Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Flokši manā dārzā

Guna Rukšāne
23:00
24.07.2016
140
Img 2732 1

Rakstot par flokšiem pirms desmit gadiem, es diezgan kategoriski izteicos, ka nekad nebūšu selekcionāre. Vīrs mani mudināja ar vārdiem: “Žēl, ka mūžībā aizgājusi Elvīra Zvaigznīte (flokšu un peoniju selekcionāre), tā nu Latvijā neviens vairāk nenodarbojas ar flokšu selekciju. Varbūt tu gribi?” Jā, varbūt, bet īsta dzinuļa man nebija. Tagad ir, jo esmu izdalījusi jaunu floksi, kuru nosaucu par ‘Pārsteigumu’. Selekcionārs pēc savas dabas ir fanātiķis un krājējs arī. Varu gandrīz vai galvu likt ķīlā, ka katrs šī tipa puķkopis savulaik ir krājis vai nu sērkociņu kastīšu etiķetes, vai konfekšu papīrīšus, un kur tad vēl markas, vēlāk alus pudeļu etiķetes. Mana vecākā meita Una krāj pildspalvas, kuru skaits tuvojas tūkstotim. Nu arī man pienācis laiks lepoties ar dārza kultūru skaitu, taču arī tur mani neinteresē daudzums, bet dažādība. Kas tad jauns ir flokšu lauciņā?

Varu izdalīt trīs galvenās līnijas – tā ir flokšu krustošana grupas ietvaros, starpsugu krustojumi un radiācijas ietekmē radītie. Selekcionāri nemaz tik labprāt savos laboratorijas noslēpumos nedalās, un it īpaši tas attiecas uz trešo grupu.

2001. gadā tirgū parādījās holandiešu selekcionāra Renē van Gālena pirmie sērijas ‘Feelings’ flokši. Tiem ir pavisam neparasta ziedu forma, un nezinātājs nekad nepateiks, ka tas ir floksis. Tās ir adatveida ziedlapu pārveidnes, neattīstījušies ziediņi, kas sakārtoti palielā ziedvārpā un producē arvien jaunas adatas, pusrozītes vai krāsainas lapu pārveidnes. Pozitīvais – šie, tā sauktie ziedi, turas vārpā pāris mēnešus. Tieši tāpat kā jebkuras puķes pildītā forma, jo tai nav jāsteidz briedināt sēklas, tikko zieds ir apputeksnēts. Kam gan ir vajadzīgs tāds, maigi izsakoties, dīvains floksis? Kolekcionāriem, lai paplašinātu varietāšu skaitu, bet praktiski tos izmanto vienīgi floristi. Nedomāju, ka tas ir dārza krāšņums, ja nu vienīgi, lai kādu pārsteigtu, pajautājot: “Vai zini, kas šī par puķi?” Tas ir kā stāsts par Černobiļas atomstacijas katastrofu 1986. gadā, kuras sekas Latviju neskāra, bet vairākās Igaunijas salās nolija radioaktīvais lietus. Pēc dažiem gadiem bioloģijas skolotājs Tāvi Tuliks, ejot ekskursijā ar bērniem pa mežu, atrada vairākas neparastas dzelteno vizbulīšu formas, kuras nu tiek pavairotas un tirgotas.

Manā dārzā ir vairāki no skata it kā parasti flokši, tikai to ziediņi ir sīkāki. Pamatā tie ir starpsugu krustojumi. Labi aug Jana Veršora krustojumi (P. x arendsii) – ‘Baby Face’, ‘Ping Pong’,’Jill’, ‘Early Star’ un citas. Sensacionālie divkrāsu ‘Pepermint Twist’, un ‘All in One’ tomēr neattaisno uz sevi liktās cerības, jo bieži šķeļas. Aug pāris gadus, un, skat, cerā parādās dzinumi ar rozā ziediem. Tie ir jāizgriež, jo pretējā gadījumā drīz viss cers būs rozā un no divkrāsu brīnuma nekas nepaliks.

Tomēr vislabākie, manuprāt, ir krustojumi sugas robežās, un te nu es vēlētos nosaukt savu izlasi, kur pirmo vietu noteikti ieņem ‘Balmoral’ – tā krāsu nevar aprakstīt, jo būtu banāli teikt, ka tas ir tumši rozā, tas jāredz savām acīm. ‘Bright Eyes’, ‘Elisabeth Arden’- arī rozā dažādas variācijas. Brīnišķīgs ir ‘Lilac Time’ – gaiši zilgana un vēlu ziedoša. Tās visas radītas pagājušā gadsimta 60.,70. gados. No jauna manā kolekcijā klāt nākuši brīnišķīgi, pēdējā desmitgadē pasaulē selekcionēti, īpaši jauki zilgano toņu flokši – ‘Swizzle Blue’, ‘Blue Paradise’, ‘Younique Old Blue’ un citi.

Kā katram augam, arī flokšiem ir savas slimības, un tās visas kavē augam būt skaistam un veselīgam. Par miltrasu esmu jau daudz runājusi, taču atkārtošu, jo sēra pulveri katrs var nopirkt. Ap Jāņiem, ja ir iestājies silts laiks (virs 20 grādiem), to vajag iebērt kaprona zeķē un papurināt uz flokšiem. Sporas nogalina ne jau pats sērs, bet tā izgarojumi, tāpēc arī nepieciešama augsta temperatūra.

Otra liga flokšiem ir stiebru nematode – attīstās kropli dzinumi. Dažreiz gan pavasarī, flokšiem strauji augot, stiebri sašķeļas gareniski un vēlāk lielā vējā nolūst – to nevajag jaukt ar mazā, nejaukā kukainīša izraisīto postu. Protams, stiebru nematodes ir ļoti nopietna problēma, taču es pa šo laiku esmu iemācījusies to uztvert mierīgāk. Bieži tas ir tikai neliels nematožu uzbrukums, un augs pats var ar to cīnīties. Vispirms es pēc iespējas dziļāk izgriežu aizdomīgos stiebrus, kurus ir skārušas nematodes. Turpmāk novēroju šo augu un skatos, vai atlikušie stublāji tālāk aug veselīgi. Dažreiz iedodu tiem sevišķi lielu porciju spēcinājuma devas, kuras iegūtas, zirgu vai putnu mēslus izšķīdinot ūdenī, noder arī svaigu nātru nostādinājums ūdenī.

Šogad flokši sāka ziedēt agri, bet cerams, ka ar dažām vēlajām šķirnēm ‘Miss Holland’, ‘King’, ‘Goliath’ tie mūs priecinās arī augustā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
313

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
32

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi