Sestdiena, 13. decembris
Vārda dienas: Lūcija, Veldze

Izprast rozes noslēpumu

Līga Eglīte
10:46
29.03.2017
784
Sarmite Engele 1

Sarmītes Eņģeles ikdiena paiet, mācot dejas soļus piecos kolektīvos un dejojot pašai. Dzīve nemitīgā kustībā, kas ir viens no veselības noslēpumiem un ne tikai. Nemaz citādi nevar būt – ja sievietei ir tik skaists uzvārds, tad piemīt prasmes, kurās palīdz īpaši debesu spēki.

Sarmīte Eņģele ir sertificēta dziedniece, pieņem pacientus Nītaurē un Mārupē, palīdz, ja kādam vajag novārdot rozi, muguru ielikt vietā, masēt vai ieteikt zāļu tēju. Reklāmas nav, cilvēki paši atrod, iesaka viņu viens otram. Sākums, kā daudziem, kuri meklē savu ceļu, nebija viegls, dzīve uzlika pārbaudījumu nastu, lai pagrieztu dziedniecības virzienā. Sarmīte stāsta, ka, iestājoties Dziedniecības akadēmijā, uzzinājusi par vecmāmiņas spējām: “Viņa vārdojusi rozes un noņēmusi kaulu sāpes. Man bija pieci gadiņi, kad vecmāmiņa nomira, nepaspēja nodot zināšanas, tikai papaijāja rociņu, noglaudīja bizīti un aizgāja.

Viss sākās, meklējot ceļu uz pašizveseļošanos. Man bija 36 gadi, ik pa laikam slimoju, dejojot salauzu kāju. Liktenis nolika pagulēt un apdomāt dzīvi. Meklēju ceļu pie dabas, jo citādi bija divas izvēles: dzert zāles un nomirt vai nedzert zāles un arī nomirt. Dziedniece Lūcija Platenberga pamudināja ārstēties ar tējām un augu tinktūrām. Palīdzēja arī Bites tēvs no Juglas. Sapratu, ka daudzas slimības cilvēki paši var izārstēt. Dziednieks Oskars Peipiņš pārsteidza: “Ko tu nāc pie manis? Tu taču vari palīdzēt gan sev, gan citiem!” Izgāju no kabineta un raudāju, jo tobrīd sadzirdēju tikai to, ka viņš man nevar palīdzēt. Neticēju sev, tomēr nopirku “Zintnieku” un izlasīju, ka Dziedniecības skolā sākas mācības. Noskaidroju, ka viņi uzņem arī tādus, kuri neko nezina un nevar. Pieteicos. Tā tas sākās.”

Roze ir viena no vismīklainākajām saslimšanām, pat daudzi ārsti sūta pie dziedniekiem. Sarmīte par šo tēmu rakstījusi diplomdarbu, Dziedniecības akadēmijā lasa lekcijas un stāsta, ka zināmi 49 rožu veidi: “Vēl neesmu praksē sastapusies ar visiem, bet pakāpeniski dzīve mani māca – vai tā ir parastā, zilā vai sarkanā, kaulu, migrējošā vai jostas roze, vai tā ir rozes bullozā forma. Esmu braukusi uz slimnīcu, ja mediķi redz, ka nav nozīmes pašiem mēģināt ārstēt, strādājam kopā. Ir ķirurgi, kuri eksperimentē un griež, dod antibiotikas. Ja tā ir īstā roze, var beigties traki. Uzskatu, ka vispirms vajag rozi novārdot, bet tad, ja tā ir smagākas formas vai radušies iekaisumi, doties uz slimnīcu. Ar antibiotikām var izārstēt, taču tās tomēr kavē organisma atveseļošanās procesu, viss notiek daudz ilgāk. Jau tā novājinātais organisms grūti cīnās. Ja ir vēnu roze, iesaku pārbaudīt vēnas un asinsvadus. Rozes nosaukumam nav tik liela nozīme, galvenais ir ticība un vārdi. Esmu pārbaudījusi gan rožu vārdus, gan tautasdziesmas, bet vairāk savā darbā izmantoju lūgšanas un Tēvreizi.”

Tomēr paliek neatbildēts jautājums, kā šī slimība pēkšņi piemetas un kā, šķietami vienkārši, ar papīru un vārdiem, var no tās atbrīvoties. Sarmīte Eņģele skaidro, ka roze var piemesties, ja cilvēkam ir bijis ilgstošs stress, nav bijis laika parūpēties par sevi – tad zūd imunitāte un slimība trāpa vājākajā vietā: “Pēc rozes atrašanās vietas uz cilvēka ķermeņa bieži vien var noteikt, kur ir problēma. Roze deg, kliedz un rāda – paskaties uz mani! Dari kaut ko! Palīdzi savam ķermenim! Ja cilvēks nav strādājis ar sevi, nav labojies, nav piedevis, ja nepārtraukti kreņķējas par kaut ko sadzīvisku un problēmu neatlaiž, roze var atkārtoties. Parasti jautāju: “Ja tu kreņķējies, vai kaut kas mainās?”

Ir gadījušies ļoti ticīgi pacienti, kuri nepieņem dziednieka palīdzību. Tādos gadījumos iesaku, lai par viņu lūdz draudze. Izstāstu, kādas tējas jādzer, kādi vitamīni jālieto un kas jāēd, lai ātrāk izveseļotos. Ja ir iekaisuma procesi, nepieciešama augu palīdzība: mārsils, kumelīte, avenāji, piparmētra, raspodiņi, melnais plūškoks. Vībotne mazina temperatūru un enerģētiski attīra.”

Visi resursi ir cilvēkā pašā, un arī tik dramatiskas saslimšanas radītās sekas katrs pats var mazināt. Sarmīte Eņģele vada arī pašdziedināšanas kursus, kur izmanto zīmes un māca pacientiem, kā samazināt iekaisumus. Piemēram, uzvelkot ap rozi ar briljantzaļo šķīdumu trīs apļus, noteikti to darot pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, izdodas ne tikai ierobežot, bet samazināt iekaisumu. Šī metode noder arī ceļgalu vai citām locītavu sāpēm, kur ar pirkstiem katrs pats var pret pulksteni apvilkt apļus.


Dziednieces Sarmītes Eņģeles “mazā programma” veselībai un mājai:

  • Var pavasarī, pirms sulu laika, martā dienā ēst 10 bērza vai 10 liepas pumpurus, sulu laikā dzert bērza sulas.
  • Reizi nedēļā, kopjot māju, mazgājamam ūdenim jāpieliek trīs šķipsniņas sāls un jāiepilina kāda ēteriskā eļļa, kas labāk patīk, – priedes, egles, tējas koka vai jasmīna.
  • Ja jūt, ka mājā nav kaut kas labi, tad virs ūdens skaita vārdus, lūdz Ūdens garam, lai attīra māju no skauģiem, burvjiem un ļauniem cilvēkiem, lai dod svētību un labu veselību, vai arī skaita Tēvreizi un pārkrusta ūdeni.
  • Pēc grīdas mazgāšanas izmantotais ūdens jāizlej taciņas malā, lūdzot Zemes mātei to pieņemt un attīrīt. Svarīgi vienmēr pateikt paldies. Paldies, ka mēs dzīvojam zemē, kur ir labi laika apstākļi, ir četri gadalaiki, ir miers! Paldies, ka ir naudiņa! Paldies, ka ir labs vīrs (sieva)! Paldies, ka man ir veseli bērni! Paldies, ka ir darbs un laba veselība!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
12

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
843
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
135

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
50

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
485
3

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
143

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi