Rakstot par flokšiem pirms desmit gadiem, es diezgan kategoriski izteicos, ka nekad nebūšu selekcionāre. Vīrs mani mudināja ar vārdiem: “Žēl, ka mūžībā aizgājusi Elvīra Zvaigznīte (flokšu un peoniju selekcionāre), tā nu Latvijā neviens vairāk nenodarbojas ar flokšu selekciju. Varbūt tu gribi?” Jā, varbūt, bet īsta dzinuļa man nebija. Tagad ir, jo esmu izdalījusi jaunu floksi, kuru nosaucu par ‘Pārsteigumu’. Selekcionārs pēc savas dabas ir fanātiķis un krājējs arī. Varu gandrīz vai galvu likt ķīlā, ka katrs šī tipa puķkopis savulaik ir krājis vai nu sērkociņu kastīšu etiķetes, vai konfekšu papīrīšus, un kur tad vēl markas, vēlāk alus pudeļu etiķetes. Mana vecākā meita Una krāj pildspalvas, kuru skaits tuvojas tūkstotim. Nu arī man pienācis laiks lepoties ar dārza kultūru skaitu, taču arī tur mani neinteresē daudzums, bet dažādība. Kas tad jauns ir flokšu lauciņā?
Varu izdalīt trīs galvenās līnijas – tā ir flokšu krustošana grupas ietvaros, starpsugu krustojumi un radiācijas ietekmē radītie. Selekcionāri nemaz tik labprāt savos laboratorijas noslēpumos nedalās, un it īpaši tas attiecas uz trešo grupu.
2001. gadā tirgū parādījās holandiešu selekcionāra Renē van Gālena pirmie sērijas ‘Feelings’ flokši. Tiem ir pavisam neparasta ziedu forma, un nezinātājs nekad nepateiks, ka tas ir floksis. Tās ir adatveida ziedlapu pārveidnes, neattīstījušies ziediņi, kas sakārtoti palielā ziedvārpā un producē arvien jaunas adatas, pusrozītes vai krāsainas lapu pārveidnes. Pozitīvais – šie, tā sauktie ziedi, turas vārpā pāris mēnešus. Tieši tāpat kā jebkuras puķes pildītā forma, jo tai nav jāsteidz briedināt sēklas, tikko zieds ir apputeksnēts. Kam gan ir vajadzīgs tāds, maigi izsakoties, dīvains floksis? Kolekcionāriem, lai paplašinātu varietāšu skaitu, bet praktiski tos izmanto vienīgi floristi. Nedomāju, ka tas ir dārza krāšņums, ja nu vienīgi, lai kādu pārsteigtu, pajautājot: “Vai zini, kas šī par puķi?” Tas ir kā stāsts par Černobiļas atomstacijas katastrofu 1986. gadā, kuras sekas Latviju neskāra, bet vairākās Igaunijas salās nolija radioaktīvais lietus. Pēc dažiem gadiem bioloģijas skolotājs Tāvi Tuliks, ejot ekskursijā ar bērniem pa mežu, atrada vairākas neparastas dzelteno vizbulīšu formas, kuras nu tiek pavairotas un tirgotas.
Manā dārzā ir vairāki no skata it kā parasti flokši, tikai to ziediņi ir sīkāki. Pamatā tie ir starpsugu krustojumi. Labi aug Jana Veršora krustojumi (P. x arendsii) – ‘Baby Face’, ‘Ping Pong’,’Jill’, ‘Early Star’ un citas. Sensacionālie divkrāsu ‘Pepermint Twist’, un ‘All in One’ tomēr neattaisno uz sevi liktās cerības, jo bieži šķeļas. Aug pāris gadus, un, skat, cerā parādās dzinumi ar rozā ziediem. Tie ir jāizgriež, jo pretējā gadījumā drīz viss cers būs rozā un no divkrāsu brīnuma nekas nepaliks.
Tomēr vislabākie, manuprāt, ir krustojumi sugas robežās, un te nu es vēlētos nosaukt savu izlasi, kur pirmo vietu noteikti ieņem ‘Balmoral’ – tā krāsu nevar aprakstīt, jo būtu banāli teikt, ka tas ir tumši rozā, tas jāredz savām acīm. ‘Bright Eyes’, ‘Elisabeth Arden’- arī rozā dažādas variācijas. Brīnišķīgs ir ‘Lilac Time’ – gaiši zilgana un vēlu ziedoša. Tās visas radītas pagājušā gadsimta 60.,70. gados. No jauna manā kolekcijā klāt nākuši brīnišķīgi, pēdējā desmitgadē pasaulē selekcionēti, īpaši jauki zilgano toņu flokši – ‘Swizzle Blue’, ‘Blue Paradise’, ‘Younique Old Blue’ un citi.
Kā katram augam, arī flokšiem ir savas slimības, un tās visas kavē augam būt skaistam un veselīgam. Par miltrasu esmu jau daudz runājusi, taču atkārtošu, jo sēra pulveri katrs var nopirkt. Ap Jāņiem, ja ir iestājies silts laiks (virs 20 grādiem), to vajag iebērt kaprona zeķē un papurināt uz flokšiem. Sporas nogalina ne jau pats sērs, bet tā izgarojumi, tāpēc arī nepieciešama augsta temperatūra.
Otra liga flokšiem ir stiebru nematode – attīstās kropli dzinumi. Dažreiz gan pavasarī, flokšiem strauji augot, stiebri sašķeļas gareniski un vēlāk lielā vējā nolūst – to nevajag jaukt ar mazā, nejaukā kukainīša izraisīto postu. Protams, stiebru nematodes ir ļoti nopietna problēma, taču es pa šo laiku esmu iemācījusies to uztvert mierīgāk. Bieži tas ir tikai neliels nematožu uzbrukums, un augs pats var ar to cīnīties. Vispirms es pēc iespējas dziļāk izgriežu aizdomīgos stiebrus, kurus ir skārušas nematodes. Turpmāk novēroju šo augu un skatos, vai atlikušie stublāji tālāk aug veselīgi. Dažreiz iedodu tiem sevišķi lielu porciju spēcinājuma devas, kuras iegūtas, zirgu vai putnu mēslus izšķīdinot ūdenī, noder arī svaigu nātru nostādinājums ūdenī.
Šogad flokši sāka ziedēt agri, bet cerams, ka ar dažām vēlajām šķirnēm ‘Miss Holland’, ‘King’, ‘Goliath’ tie mūs priecinās arī augustā.
Komentāri