Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Ieteikumi un vērtīgākie produkti rudens vīrusu laikam

Druva
15:16
18.09.2017
21

Šogad rudens atnācis negaidīti ātri, un šim gadalaikam līdzi nāk arī dažādas saaukstēšanās un vīrusi. Kā savlaicīgi sagatavoties negantajai vīrusu sezonai? Ko ikdienā lietot uzturā, lai stiprinātu savu imunitāti un baudītu rudeni bez raizēm par saaukstēšanos? Par pieciem svarīgākajiem produktiem cīņai ar vīrusiem un rudens saaukstēšanos stāsta sertificēta farmaceite Rūta Vasiļevska. Viņa uzsver, ka imunitāti stiprina visas dabīgās vielas, tāpēc iesaka vairāk lietot sezonas produktus, kas aug tepat Latvijā.

Mazgāt rokas un vēdināt telpas

Ikdienā noteikti jāatceras par biežu roku mazgāšanu, īpaši pēc braukšanas sabiedriskajā transportā vai arī cilvēkiem, kuriem ikdienā jāstrādā ar naudu. Pašā gripas sezonas aktīvākajā posmā ieteiktu mēģināt izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas vai lielu, publisku pasākumu apmeklēšanas. Tāpat ir regulāri jāvēdina telpas – gan mājās, gan birojā. Nelielo pauzi telpu vēdināšanai var apvienot ar izkustēšanos, kas lieti noderēs cilvēkiem, kuri visu dienu pavada sēžot pie datora.

Medus un bišu produkti

Vēl viens no labākajiem palīgiem cīņā ar vīrusiem ir medus un bišu produkti, piemēram, ziedputekšņi. Šeit gan ieteiktu atcerēties, ka ļoti maziem bērniem nevajadzētu dod pārāk daudz bišu produktus. Kopumā medus satur aptuveni 70 vērtīgas vielas. Svarīgi iegādāties tādu medu, kas ievākts Latvijā, jo tas ir dabīgāks un satur vairāk bioloģiski aktīvu vielu. Lai nepazustu vērtīgās vielas, medu nedrīkst karsēt, tāpēc medus kūkas ēšana īsti nepiederēs pie imunitātes stiprināšanas.

Upenes kā labākais C vitamīna avots

Lai gan dažādos rakstos tiek slavēta citrusu labā iedarbība, mūsu klimatiskajos apstākļos pats labākais C vitamīna avots ir upenes. Turklāt, tās var lietot kā bērni, tā pieaugušie. Ja vasaras laikā nav apēsts gana daudz svaigu ogu, tās var saldēt vai vārīt ievārījumā, ko lietot visas ziemas garumā. Saldētās ogas būs nedaudz vērtīgākas nekā ievārījums.

Ūdeni jālieto cauru gadu!

Svarīgs palīgs un atbalsts mūsu imunitātei ir arī ūdens. Pārsvarā mūsu organismos PH vide ir skāba, taču ūdens palīdz to noregulēt vēlamajā – bāziskajā līmenī. Skābā vidē organismam ir grūti uzturēt dabiskās aizsargspējas, tāpēc esam uzņēmīgāki pret vīrusiem. Tīrs ūdens palīdz līdzsvarot mūsu apēsto cukura, maizes vai izdzertās kafijas daudzumu. Ja dzeram daudz kafijas vai zaļās tējas, jāpalielina arī izdzertā ūdens daudzums, jo šie produkti “izdzen” ūdeni. Vēl jāņem vērā, ka auksts ūdens veicina organisma vielmaiņu – iedzerot aukstu ūdeni, organisms sāk darboties ātrāk un labāk pārstrādā barības vielas. Neskatoties uz to, ka laika apstākļi mūs vairs nelutina ar siltumu un sauli, nevajag samazināt ikdienā izdzertā ūdens daudzumu. Ūdens jādzer cauru gadu! Vislabāk ieteiktu lietot negāzēto dabīgo minerālūdeni vai avotu ūdeni, kas ir bagāti dažādām minerālvielām. Gāzētais ūdens nebūtu vēlams tiem, kuriem ir problēmas ar kuņģi. Nevajag baidīties arī no mītiem par plastmasas pudelēm, galvenais, izvēlēties pārbaudītu un zināmu ražotāju. Ja ūdens ieliets pudelē, kas ražota no pārtikas uzglabāšanai izmantojamas plastmasas, problēmu nebūs.

Mazā brīnumodziņa – smiltsērkšķis

No dabisko produktu klāsta noteikti varu ieteikt arī smiltsērkšķus – tas ir vēl viens vietējais produkts, kas palīdzēs cīņā ar vīrusiem. Tos var iegādāties un lietot visdažādākajos veidos: ja kādam labāk garšo tēja, var dzert smiltsērkšķu tēju, tikai jāņem vērā, ka tas neaizstās tīra ūdens lietošanu. Vēl noteikti var lietot smiltsērkšķus ievārījuma vai sulas veidā. Domāju, gandrīz ikviens veikalos ir redzējis koši dzeltenās sulas, kas noteikti garšos arī bērniem. Smiltsērkšķu sulā ir ļoti liela vitamīnu un citu bioloģiski aktīvo vielu deva, tāpēc pirms lietošanas to droši var atšķaidīt ar ūdeni vai kādu citu sulu.

Citrons un ingvers – importētie palīglīdzekļi pret vīrusiem

Bāzisko vidi organismā palīdz uzturēt arī citrons, ko ikdienā var uzņemt, piemēram, dzerot citronūdeni. Derētu gan atcerēties, ka C vitamīna labākais avots tomēr ir manis jau pieminētās upenes. Citronā nav daudz C vitamīna, taču tas palīdz attīrīt organismu. Organismam par sliktu nenāks arī pēc skata mazais un necilais ingvers. Tajā ir daudz ēteriskās eļļas, kurām ir spēcīga pretiekaisuma un pretvīrusu iedarbība. Ingveru var lietot, piemēram, ar tēju, taču jāatceras, ka tas nav mūsu klimatiskās zonas augs. Ingvers var līdzēt ne tikai pie saaukstēšanās, bet arī Rotavīrusa gadījumā, jo novērš sliktu dūšu.

Noder arī C vitamīns tabletēs

Ja vasarā esam noslinkojuši ar C vitamīna uzņemšanu ogu un augļu veidā, tad var glābt arī C vitamīns tabletēs. Šeit gan iesaku atcerēties, ka pats lētākais ne vienmēr būs tas labākais. Aptiekās var iegādāties gan sintētisko C vitamīnu, gan dabīgo, tāpēc noteikti ir vērts pakonsultēties ar farmaceitu. Saaukstēšanās laikā vismaz pāris dienas jālieto ļoti lielas C vitamīna devas, ar vienu mazo ripiņu nebūs līdzēts. Ja gadījies apēst pārāk daudz C vitamīna, var uzmesties pumpas, taču pārlieku lielo vitamīna daudzumu organismā var neitralizēt, dzerot daudz ūdens.

Zivju eļļa un D vitamīns

Mūsu klimata apstākļos rudens un ziemas periodā noteikti vajadzētu lietot zivju eļļu un D vitamīnu, kam ir būtiska ietekme organisma imunitātes veidošanā.

Pastāv ļoti daudz un dažādi saaukstēšanās un gripas veidi, tāpat kā ir daudz un dažādi līdzekļi, kā pasargāt sevi. Galvenais, būt aktīvam, censties maksimāli daudz atrasties svaigā gaisā, ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, dzert daudz ūdens un atrast sev tīkamāko vitamīnu avotu! Profilakse ir daudz svarīgāka par ārstēšanu. Pie farmaceita pēc padoma uz aptieku ir jādodas pirms vīruss ir noķerts, taču, ja tomēr ir gadījies saaukstēties, nevajadzētu doties uz darbu vai skolu, jo tas nepalīdzēs ne pašam, ne apkārtējiem, tas tikai veicinās slimības izplatību. Rinovīrusi izplatās ar puņķiem un siekalām, tādēļ ir ļoti svarīgi nešķaudīt, neklepot citiem virsū. Paracetamolu saturošo karsto dzērienu reklāmas veicina tikai to, ka cilvēki ar iesnām, temperatūru un klepu iet uz darbu. Jo šie līdzekļi tikai mazina simptomus uz dažām stundām, bet neārstē vīrusus un nestiprina organisma imunitāti. Rezultātā saslimst vairāk cilvēku, un atveseļošanās periods pagarinās, jo organisms ir novājināts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
83

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
50

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
110

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
90

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
120

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Maina gadsimtus un atklāj noslēpumus

06:40
26.10.2025
93

Kuram gan nepatīk atklāt noslēpumus. Īpaši jau tos, kas gadsimtiem glabājas zem zemes. Arheologiem ir tā iespēja rakt, izzināt un stāstīt vēsturi.  Jau desmit gadus SIA “Arheoloģiskā izpēte” veic izrakumus daudzviet Latvijā. Arī Cēsīs. Oskars Ušpelis ir arheologs, uzņēmuma vadītājs. Saruna, protams, par pagātni, šodienu un nākotni. -Zinot vēsturi, ikviena vecā pilsēta atrodas uz kapiem. […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
6
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
8
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
28
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
27
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
15
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi