Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Vizbulīte, Viola, Vijolīte

Izprast rozes noslēpumu

Līga Eglīte
10:46
29.03.2017
80
Sarmite Engele 1

Sarmītes Eņģeles ikdiena paiet, mācot dejas soļus piecos kolektīvos un dejojot pašai. Dzīve nemitīgā kustībā, kas ir viens no veselības noslēpumiem un ne tikai. Nemaz citādi nevar būt – ja sievietei ir tik skaists uzvārds, tad piemīt prasmes, kurās palīdz īpaši debesu spēki.

Sarmīte Eņģele ir sertificēta dziedniece, pieņem pacientus Nītaurē un Mārupē, palīdz, ja kādam vajag novārdot rozi, muguru ielikt vietā, masēt vai ieteikt zāļu tēju. Reklāmas nav, cilvēki paši atrod, iesaka viņu viens otram. Sākums, kā daudziem, kuri meklē savu ceļu, nebija viegls, dzīve uzlika pārbaudījumu nastu, lai pagrieztu dziedniecības virzienā. Sarmīte stāsta, ka, iestājoties Dziedniecības akadēmijā, uzzinājusi par vecmāmiņas spējām: “Viņa vārdojusi rozes un noņēmusi kaulu sāpes. Man bija pieci gadiņi, kad vecmāmiņa nomira, nepaspēja nodot zināšanas, tikai papaijāja rociņu, noglaudīja bizīti un aizgāja.

Viss sākās, meklējot ceļu uz pašizveseļošanos. Man bija 36 gadi, ik pa laikam slimoju, dejojot salauzu kāju. Liktenis nolika pagulēt un apdomāt dzīvi. Meklēju ceļu pie dabas, jo citādi bija divas izvēles: dzert zāles un nomirt vai nedzert zāles un arī nomirt. Dziedniece Lūcija Platenberga pamudināja ārstēties ar tējām un augu tinktūrām. Palīdzēja arī Bites tēvs no Juglas. Sapratu, ka daudzas slimības cilvēki paši var izārstēt. Dziednieks Oskars Peipiņš pārsteidza: “Ko tu nāc pie manis? Tu taču vari palīdzēt gan sev, gan citiem!” Izgāju no kabineta un raudāju, jo tobrīd sadzirdēju tikai to, ka viņš man nevar palīdzēt. Neticēju sev, tomēr nopirku “Zintnieku” un izlasīju, ka Dziedniecības skolā sākas mācības. Noskaidroju, ka viņi uzņem arī tādus, kuri neko nezina un nevar. Pieteicos. Tā tas sākās.”

Roze ir viena no vismīklainākajām saslimšanām, pat daudzi ārsti sūta pie dziedniekiem. Sarmīte par šo tēmu rakstījusi diplomdarbu, Dziedniecības akadēmijā lasa lekcijas un stāsta, ka zināmi 49 rožu veidi: “Vēl neesmu praksē sastapusies ar visiem, bet pakāpeniski dzīve mani māca – vai tā ir parastā, zilā vai sarkanā, kaulu, migrējošā vai jostas roze, vai tā ir rozes bullozā forma. Esmu braukusi uz slimnīcu, ja mediķi redz, ka nav nozīmes pašiem mēģināt ārstēt, strādājam kopā. Ir ķirurgi, kuri eksperimentē un griež, dod antibiotikas. Ja tā ir īstā roze, var beigties traki. Uzskatu, ka vispirms vajag rozi novārdot, bet tad, ja tā ir smagākas formas vai radušies iekaisumi, doties uz slimnīcu. Ar antibiotikām var izārstēt, taču tās tomēr kavē organisma atveseļošanās procesu, viss notiek daudz ilgāk. Jau tā novājinātais organisms grūti cīnās. Ja ir vēnu roze, iesaku pārbaudīt vēnas un asinsvadus. Rozes nosaukumam nav tik liela nozīme, galvenais ir ticība un vārdi. Esmu pārbaudījusi gan rožu vārdus, gan tautasdziesmas, bet vairāk savā darbā izmantoju lūgšanas un Tēvreizi.”

Tomēr paliek neatbildēts jautājums, kā šī slimība pēkšņi piemetas un kā, šķietami vienkārši, ar papīru un vārdiem, var no tās atbrīvoties. Sarmīte Eņģele skaidro, ka roze var piemesties, ja cilvēkam ir bijis ilgstošs stress, nav bijis laika parūpēties par sevi – tad zūd imunitāte un slimība trāpa vājākajā vietā: “Pēc rozes atrašanās vietas uz cilvēka ķermeņa bieži vien var noteikt, kur ir problēma. Roze deg, kliedz un rāda – paskaties uz mani! Dari kaut ko! Palīdzi savam ķermenim! Ja cilvēks nav strādājis ar sevi, nav labojies, nav piedevis, ja nepārtraukti kreņķējas par kaut ko sadzīvisku un problēmu neatlaiž, roze var atkārtoties. Parasti jautāju: “Ja tu kreņķējies, vai kaut kas mainās?”

Ir gadījušies ļoti ticīgi pacienti, kuri nepieņem dziednieka palīdzību. Tādos gadījumos iesaku, lai par viņu lūdz draudze. Izstāstu, kādas tējas jādzer, kādi vitamīni jālieto un kas jāēd, lai ātrāk izveseļotos. Ja ir iekaisuma procesi, nepieciešama augu palīdzība: mārsils, kumelīte, avenāji, piparmētra, raspodiņi, melnais plūškoks. Vībotne mazina temperatūru un enerģētiski attīra.”

Visi resursi ir cilvēkā pašā, un arī tik dramatiskas saslimšanas radītās sekas katrs pats var mazināt. Sarmīte Eņģele vada arī pašdziedināšanas kursus, kur izmanto zīmes un māca pacientiem, kā samazināt iekaisumus. Piemēram, uzvelkot ap rozi ar briljantzaļo šķīdumu trīs apļus, noteikti to darot pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, izdodas ne tikai ierobežot, bet samazināt iekaisumu. Šī metode noder arī ceļgalu vai citām locītavu sāpēm, kur ar pirkstiem katrs pats var pret pulksteni apvilkt apļus.


Dziednieces Sarmītes Eņģeles “mazā programma” veselībai un mājai:

  • Var pavasarī, pirms sulu laika, martā dienā ēst 10 bērza vai 10 liepas pumpurus, sulu laikā dzert bērza sulas.
  • Reizi nedēļā, kopjot māju, mazgājamam ūdenim jāpieliek trīs šķipsniņas sāls un jāiepilina kāda ēteriskā eļļa, kas labāk patīk, – priedes, egles, tējas koka vai jasmīna.
  • Ja jūt, ka mājā nav kaut kas labi, tad virs ūdens skaita vārdus, lūdz Ūdens garam, lai attīra māju no skauģiem, burvjiem un ļauniem cilvēkiem, lai dod svētību un labu veselību, vai arī skaita Tēvreizi un pārkrusta ūdeni.
  • Pēc grīdas mazgāšanas izmantotais ūdens jāizlej taciņas malā, lūdzot Zemes mātei to pieņemt un attīrīt. Svarīgi vienmēr pateikt paldies. Paldies, ka mēs dzīvojam zemē, kur ir labi laika apstākļi, ir četri gadalaiki, ir miers! Paldies, ka ir naudiņa! Paldies, ka ir labs vīrs (sieva)! Paldies, ka man ir veseli bērni! Paldies, ka ir darbs un laba veselība!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
11

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
268

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
101

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi