Interesantus stāstus varētu atrast par katru putnu sugu

Saruna ar ornitologu VIESTURU ĶERUS.

– Nesen izskanēja skum­jā ziņa par situāciju Latvijā – ļoti strauji samazinās putnu skaits… Ar ko tas skaidrojams?

– Jāprecizē, ka ziņa nebija par to, ka putnu skaits samazinās “ļoti strauji”. Jā, lauku putnu un meža putnu indeksi, kas raksturo putnu populāciju pārmaiņas attiecīgajās ainavās, samazinās. Tas nozīmē, ka kopumā lauku un mežu putniem neklājas labi. Taču tikai dažu sugu populāciju lejupslīde raksturojama kā straujš samazinājums. Ja vērtējam periodu kopš 2005. gada, tad straujš populācijas samazinājums redzams mežirbei un griezei. Pēdējos desmit gados strauji samazinājies gan minēto griežu, gan tītiņu, brūno čakstu, lukstu čakstīšu un zaļžubīšu skaits. Daudzām sugām populācijas pārmaiņas raksturojamas kā mērens samazinājums, un, protams, ir arī sugas, kuru populācijas ir stabilas vai augošas.

Runājot par iemesliem, jāņem vērā, ka putnu monitorings ir kā termometrs, kas rāda temperatūru, bet nesniedz diagnozi. Putnu uzskaites tikai rāda populāciju pārmaiņas, lai saprastu, kādi ir šo populāciju pārmaiņu iemesli, ir nepieciešami atsevišķi pētījumi. Par lielāko daļu sugu tādu pētījumu trūkst. Taču tie, kas Latvijā un citur mūsu reģionā veikti, liek domāt, ka šobrīd būtiskākie iemesli, kas noved pie putnu populāciju samazināšanās, ir arvien intensīvāka lauksaimniecība un mežsaimniecība. Tās noplicina šo sugu dzīvotnes.

– Žurnālista darbā dažkārt runāju gan ar mežsaimniekiem, gan zemkopjiem. Visi allaž uzsver, ka mežu mums ir vairāk, nekā vajag. Viņuprāt, vietas, kur dzīvot, meža zvēriem un putniem gana daudz.
– Bieži vien problēma ir tā, ka runājam dažādās valodās, lai gan it kā par vienu un to pašu. Piemēram, ko nozīmē mežs? Latvijā izmantotā meža definīcija ietver arī svaigus izcirtumus. Tas nozīmē, ka mēs varētu nocirst Latvijā katru koku līdz pēdējam un meža platība nesamazinātos pat par kvadrātmetru.

Jā, ja ar mežu saprotam zemes platību, kas atvēlēta mežsaimniecībai, tad droši vien Latvijā meža netrūkst. Taču, no ekoloģijas viedokļa raugoties, mežs ir ekosistēma. Dabiska meža ekosistēma Latvijā būtu vecs, neskarts mežs. Viss pārējais, ko saucam par mežu, ir kaut kādā mērā degradēta ekosistēma, līdz galējam stāvoklim – izcirtumam, kur meža ekosistēma ir iznīcināta. Turklāt jāņem vērā, ka atšķirīgām dzīvnieku sugām ir dažādas prasības pret mežu. Viss, ko par mežu sauc cilvēks, nebūs mežs konkrētai sugai.

Piemēram, mežirbei ir vajadzīgs jaukts mežs, kurā ir gan skujkoki, gan lapu koki un bagātīgs pamežs. Mazajam ērglim ir vajadzīgs mežs, kas sasniedzis vismaz 60 gadu vecumu. Trīs­pirkstu dzeņa dzīvotne ir skujkoku mežs, kur ir daudz mirušu koku.

Ņemot vērā Latvijā iecienīto kailciršu pieeju mežu apsaimniekošanai, būtiska problēma ir mežu fragmentācija. Līdz ar to kopējā platība var nesniegt pareizu priekšstatu. Iedomājieties, piemēram, ka jums piedāvā īrēt vienistabas dzīvokli, kura platība ir 34 kvadrātmetri. Normāls dzīvoklis, vai ne? Bet izrādās, ka no šīs platības desmit kvadrātmetri ir Cēsīs, desmit – Valmierā, vēl desmit – Līgatnē, bet pārējie četri – Si­guldā. Vai tādā dzīvoklī varētu dzīvot? Droši vien ne. Bet vietas taču ir gana daudz! Meža putnu populāciju samazinājums būtībā rāda, ka izmantojamas telpas dzīvei -dzīvotņu – tiem Latvijā nav pietiekami daudz. Putnus nevar apmānīt ar formālu statistiku.

– Mūsdienās moderni būvēt ēkas ar milzīgiem, stiklotiem logiem. Bieži tādas celtnes top dabas tuvumā – lauku teritorijās, pie ezeriem un citām ūdenstilpēm. Pērn rudenī gan Pierīgā, gan Rīgā tika novērotas masveida zeltgalvīšu bojāejas, putni ieskrēja logu stiklos. Kā vērtējat cilvēka darbību mūsdienās attiecībā pret dabu? Ko vajadzētu mainīt?
– Jautājums par cilvēka attiecībām ar dabu ir ļoti plašs, un šim jautājumam vien varētu veltīt veselu interviju. Īsumā var teikt, ka attiecības ar dabu cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas, un tās nosaka gan cilvēka vērtības, gan zināšanas.

Neviens jau nebūvē māju mežmalā ar domu slaktēt putnus. Bet tā iznāk tāpēc, ka cilvēks nav zinājis vai aizdomājies par riskiem, ko putniem rada stikla virsmas. Mēs jau arī bieži stiklu neredzam, bet neieskrienam tajā, jo zinām, ka stiklam tur jābūt. Putni to nezina. Putniem šķiet, ka tur ir brīva vieta, tāpēc tie nevairoties ieskrien stiklā un bieži iet bojā.
Par to vajadzētu domāt, jau ēku būvējot, taču arī jau uzbūvētas mājas gadījumā ir iespējami dažādi risinājumi, kas padara logus putniem mazāk bīstamus, īpaši neietekmējot cilvēka komfortu. Piejūras zonā būtu īpaši svarīgi izvairīties no lielu stiklotu ēku celšanas, jo gar jūras piekrasti koncentrējas gājputnu straumes, minētajā gadījumā tie bijuši zeltgalvīši.

– Kas ir tās lietas, ko jebkurš no mums ikdienā var darīt, lai uzlabotu situāciju dabā?
– Iespējas ir ļoti dažādas. Droši vien vislielākās iespējas būs tiem, kam pašiem pieder zeme, vienalga – mežs, lauksaimniecības zeme vai tikai pagalms. Uz šo zemi ir vērts paskatīties kā uz dzīvotni – cik daudz māju jūs varat piedāvāt putniem un citiem dzīvniekiem. Ne tikai putnu būrīšus, ko arī, protams, var izlikt, bet par dabiskām mājām. Vai putniem šeit ir, kur ligzdu uzbūvēt un kur barību atrast? Īsi nopļautā mauriņā ar betonētiem celiņiem tādu iespēju būs maz, taču, piemēram, mājas strazds, baltā cielava un pat pupuķis varēs atrast barību, gan ne ligzdošanas vietu, arī šeit.
Ja teritorijā būs kāda veca, dobumaina liepa – lūk, ligzdošanas vieta mājas strazdam, pupuķim vai citiem dobumperētāju putniem, piemēram, zīlītēm. Ja būs kāda akmeņu kaudze, tur ligzdu varēs būvēt cielava. Jo vairāk tādu dažādu elementu būs jūsu zemē, jo vairāk dažādu putnu un citu radījumu tur varēs atrast sev mājas. Un tas attiecas gan uz mežiem, gan laukiem: ja mežs būs vienas sugas un viena vecuma koki, ja lauks būs viena un tā pati labība no ceļa līdz ceļam, tādās vietās būs maz putnu.

Nepieciešama daudzveidība. Ja cilvēkam nepieder zeme un viņš dzīvo pilsētas dzīvoklī, arī šeit var atrast iespējas darīt ko labu putniem: salīmēt uzlīmes uz logiem, lai padarītu tos putniem mazāk bīstamus, uzlikt pie mājas sienas būrīti zvirbuļiem vai svīrēm.

– Tuvojas pavasaris, kad sāksies dārza darbi, rosīšanās pa pērno lapu kaudzēm, to dedzināšana. Kādi būtu ieteikumi, lai netraucētu pārējām radībām? Ko cilvēks var darīt, lai palīdzētu putniem ligzdošanas laikā?
– Par to, kā cilvēks var palīdzēt putniem, mazliet jau minēju iepriekš. Ja runājam tieši par ligzdošanas laiku, tad papildu ieteikums būtu netraucēt. Putniem traucējums nereti var būt tikpat kaitīgs kā fiziska ligzdu izpostīšana. Tāpēc būtu svarīgi aizmirst kādreiz populāro teicienu: “Nekliedz, neesi mežā!” Nē, tieši mežs ir tā vieta, kur nevajadzētu kliegt. Pilsētās putni pie mūsu trokšņošanas ir pieraduši, bet mežā troksnis putniem rada lieku stresu.

Runājot par lapām, dedzināt tās nevajadzētu un, no dabas viedokļa raugoties, būtu vislabāk tās arī negrābt. Protams, būs vietas, kur cilvēki lapas sagrābs, lai izskatītos skaisti, bet nevajag pūlēties izgrābt lapas līdz pēdējai tur, kur tas nav īsti nepieciešams. Piemēram, lakstīgala būvē ligzdas pērnajās lapās uz zemes zem krūmiem. Ja zem krūmiem nav lapu, lakstīgalai nav vietas, kur ligzdot.

– Runājot par putniem – kuri no tiem Latvijā pašam šķiet visinteresantākie?
– Tādu jautājumu ornitologam nevar uzdot (smaida). Katrā putnā ir kaut kas interesants, un, kurš no tiem ir interesantākais, atbildēt nevar.
Putns, ar ko man visvairāk iznāk nodarboties, gan no darba brīvajā laikā, ir pupuķis. Zināms, ka šai sugai gadā ir divi perējumi. Zinātnieki izpētījuši, ka nereti tas dabā tiek nokārtots tā, ka mātīte, kad mazuļi atstājuši ligzdu, atstāj to aprūpi tēviņa ziņā, bet pati aiziet pie cita tēviņa, ar kuru kopā tad rūpējas par otro perējumu. Vairāki perējumi gadā ir arī mazam niedrājos dzīvojošam putniņam bārd­zīlītei. Interesanti ir tas, ka labvēlīgos gados šī putna pavasarī šķīlušies mazuļi jau tajā pašā vasarā var paši dēt olas un audzināt mazuļus. Un tādus interesantus stāstus varētu atrast par katru putnu sugu.

– Vidzemē, Cēsu un Siguldas apkaimē, pavisam drīz sāks veidot bioreģionu. Kā šķiet, vai tas arī ir cerības stars visai citai dzīvajai radībai? Kā vērtējat šādu iniciatīvu?
– Par šo iniciatīvu zinu pārāk maz, lai varētu komentēt detaļās, bet, ja doma ir izveidot reģionu, kurā visi orientējas uz bioloģisku saimniekošanu, tas noteikti ir apsveicami un nāks putniem par labu. Cēsu novadā ir aktīvi Latvijas Ornitologu biedrības (LOB) biedri. Cēsīs darbojas arī LOB vietējā grupa.