Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Finanšu plānošana ir svarīga

Kitija Ločmele
12:35
27.04.2016
23
Maks

Jānis un Kristija pirms pusgada uzsāka kopdzīvi, īrējot pusotras istabas dzīvokli daudzdzīvokļu namā netālu no pilsētas centra. Abi jaunieši strādā, tāpēc darbadienās mājās ir vēlu, tomēr, neskatoties uz to, viņiem ir arī mājdzīvnieks – suns.

“Pirms neilga laiku sāku strādāt uz pilnu slodzi, tāpēc mūsu kopīgie ienākumi līdz šim bija apmēram 700 eiro, protams, katru mēnesi summa svārstījās, jo, strādājot par aukli uz pusslodzi, darbadienas bija neregulāras vai izkrita,” stāsta Kristija. Pusgadu dzīvojot kopā, jaunieši secinājuši, ka izdevumus nepieciešams plānot, tāpēc jau divus mēnešus katrs tēriņš tiek rēķināts. “Iepriekš neatbalstīju ideju, ka katru tēriņu vajag atzīmēt. Tas likās muļķīgi, jo nauda tāpat tiek iztērēta, tomēr, apstākļu spiesti, sākām ievērot šo sistēmu. Jāteic, ka tas patiešām ir vērtīgi, jo iepriekš nevarējām iekļauties savās finansēs, bet tagad mēneša beigās nauda mums pat paliek pāri, protams, nedaudz, bet tomēr paliek. Tagad mēs neuztraucamies, ka mēneša pēdējās dienās pirms algas aptrūksies nauda. Varu apgalvot, ka arī ar 700 eiro divi cilvēki, kuriem ir mājdzīvnieks, var izdzīvot, ik pa laikam atļaujoties nopirkt to, ko sirds kāro,” teic Kristija.

Vislielākie izdevumi jauniešiem saistīti ar dzīvokļa īri, komunālajiem maksājumiem, degvielu automašīnai un pārtikas produktiem. “Par dzīvokļa īri maksājam 150 eiro mēnesī, apmēram 18 eiro tiek maksāti par televīziju un internetu, savukārt apmēram 100 eiro par komunālajiem pakalpojumiem. Šī summa gan ir svārstīga, jo vienu mēnesi mājās esam biežāk, citu mazāk, tādējādi arī elektrība un ūdens tiek patērēts mazāk vai vairāk. Tā kā mana otrā pusīte strādā samērā patālu no dzīvesvietas, uz darbu ikdienā tiek braukts ar mašīnu. Izrēķinājām, ka mēnesī degvielai atliekam 100 eiro, bet divu mēnešu laikā esam secinājuši, ka naudas summa varētu būt mazāka,” atklāj jauniete.

Savukārt ēdienam, sadzīves un higiēnas precēm mēnesī tiek tērēti 160 eiro, katru nedēļu pa 40 eiro. “Ieejot veikalā, mēs apzināmies, ka mums jāiekļaujas noteiktajā summā, tāpēc rūpīgi tiek pārdomāts tas, ko ēdīsim un no kā varam atteikties. Ļoti noderīgi ir veidot sarakstus, jo tad var vadīties pēc tā, kā arī apzināties, ko šajā nedēļā vēlamies ēst. Esam atklājuši, ka, iepērkoties tirgū, var ietaupīt naudu uz tādiem produktiem kā gaļa, piens, biezpiens, turklāt produktu kvalitāte ir daudz labāka. Pēdējo reizi iepērkoties plānoto 40 eiro vietā iztērējām gandrīz uz pusi mazāk, iespējams, tas arī saistīts ar to, ka abi tagad darbadienās esam vēlu mājās. Ja runājam par sunīti, tad arī pie šīs naudas summas tiek skaitīta klāt pārtika sunim, tomēr bieži vien mēdzu sunim pagatavot ēdienu no tā, ko paši ēdam, piemēram, griķus ar malto gaļu,” norāda Kristija.

Atlikusī nauda, kas ir apmēram 140 eiro, tiek tērēta pēc ieskatiem. Dažreiz jaunieši dodas atpūsties ārpus Cēsīm, citreiz iegādājas drēbes vai skaistumkopšanas lietas Kristijai vai apmeklē kinoteātri. “Ja kāda daļa no naudas, kuru varam tērēt savām vajadzībām un vēlmēm, paliek pāri, tad tā tiek pieskaitīta nākamajā mēnesī tērējamajai summai. Jo vairāk naudas ir izdevies ietaupīt, jo brīvāk varam dzīvot, nepārtraukti nedomājot, vai neesam pārtērējušies,” tā Kristija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
44

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
110

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
26

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
298
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
67

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1094
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
46
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi