Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Haotiskā Pakistāna

Druva
13:51
25.10.2012
309
Pakistan

Mūsdienās pasaulē ir neskaitāmi daudz veidu, kā ceļot, tie padara dažādas pasaules vietas ar roku vien sasniedzamas. Iespēja lidot manāmi atvieglo ceļojumu ieplānot vietās, kuru apmeklējums agrāk nebija iedomājams. Tas izdevās arī cēsniecei Gitai Krīgerei, kura viesojās tālajā, neizzinātajā Pakistānā. Gita labprāt pastāsta „Druvai” par iespaidiem, redzētajiem cilvēkiem, kultūru un ikdienu Pakistānā. Jau ielidojot Pakistānā un izkāpjot no lidmašīnas, Gitai bija tikai viena doma – pārāk karsti! Ņemot vērā, ka lidojums bija sācies Īrijā, kur laika apstākļi nelutināja un bija jāuzvelk papildus apģērba kārta, Pakistāna likās kā īsts tuksnesis ar tiešiem saules stariem acīs un bezgaisu. „Protams, apģērbs tika nomainīts uz plānāku, taču karstums mocīja visas brīvdienas. Pakistānā nav pieņemts ģērbties tā, lai pārāk daudz atkailinātu ķermeni. Apģērba izvēle bija ierobežota, un bija grūti pierast pie sutīgajiem laika apstākļiem,” atklāj Gita. Viņa arī uzsver, ka ļoti svarīgi pirms došanās uz šādām valstīm, kurās valda, mūsuprāt, īpatnēji uzskati, ir izpētīt kultūru atšķirības, lai spētu iejusties vietējo iedzīvotāju vidē. „Jāsaprot, ka uz Pakistānu

nevar braukt īsos šortos un krekliņā ar lielu izgriezumu. Cilvēki tevi vienkārši nesapratīs, neizpratnē skatīsies un varbūt pat veltīs kādu nosodošu komentāru.” Viens no spilgtākajiem iespaidiem, kas Gitai iespiedies atmiņā – ielas un trokšņi, kas tajās nerimstas ne minūti. „Liekas, ka skaļums Pakistānā ir neatņemama tās sastāvdaļa. To galvenokārt rada automobiļi un pīpināšana, taču arī cilvēki ielās nepārtraukti sabļaustās, mēģina kaut ko pārdot. Interesanti, ka ikviens automobiļa vadītājs signalizē katram gājējam, ko viņš redz ceļa malā. Tas ir kā likums, šādi viņš brīdina gājējus, lai tie uzmanītos no braucošā auto,” pārsteigta stāsta Gita, kura domā, ka Pakistānas ielas ir pārāk haotiskas. Pēc Gitas stāstītā, cilvēki Pakistānā ir ļoti labsirdīgi. Bieži vien gadoties pat tā, ka sveši cilvēki nāk klāt, sveicinās un spiež roku. „Varētu pat teikt, ka cilvēki tur ir ļoti ziņkārīgi. Tūristi tur neuzturas pārāk bieži, sevišķi mazākās pilsētiņās, tāpēc katrs svešais tiek nopētīts no galvas līdz kājām. Cilvēki arī nāk klāt, apskauj tevi, uzsāk sarunu gan angliski, gan savā, mums nesaprotamajā valodā,” atklāj Gita. Pakistānā cilvēku labestība un laipnība bieži vien mijas ar uzmācību, jo pēc Gitas atmiņām par šo valsti var noprast, ka nevienu mirkli tu nevari būt viens, nepārtraukti kāds pienāk apjautāties, kā tev iet, kaut ko piedāvā, un būs nepieklājīgi atteikties. Tā ir valsts, kurā kā tūrists nekad nepaliksi nepamanīts. „Interesanti bija pie pusdienu galda, kad visi gaidīja, kur es apsēdīšos, un pēc tam sacentās un pat kāvās par to, kurš varēs sēdēt

blakus. Tā ir pavisam citādāka kultūra.”

Interesants un noteikti savdabīgs Pakistānā ir ēdiens. Gita stāsta, ka mēģinājusi ēst visu, ko piedāvā, lai nogaršotu ko jaunu, taču atzīst, ka bijis arī ēdiens, par ko šaubījusies, vai tas tiešām ēdams. „Tradicionālais ēdiens tur ir barani – rīsi ar vistas gaļu. Ēdiens ir ļoti ass, taču garšīgs. Es bieži vien klāt liku daudz krējuma, lai mazinātu asumu, jo neesmu pieradusi ēst tik asus ēdienus. Savukārt, kad man pasniedza dzīvnieku smadzenes, tad gan atteicos, jo to izskats bija kā jēla ola tomātu mērcē un neko tādu nespēju pagaršot. Taču kādam noteikti tas varētu būt lielisks piedzīvojums, jo, iespējams, garšotu labi,” stāsta ceļotāja. Viena no īpatnējākajām lietām, ko Gita redzējusi tikai Pakistānā, ir automobiļi. „Lielākā daļa mašīnu, sevišķi kravas auto un autobusi, ir apkrāsoti un aplīmēti dažādās krāsās. Tie nedaudz izskatās pēc hipiju busiņiem. Bet tas jau vēl nav viss. Cilvēki tajos brauc neierobežotā daudzumā, salona durvis stāv vaļā. Ja kādam nepietiek vietas, tas noteikti nav šķērslis, lai uzkāptu un sēdētu uz autobusa jumta vai braucamajam vienkārši pieķertos un turētos. Tas bija tik tiešām īpatnējs skats,” atceras Gita. Ceļotāja atzīst, ka lielākoties Pakistānā ir jābauda vide, jāpagaršo savdabīgie ēdieni un jānovērtē apkārtējā kultūra. „Tūrisma objekti un lielveikali nav tik iespaidīgi kā Eiropā, tāpēc tos pat nebija vērts apskatīt. Uzskatu, ka Pakistānā ir jānovērtē un jābauda tas, ko sniedz tikai šī valsts un zeme – daba, kultūra un savdabīgas tradīcijas. Pakistānā ir tā – ik vietā, kur atrodies, vari grozīt galvu uz visām pusēm un redzēsi kaut ko citu nekā Eiropā, un tas vien jau ir ko vērts. Apkārt ir daudz kalnu, it kā tikai tādi pauguri, bet tie izskatās iespaidīgi. Daba ir pilnīgi citādāka, to pat nevar izstāstīt,” uzsver Gita, kuras atmiņā vienmēr paliks putekļainā Pakistāna ar savām īpatnējām tradīcijām un uzskatiem. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
108

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
96

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
56

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
115

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
94

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
123

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
15
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
15
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
32
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
27
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi