Jēkabsonu ģimenē ir četri cilvēki – Ainis, Jana un viņu meitas Marta (11) un Odrija (14). Atveroties dzīvokļa durvīm, Jana – kalsna, smaidoša sieviete ap gadiem četrdesmit – aicina iekšā. Izstaigājot dzīvokli un iepazīstoties ar meitenēm, var manīt, ka visur valda funkcionalitāte un kārtība, kas, šķiet, nav tikai ciemiņam par godu. “Mēs ar vīru daudz strādājam, atnākot mājās, nevēlamies ķerties klāt tīrīšanai un kārtošanai. Pārsvarā kopā gatavojam vakariņas un ar vienu aci skatāmies, kā meitenes mācās. Esam iedibinājuši virkni paradumu, kas palīdz uzturēt kārtību. Mana vīramāte ilgu laiku domāja, ka es neko mājās negatavoju, jo vienmēr visas virsmas ir tīras un novāktas, bet mums tas ir svarīgi. Jo vairāk atvērtu plauktu, mantu un drēbju, jo lielāka nekārtība un putekļi. Man ir būtiska kārtība, taču negribu vergot mājai.”
Apsēžamies pie kafijas tasītes virtuvē. Janas vīrs vēl ir darbā. Ainis strādā privātā uzņēmumā un pēc profesijas ir inženieris. Pirmdienas viņiem esot sanāksmes dienas, tāpēc kavēšoties. Jana ir sekretāre – lietvede pazīstamā Latvijas uzņēmumā, kuru viņa nevēlējās atklāt. Marta un Odrija iet skolā, abām vidējā atzīme esot deviņi, un meitenēm ļoti patīk mācīšanās process. “Ir interesanti uzzināt kaut ko jaunu. Mēs ar māsu labāk mācāmies vai lasām grāmatas, nekā ravējam dārzu pie omes. Mums bail no kukaiņiem un tārpiem. Odrija ļoti baidās no zirnekļiem, tāpēc viņu siltumnīcā nevar pierunāt ieiet,” par māsu smejas Marta. Jaunākā meita apmeklē vienu skolas piedāvāto ārpusklases pulciņu, kas ir bez maksas, taču vecākā meita nekādi nevarot atrast sev piemērotu ārpusskolas nodarbi.
Saimnieciskums šajās mājās esot prioritāte. Jana stāsta, ka kopā ar vīru mēnesī vidēji nopelna 1500 eiro uz rokas, vispirms tiekot nomaksāti visi rēķini: “Miegs ir vissaldākais, kad neesi nevienam parādā un tava sirdsapziņa ir tīra,” saka Jana, atklājot, ka vīrs atbild par rēķiniem un veselību, bet viņa pati par pārtiku, saimniecības precēm, apģērbu un izklaidi. “Mēs veicam detalizētu izdevumu uzskaiti. Mums tā vieglāk pārskatīt ģimenes budžetu un naudas plūsmu. Kas no malas varētu šķist pārāk piņķerīgi, vēlāk izrādās noderīgi un pat interesanti, jo ar to var aizrauties. Rodas nelielas sacensības gars, vēlme šomēnes iztērēt mazāk nekā pagājušajā mēnesī.”
Sarēķinot kopā visus maksājumus, ko veic vīrs, tie vidēji mēnesī ir 303.15 eiro, bet, ja pierēķina vēl medikamentus, tad vidēji mēnesī skaitlis pieaug līdz pat 350 eiro. “Lai kā mēs censtos ēst veselīgi un dzīvot aktīvi, bērni tāpat slimo. Apaukstēšanās, vīrusu infekcijas pa laikam piemeklē katru. Diemžēl imunitāte katru gadu ir citāda, pat nemāku teikt, no kā tā atkarīga. Rūdies vai nerūdies, tik un tā, pienākot šādam draņķīgam ziemas laikam, kāds saslimst,” stāsta Jana.
Ģimenē ar sportu visaktīvāk nodarbojas Ainis. Sporta zāles apmeklējuma izdevumus viņam sedz darba devējs, un skriešana brīvā dabā neko nemaksā. Jana apmeklē jogu. Tas viņai maksā 34 eiro mēnesī. No rudens līdz pavasarim visi ģimenē profilaktiskos nolūkos lieto vitamīnus: “Mēs arī spiežam svaigās sulas, kad ir īstā ābolu un burkānu sezona, vēl klāt liekam bietes un seleriju kātus. Svaigās sulas mūs šad tad ir paglābušas no rudens puņķiem.”
Pārtikai ģimene mēnesī iztērē 420 eiro, un arī šeit Jana rāda datorā veidotu tabulu, kurā viss pa pozīcijām uzskaitīts: “Tas ir parocīgi, jo, pateicoties tabulai, mēs redzam savus ēšanas paradumus, varam paskaitīt, cik naudas tērēts našķiem, cik zaļumiem un kas kurā sezonā cik maksā. Tāpat šāda tabula ļauj salīdzināt cenu pieaugumu pa gadiem. Turklāt mēs vienmēr iepērkamies pēc saraksta. Ēdienu, izņemot maizi un pienu, cenšamies sapirkt visai nedēļai. Parasti tie ir 50 eiro nedēļā. Pirms iepirkšanās ieskatos tabulā, vai neesmu neko aizmirsusi pievienot sarakstam. Dārgākie produkti ir gaļa un zivis, tad nāk piena produkti, no kuriem siers ir pats dārgākais, tālāk nāk augļi un zaļumi, kas nav sezonā. Vēl pie dārgajiem produktiem pieskaitāms vīns, bet to mēs lietojam reti, parasti īpašos gadījumos un jubilejās,” tā Jana.
Šī tabula aizsākta krīzes laikā, tā sevi vairākkārt pierādījusi kā lielisks saimniekošanas instruments. Tikmēr no darba pārradies arī Ainis. Viņš par uzskaiti saka: “Tas ir ieradums, kas jāizveido, un izveidots tas atvieglo saimniekošanu. Mums agrāk likās, ka visvairāk naudas noēdam, taču tā nav taisnība. Izrādījās, ka esam iemācījušies ēst taupīgi. Daudz naudas prasa veselības problēmas un saimniecības preces. Saimniecības precēm mēnesī vidēji tērējam 50 eiro (pulveri, veļas mīkstinātāji, zobu pasta, sukas, sūkļi, baterijas, kāds trauks, šampūni, sejas krēmi utt.). Tālāk sarakstā neparedzētie gadījumi, kuros ietilpinām jubilejas, viesības vai izbraukumus. Tur salasās paprāva summiņa, 30 līdz 50 eiro mēnesī. Vislielākās šausmas maciņam ir Ziemassvētku laikā, jo daudziem radiem ir dzimšanas un vārda dienas, kas beidzas ar kārtīgu apdāvināšanos Ziemassvētkos.” Arī šajā sakarā uzskaites tabula lieliski palīdz, jo Jana ir sarēķinājusi, cik vidēji gadā naudas tiek tērēts minētajiem pasākumiem, un tālab izveidots atsevišķs maciņš speciāli Ziemassvētkiem. Tajā no Jāņiem ik mēnesi Jana noliek 50 eiro, lai svētki paiet bez stresa.
Tā kā meitenes iet skolā un skolas vide uzliek savu zīmogu, viņām ir svarīgi labi izskatīties. Tas nenozīmē nēsāt tikai dārgas drēbes, meitenes pašas rūpējas, lai viņu drēbes būtu izmazgātas, tīras, sašūtas un izgludinātas: “Viņām ir savi mājas pienākumi, ja tie tiek apdarīti, tad viņas mēnesī var atļauties sev vienu vai divus jaunus apģērbus,” saka Jana. Mamma piebilst, ka ar prieku vēro, kā vecāku saimniekošanas principi “pielīp” abām māsām, jo arī viņas dala savu naudu: “Skatos, kā tiek sarēķināta pusdienām paredzētā nauda, atsevišķā maciņā glabājas nauda fiksajiem tēriņiem, bet vēl kaut kur tiek glabāti ietaupījumi.”
Izklaidei mēnesī Jana ar Aini tērē apmēram 20 eiro, jo patīkot iet uz koncertiem vai teātri. Dažkārt visa ģimene kopā dodas uz kino.
Kā viens no lielākajiem naudas rijējiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē Jēkabsoniem esot mašīna: “Tur varētu uzskaitīt daudz un dikti, bet kopumā mēnesī mašīnai tērējam 157,50 eiro.” Ainis saka, ka priecājas par dzīvi bez kredītiem un var būt tikai pateicīgs par to, ka gan viņam, gan sievai ir darbs. Pārējo summu ģimene rūpīgi glabā krājkontā, jo sapņo par lielāku dzīvokli, arī bez kredītiem.
Komentāri