Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Iespējami interesantāk pasniegt stāstus

Jānis Gabrāns
14:28
25.02.2020
41
Zapackis Raitis 1

Iespējams, ka daudziem vārds un uzvārds – Raitis Zapackis – neko neizteiks, bet varbūt tas ir mānīgs priekšstats. Televīzijas kanāla TV3 skatītāji Raiti pazīst kā laika ziņu moderatoru, “Radio 3 Klasika” klausītāji pazīst balsi, jo viņš vada vairākus raidījumus, koncertu apmeklētāji Rīgā viņu pazīs kā pasākumu vadītāju.

– Sevi raksturotu kā televīzijas, radio vai skatuves cilvēku?
– Manā vizītkartē rakstīts “Radoša personība”, un tas ietver visu, ko es daru. Grūti definēt precīzi, jo manā dzīvē ir televīzija, radio, pasākumu vadīšana, reklāmu ierunāšana, savu koncertu producēšana un uzstāšanās. Esmu cilvēks, kurš aktīvi darbojas radošajā jomā.

– Plašāku atpazīstamību deva iespēja kļūt par laika ziņu cilvēku TV3 kanālā?
– Tā jau ir, neraugoties uz to, ka augustā apritēs 20 gadi, kopš strādāju “Radio Klasika” ēterā. Radio specifika tāda, ka cilvēki, kas šo programmu klausās, zina mani pēc balss, taču tiklīdz nonāc televīzijas ekrānā, kaut arī tikai divas minūtes dienā, tas rada citu atpazīstamību. Tiesa, arī televīzijā darbojos jau 23 gadus. To sāku vēl mācoties Cēsīs, kad darbojos “TV Vidzeme”, bet ilgus gadus lielākoties biju aizkadra cilvēks.

– Lai sagatavotos šīm divām minūtēm, droši vien vajadzīgs krietni ilgāks laiks?
– Protams. Man atsūta prognozi, tad papildus skatos, ko sagatavojis meteo.lv, kāda ir LETA prognoze, ko prognozē Eiropas meteorologi, tad no tā veidoju savu izvilkumu. Pašam jāsagatavo teksts un jāiemācās, jo špikeru mašīnas mums nav. Tātad jābūt gatavam, lai var tekoši norunāt.

Līdz 6.janvārim laika ziņas TV3 kanālā rādīja ierakstā, tagad ir tiešais ēters, kas rada arī satraukumu. Bet man patīk strādāt dzīvajā, gan televīzijā, gan radio. Tu esi šeit un tagad konkrētajā brīdī. Lai kas notiek, nedrīkst apstāties, jātiek līdz galam. Rezultāts atkarīgs no tā, kā būsi sagatavojies.

– Darbs radio ēterā tomēr šķiet tāds nedaudz brīvāks formāts, tur kāda pārteikšanās, kāds mazs misēklis nebūs tik pamanāms.
– Te gan jāņem vērā, ka “Radio Klasika” formāts – klasikā mūzika, akadēmiskā mūzika, džezs – ir specifisks, ir tematika, kvalitātes standarti, katram raidījumam savs formāts, nevar kaut ko parunāt, kā to dažkārt dzirdam populārās mūzikas raidstacijās. “Ra­dio Klasika” ēterā informācijai jābūt korektai, precīzai un kvalitatīvai, tāpēc lielākais darbs tiek paveikts pirms iešanas ēterā. Rakstu tekstus, tulkoju, meklēju informāciju, lai klausītājiem iespējami interesantāk pasniegtu stāstus par mūziku, personībām.

Ja komercmediji vairāk nodrošina izklaidi, sabiedriskajiem medijiem cilvēki jāizglīto. Un tas neattiecas tikai uz informācijas apjomu, bet arī uz tās pasniegšanas veidu. Svarīgi, ka diktori, žurnālisti pareizi lieto latviešu valodu, jo bieži vien klausoties, ko piedāvā mediju telpa, šausminos, cik neprasmīgi un runāt nemākoši ir cilvēki. Medijiem tomēr būtu jārāda priekšzīme, tāpēc ļoti cenšos pārdomāt visu, ko teikšu ēterā.

– Darbam tiešajā ēterā droši vien palīdz koncertu vadīšana, bet varbūt var teikt, ka tiešais ēters palīdz pasākumu vadīšanai.
– Jā, tas viss devis ļoti daudz. Esmu vadījis koncertus, pasākumus visās lielākajās Rīgas koncertzālēs. Tā ir ļoti liela pieredze. Pirms pasākuma ir neliels stresiņš, bet tas pazūd, tiklīdz esi iznācis uz skatuves. Tajā brīdī galvenais uzdevums panākt, lai publika ir atsaucīga. Parunāties, likt sajust, ka neesmu robots, kurš lasa no lapas iedotus tekstus, bet dzīvs cilvēks, kurš var dot no sevis. Ļoti strādāju pie tā, lai koncertus varētu vadīt, iespējami maz ielūkojoties tekstā. Nemitīgi cenšos mācīties, attīstīties, bet tas ir mans dzinulis, kas neļauj novecot.

Gatavojot tekstus, svarīgi, lai tie būtu īsi, lai nebremzētu koncerta gaitu, lai ietu ritmā ar mūziku. Tajā pašā laikā tekstiem jābūt interesantiem, saistošiem, lai klausītāji, aizejot no koncerta, būtu uzzinājuši ko jaunu. Tas ir lielākais izaicinājums.

– Esat veidojis arī solo programmas kā dziedātājs.
– Pirmā programma “Holivudas stāsti” izskanēja reizes 20. Tajā bija dziesmas no populārām kinofilmām, mūzikliem, animācijas filmām, kas tika apvītas ar stāstiem par Holivudas vēsturi, Oskara balvas pasniegšanas ceremonijām, kino industriju, spilgtām personībām.

Tagad top jauns projekts, maijā prezentēšu koncertprogrammu, kurā dziedāšu franču valodā. Skanēs dziesmas no Edīte Piafas, Īva Montāna, Žaka Brela, Burvila un daudzu citu repertuāra. Būs nelieli stāsti par mūziķiem, par Franciju, ar mani kopā uz skatuves būs akordeonists Kaspars Gulbis, kurš specializējies franču mūzikā.

Līdztekus top programma “This is Sinatra” ar Frenka Sinatras mūziku. Arī tas nebūs vienkāršs koncerts, būs īsi stāsti par Sinatru. Zinu, viņa dziesmas ir daudz skanējušas uz Latvijas skatuvēm, bet, domāju, šī programma atšķirsies.
Ceru, ka man tas izdosies, jo pēc “Holivudas stāstiem” cilvēki teica, ka esmu atradis Latvijā vēl nebijušu pasniegšanas veidu, kā stāstīt par mūziku.

– Kāpēc izvēlētas franču dziesmas, vai pārvaldāt šo valodu?
– Filmā “Ezera sonāte” ir teksts: “Kad dzirdu frančus, es ģībstu!” Iespējams, te arī slēpjas atbilde. Latvijā franču valodā dziedājušas vairākas dāmas, tai skaitā Marija Naumova, Aija Vītoliņa, bet neviens kungs. Koncertā iekļautas 14 dziesmas franču valodā, tas bija galvenais izaicinājums, jo pirms tam ar šo valodu tik tieši saskāries nebiju. Tekstu iemācīties palīdz franču valodas pasniedzējs. Neslēpšu, tas ir ļoti grūti. Pusgada laikā franciski iemācīties nav iespējams, tā ir grūta valoda, tāpēc galvenokārt dziesmas mācos fonētiski. Strādājam pie izrunas, pie tā, kā šim dziesmām jāskan. Katru nedēļu tiekamies vairākas reizes un pamatīgi strādājam. Vai būs vēlme mācīties vairāk, apgūt labu sarunvalodas līmeni, rādīs laiks.

– Zināms, ka esat mācījies Cēsu Mūzikas vidusskolā.
-Cēsīs pavadīju piecus gadus, te sākās arī mana radošā darbība. Jau otrajā gadā iepazinos ar radošo apvienību “Noskaņa”, un tā sakās sadarbība vairāku gadu garumā, kas vēl joprojām ik pa laikam atjaunojas. Par to man liels prieks!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi