas no šausmu filmām. Tā ir realitāte, ko savā darba praksē Vidzemes reģiona teritorijā min mediķi un policijas darbinieki, kad uzrunāju viņus un aicinu atsaukt atmiņā gadījumus, kad sieviete izlēmusi par labu nāvei.
Vidzemes slimnīcas Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Antra Kupriša par šādiem un līdzīgiem gadījumiem izvairās runāt… Toties viņa ar klusu mieru un sirsnību atceras gadījumus, kad sieviete izvēlas par labu dzīvībai. Pirmais solis, ko iesaka Antra visām izmisuma pārņemtām sievietēm – nepakļaut savu un vēl nedzimušā mazuļa dzīvību briesmām un noteikti doties dzemdēt uz Dzemdību nodaļu. Te jūs un jaundzimušo ne tikai aprūpēs, bet nepieciešamības gadījumā ar Jums strādās sociālais darbinieks. Antra min vairākus piemērus, kad jauna meitene dzemdē un pat nevēlas redzēt savu mazuli, bet sarunā ar sociālo darbinieku atklāj, ka iemesls ir pavisam vienkāršs – viņa baidās no apkārtējo reakcijas, jo neviens no viņas tuviniekiem, arī vecāki, nemaz nezina, ka gaidāms bērniņš, jo viņa paniski baidījusies kādam par to stāstīt. Kad viss tiek izrunāts un vecmāmiņa uzzina par negaidīto pārsteigumu, situācija mainās dažu minūšu un stundu laikā. Secinājums? Mēs BAIDĀMIES runāt, baidāmies izstāstīt un jautāt padomu pat vistuvākajiem cilvēkiem. Vēl dzirdēts stāsts, ka sieviete kopā ar tuviniekiem vēl pirms dzemdībām nolēmusi, ka bērnu atstās nodaļā, bet, kad mazulis piedzimst, viss mainās! Protams, ja viņa iepriekš gatavojusies citam scenārijam un dzemdē, nevienam nezinot, viņa gandrīz neatstāj vai atstāj vien niecīgas iespējas pārdomāt.
Un tad atkal un atkal galvā pazib doma, ka cilvēks taču nav Vientuļa sala, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kur vismaz kādam taču bija jāpamana, jāredz un jāsaprot, KAS notiek. Uzrunātie gan neņemas prognozēt, cik šādu un līdzīgu gadījumu tā arī paliek zināmi tikai divām klusām dvēselītēm, no kurām viena šo baiso noslēpumu nepateiks NEKAD, jo māmiņa, pirms lēma par labu nāvei, nejautāja nevienam.
Speciālisti atgādina, ka radīta vēl kāda iespēja par labu DZĪVOT.
No augusta Rīgā Vienības gatvē 45 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā radīta iespēja līdzīgi kā citur pasaulē atdot mazuli BABY BOX. Ja Tavā dzīvē iestājies brīdis, kad jāizšķiras par labu dzīvībai vai nāvei, dod savam bērnam iespēju dzīvot! Jautā par to savam ģimenes ārstam, pastāsti par šo iespēju izmisuma pārņemtai sievietei. Ja šaubies, zvani: 67 227 033. Tas NAV noziegums, tā ir Tava iespēja neizdarīt noziegumu. (Latvijas Krimināllikuma 119. pants -par jaundzimuša bērna slepkavību, ko māte izdarījusi dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām to izraisītā psihiskā vai fizioloģiskā stāvokļa ietekmē soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem).
Komentāri