Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Grāfs mūsdienu Cēsu pilī

Mairita Kaņepe
23:00
16.07.2017
9
Kakis Pilsdrupas 1

Kādu dienu viduslaiku pils pagrabos bija nolēmis ielavīties pilij nepiederošs kustonis. Ar godīgu tūristu, kas atbraucis uz Cēsīm, nopērk biļeti un apjūsmo iespaidīgās pilsdrupas, tam nebija nekāda sakara.

Pirmais šo nelūgto viesi pamanīja pils Grāfs un tik zibenīgi metās Ziemeļu torņa pagrabos pakaļ nelūgtajam viesim, ka taisni jābrīnās. Ko bija ieraudzījis kaķis – muzeja un tūrisma centra darbinieku iesaukts par Grāfu?

Ieva Kleine, tūristu apkalpošanas speciāliste, kura  redzējusi Grāfa pakaļdzīšanos “ciemiņa” aizdzīšanā no pilsdrupām,  spriež, ka nelūgtais viesis – mazs, ņiprs dzīvnieciņš – visdrīzāk bijis sesks. Ziemeļu tornī, kas atrodas tieši pie  estrādes, apmeklētājiem patiešām nav ļauts ieiet. Drošībai, jo torņa mūri vēl nav pietiekami nostiprināti.

Taču Grāfam, visticamāk, ir savi uzskati. Ne velti darbinieki  kaķim devuši šo vārdu. Runčuks pilnībā atbilst kaķa dabai. Cilvēki, kas strādā tūrisma kompleksā,  novērojumos par kaķi ir vienisprātis –   jūtas it kā viņš te būtu īstais saimnieks.  Grāfam dikti patīkot tūristi, sevišķi viņus sagaidīt, bet ar darbiniekiem dzīvnieciņš  uztur  neitrālas attiecības. Rokās kaķēns nedodas, arī nevienai cilvēka dotai komandai neklausa, kā jau kaķis. Jaunajā pilī iekšā nenāk ne ar biļeti, ne bez. Grāfs jauš, ka tajā ir citi noteikumi, ne tāda brīvība kā pilsdrupās. Grāfam patīk apgulties pilsdrupu  pagalmā pie apmeklētājiem uzceltā  centra sienas, kur tik jauki silda saules stari. Viņš pilnībā jūtas kā pilsdrupu teritorijas saimnieks – to vienā mutē saka darbinieki.  Taču esot dienas, kurās kaķa klātbūtni nejūt, ūsainīti nekur neredz, ja nu vienīgi gadās nejauši ieraudzīt pazibam runčuka  astes galiņu.

Taču  kaķim patīk, ja tūristi nāk aplūkot bronzā atveidoto Cēsu viduslaiku pils maketu. Tad Grāfs uzlec uz šī paaugstinājuma  un  pozē, lai  tūristi pils maketu fotoaparātos iemūžinātu arī viņu – saimnieku.   Lūk, arī izskaidrojums, kā kaķis ieguvis vārdu Grāfs. Darbinieki jauš, ka Grāfam, kurš principiāli ne no viena nepieņem ēdienu, ir savi saim­nieki, bet tur, ārā, aiz pils dārza. Kādā vārdā kaķi sauc saim­nieki, nav  zināms.

Toties ir zināms, ka Grāfs ir neatkarīgs un principiāls. Kaķa dēļ  tūrisma centra darbiniekiem nācies skaidroties ar kādu tūristi, kura metusies svešo kaķēnu glaudīt.  Pēc tam ārzemniece pārmetusi cēsniekiem kaķa neaudzinātību. Tūristes sūdzēšanās par to, ka kaķis metis ar ķepu un ieskrāpējis,  izraisījusi  nelielu diskusiju tūrisma centrā. Latvieši skaidrojuši, ka pie mums nav īsti pieņemts glaudīt svešus kaķus.  Latvijā mammas māca bērniem  svešus kaķus  neaiztikt. Par to, ka bērni paaugušies mammas teikto mēdz aizmirst, tagad liecina novērojumi, ka Grāfs it nemaz vairs nav laipnīgs pret skolēnu grupām. Kādu brīdi tās labprāt sagaidījis un arī pavadījis pa pilsdrupu apkaimi, bet tagad vairs ne.

Grāfu dienām var neredzēt, bet tad viņš atkal ir klāt, ar savu neatkarīgo dabu iepriecinot Cēsu Kultūras un Tūrisma centra darbiniekus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
300

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
23

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi