Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Ieguvums būs atkarīgs no dažādiem faktoriem

Druva
05:57
22.10.2021
77
Elina Dace 1

Latvijas Universitātes vadošā pētniece ELĪNA DĀCE 2019. gadā sadarbībā ar uzņēmumu “Gateway & Partners” izvērtēja taras depozīta sistēmas ieviešanas kopējās izmaksas un ietekmi uz industrijas un sistēmas spēlētājiem, lai izprastu gaidāmās izmaiņas Latvijā. Viņu lūdzām izteikt viedokli par to, ko varam gaidīt no depozīta sistēmas.

Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, pārsteidz atziņa, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir mazefektīvs instruments atkritumu apsaimniekošanā. Komentējot šo secinājumu, E. Dāce norāda, ka ne tikai viņu veiktais pētījums, bet arī citi aprēķini rāda, ka šī sistēma dos relatīvi mazu ieguvumu par lieliem līdzekļiem: “Šobrīd, kad lēmums pieņemts un depozīta sistēmas ieviešana uzsākta, jācenšas panākt, lai sabiedrība pozitīvi skatās uz šo jauninājumu un aktīvi tajā iesaistās, tikai tad sistēma sniegs iespējami lielāku efektu. Nevar paļauties uz to, ka cilvēki paši sapratīs, kas un kā darāms. Par to jāsāk skaidrot jau tagad, jo nākamā gada februāris, kad sistēma sāks darboties, pienāks ātri. Ir skaidrs, ka pat gadījumā, ja tiks veikts skaidrojošais darbs, 1. februārī būs daļa pircēju, kuri nesapratīs, kāpēc dzērieni kļuvuši par 10 centiem dārgāki, viņi nezinās, kā atgūt tos 10 centus par taras vienību, kas būs norādīti uz cenu zīmes un čeka.”

Kā negatīvu piemēru E. Dāce min otrreiz pārstrādājamā iepakojuma šķirošanas sistēmu valstī kopumā, kur informācija ir haotiska, neviendabīga, atšķirīga dažādās apdzīvotās vietās, reģionos, vārdu sakot, grūti saprotama iedzīvotājam. Piemēram, Rīgā darbojas trīs atkritumu apsaimniekošanas operatori, katram ir citi noteikumi atkritumu šķirošanā. Ļoti uzskatāms piemērs ir tetrapakas, kas ir daudzslāņu materiāls. Vieni apsaimniekotāji ļauj mest tās šķiroto atkritumu konteineros, citi neļauj. “Ja valstī būtu vienota pieeja, nosakot atkritumu šķirošanas prasības, nebūtu apjukums, kā rīkoties,” saka pētniece.

Pētījumā noskaidrots, ka jaunā depozīta sistēma apkalpos tikai vienu procentu no Latvijas kopējiem atkritumiem un 6,5 procentus no radītā iepakojuma. E. Dāce piekrīt, ka tā ir ļoti maza daļa, bet līdzīgu ainu rāda arī citi pētījumi, kuros analizēta depozīta sistēmas ieviešanas gaita. Arī Polijā, kur veikuši līdzīgu pētījumu, lai saprastu depozīta sistēmas ieguvumu, secinājumi bijuši līdzīgi.

Ja tas nemazinās atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos, varbūt lielākais ieguvums varētu būt vides tīrība? “Daļēji,” saka E. Dāce. “Lielās talkas rīkotāji saka, ka depozītam derīgais dzērienu iepakojums nav tas, kas veido būtisku daļu no dabas piesārņojuma. Tur ir citi atkritumi, kas sastopami biežāk un lielākā apjomā. Jāņem vērā, ka sistēmas ieviešana neatrisinās problēmu ar to iepakojumu, kas jau nonācis dabā un vēl nonāks līdz 1. februārim. Depozīta sistēmu nevaram uztvert kā iespēju atrisināt problēmas, bet tikai kā vienu nelielu sadaļu kopējā atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas sistēmā.”

Uz jautājumu, vai depozīta sistēma varētu veicināt sabiedrības vēlmi šķirot atkritumus, E. Dāce atbild, ka daži ārvalstu pētījumi rāda, ka pēc sistēmas ieviešanas uzlabojas kopējie atkritumu šķirošanas rādītāji: “Taču es atļaušos prognozēt, ka tas nebūs Latvijas gadījums. Protams, daudz kas atkarīgs no atkritumu apsaimniekotāja. Pozitīvs piemērs ir “ZAAO” Vidzemē, kas vienmēr ļoti aktīvi darbojies, ir iniciatīvām bagāts uzņēmums, ieinteresēts iedzīvotāju izglītošanā un atkritumu šķirošanas un pārstrādes rādītājos, kamēr citiem apsaimniekotājiem to ne vienmēr redzam. Jāsaprot, ka atkritumu apsaimniekošana ir bizness un katrs uzņēmums vērtē, kas viņam ir peļņu nesošs. Ja tas nav izdevīgi, vēlme attīstīt infrastruktūru pazeminās. Jāņem vērā, ka depozīta sistēmas gadījumā ļoti liela daļa kvalitatīvu pārstrādājamo materiālu atkritumu apsaimniekotājiem tiks noņemta. Šis būs viens no iemesliem, kas veicinās atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugumu, bet ne vienīgais.”

Pētniece arī norāda, ka ar depozīta sistēmu vien nepietiks, lai sasniegtu Eiropas Savienības direktīvā paredzēto mērķi, līdz 2029. gadam savākt 90 procentus vienreizlietojamo dzērienu plastmasas iepakojumu. Tam nepieciešamas kompleksas aktivitātes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā, sākot ar mērķtiecīgu sabiedrības izglītošanu atkritumu šķirošanā, kā arī moderniem risinājumiem dalītās atkritumu vākšanas sistēmā, sniedzot iespēju mājsaimniecībām atdalīt ne vien izlietoto iepakojumu, bet arī bioloģiski noārdāmos atkritumus.

Pēc E. Dāces domām, daudz efektīvāk būtu, ja savulaik visās trīs Baltijas valstīs būtu izskatīta vienotas depozīta sistēmas izveide. “Vienota sistēma visā Baltijā mums sniegtu vairāk iespēju. Šajās valstīs iedzīvotāju skaits nav tik liels, lai katrā uzturētu atsevišķu depozīta sistēmu, tāpēc, ja atdotā dzērienu iepakojuma daudzums nesasniegs cerētos 90 procentus, mums tā izmaksās ļoti dārgi. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka šobrīd par katru nepārstrādāto plastmasas iepakojuma kilogramu valsts maksā 80 centus, un tas ir, neskaitot izdevumus, ko sedzam par šo atkritumu apglabāšanu,” viņa saka.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
112

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
148

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
98

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
63

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
90

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

IT, dejas un sports

07:18
28.01.2025
222

“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu. “Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi