Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Flokši manā dārzā

Guna Rukšāne
23:00
24.07.2016
388
Img 2732 1

Rakstot par flokšiem pirms desmit gadiem, es diezgan kategoriski izteicos, ka nekad nebūšu selekcionāre. Vīrs mani mudināja ar vārdiem: “Žēl, ka mūžībā aizgājusi Elvīra Zvaigznīte (flokšu un peoniju selekcionāre), tā nu Latvijā neviens vairāk nenodarbojas ar flokšu selekciju. Varbūt tu gribi?” Jā, varbūt, bet īsta dzinuļa man nebija. Tagad ir, jo esmu izdalījusi jaunu floksi, kuru nosaucu par ‘Pārsteigumu’. Selekcionārs pēc savas dabas ir fanātiķis un krājējs arī. Varu gandrīz vai galvu likt ķīlā, ka katrs šī tipa puķkopis savulaik ir krājis vai nu sērkociņu kastīšu etiķetes, vai konfekšu papīrīšus, un kur tad vēl markas, vēlāk alus pudeļu etiķetes. Mana vecākā meita Una krāj pildspalvas, kuru skaits tuvojas tūkstotim. Nu arī man pienācis laiks lepoties ar dārza kultūru skaitu, taču arī tur mani neinteresē daudzums, bet dažādība. Kas tad jauns ir flokšu lauciņā?

Varu izdalīt trīs galvenās līnijas – tā ir flokšu krustošana grupas ietvaros, starpsugu krustojumi un radiācijas ietekmē radītie. Selekcionāri nemaz tik labprāt savos laboratorijas noslēpumos nedalās, un it īpaši tas attiecas uz trešo grupu.

2001. gadā tirgū parādījās holandiešu selekcionāra Renē van Gālena pirmie sērijas ‘Feelings’ flokši. Tiem ir pavisam neparasta ziedu forma, un nezinātājs nekad nepateiks, ka tas ir floksis. Tās ir adatveida ziedlapu pārveidnes, neattīstījušies ziediņi, kas sakārtoti palielā ziedvārpā un producē arvien jaunas adatas, pusrozītes vai krāsainas lapu pārveidnes. Pozitīvais – šie, tā sauktie ziedi, turas vārpā pāris mēnešus. Tieši tāpat kā jebkuras puķes pildītā forma, jo tai nav jāsteidz briedināt sēklas, tikko zieds ir apputeksnēts. Kam gan ir vajadzīgs tāds, maigi izsakoties, dīvains floksis? Kolekcionāriem, lai paplašinātu varietāšu skaitu, bet praktiski tos izmanto vienīgi floristi. Nedomāju, ka tas ir dārza krāšņums, ja nu vienīgi, lai kādu pārsteigtu, pajautājot: “Vai zini, kas šī par puķi?” Tas ir kā stāsts par Černobiļas atomstacijas katastrofu 1986. gadā, kuras sekas Latviju neskāra, bet vairākās Igaunijas salās nolija radioaktīvais lietus. Pēc dažiem gadiem bioloģijas skolotājs Tāvi Tuliks, ejot ekskursijā ar bērniem pa mežu, atrada vairākas neparastas dzelteno vizbulīšu formas, kuras nu tiek pavairotas un tirgotas.

Manā dārzā ir vairāki no skata it kā parasti flokši, tikai to ziediņi ir sīkāki. Pamatā tie ir starpsugu krustojumi. Labi aug Jana Veršora krustojumi (P. x arendsii) – ‘Baby Face’, ‘Ping Pong’,’Jill’, ‘Early Star’ un citas. Sensacionālie divkrāsu ‘Pepermint Twist’, un ‘All in One’ tomēr neattaisno uz sevi liktās cerības, jo bieži šķeļas. Aug pāris gadus, un, skat, cerā parādās dzinumi ar rozā ziediem. Tie ir jāizgriež, jo pretējā gadījumā drīz viss cers būs rozā un no divkrāsu brīnuma nekas nepaliks.

Tomēr vislabākie, manuprāt, ir krustojumi sugas robežās, un te nu es vēlētos nosaukt savu izlasi, kur pirmo vietu noteikti ieņem ‘Balmoral’ – tā krāsu nevar aprakstīt, jo būtu banāli teikt, ka tas ir tumši rozā, tas jāredz savām acīm. ‘Bright Eyes’, ‘Elisabeth Arden’- arī rozā dažādas variācijas. Brīnišķīgs ir ‘Lilac Time’ – gaiši zilgana un vēlu ziedoša. Tās visas radītas pagājušā gadsimta 60.,70. gados. No jauna manā kolekcijā klāt nākuši brīnišķīgi, pēdējā desmitgadē pasaulē selekcionēti, īpaši jauki zilgano toņu flokši – ‘Swizzle Blue’, ‘Blue Paradise’, ‘Younique Old Blue’ un citi.

Kā katram augam, arī flokšiem ir savas slimības, un tās visas kavē augam būt skaistam un veselīgam. Par miltrasu esmu jau daudz runājusi, taču atkārtošu, jo sēra pulveri katrs var nopirkt. Ap Jāņiem, ja ir iestājies silts laiks (virs 20 grādiem), to vajag iebērt kaprona zeķē un papurināt uz flokšiem. Sporas nogalina ne jau pats sērs, bet tā izgarojumi, tāpēc arī nepieciešama augsta temperatūra.

Otra liga flokšiem ir stiebru nematode – attīstās kropli dzinumi. Dažreiz gan pavasarī, flokšiem strauji augot, stiebri sašķeļas gareniski un vēlāk lielā vējā nolūst – to nevajag jaukt ar mazā, nejaukā kukainīša izraisīto postu. Protams, stiebru nematodes ir ļoti nopietna problēma, taču es pa šo laiku esmu iemācījusies to uztvert mierīgāk. Bieži tas ir tikai neliels nematožu uzbrukums, un augs pats var ar to cīnīties. Vispirms es pēc iespējas dziļāk izgriežu aizdomīgos stiebrus, kurus ir skārušas nematodes. Turpmāk novēroju šo augu un skatos, vai atlikušie stublāji tālāk aug veselīgi. Dažreiz iedodu tiem sevišķi lielu porciju spēcinājuma devas, kuras iegūtas, zirgu vai putnu mēslus izšķīdinot ūdenī, noder arī svaigu nātru nostādinājums ūdenī.

Šogad flokši sāka ziedēt agri, bet cerams, ka ar dažām vēlajām šķirnēm ‘Miss Holland’, ‘King’, ‘Goliath’ tie mūs priecinās arī augustā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
141

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
637
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
249

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi