Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Filatēlists kopš bērnības

Druva
15:06
01.03.2012
24
Mg 0003

Cēsnieks Aldis Zālītis ir arī viesmīlīgs namatēvs. Uzņemot ciemiņus, uz galda kannā kūp no Anglijas atvestas tējas uzlējums, piedāvādams

medu, Aldis Zālītis saka: „Tas no paša dravas.” Un samulsis turpina: „Man patīk darboties ar un ap bitēm un, nav ko noliegt, arī ģimenei un draugiem savs labums atlec. Bet tas jau nav viss. Patīk arī novusu spēlēt! Patīk padomāt, kā un pa kuru kauliņu uzsist, lai būtu vēlamāks rezultāts. Gadās, ka pārtērēju sitienam paredzēto apdomas laiku, pusminūti, bet citi novusa kluba biedri izturas saprotoši. Taču labāk pastāstīšu, kā iesāku ņemties ar pastmarkām!” tā Aldis un uzsāk ne visai īso stāstu. „Biju vēl puika, mācījos Cēsu 1.vidusskolas 4.klasē. Kādā janvāra dienā pēc stundām mans draugs un klasesbiedrs Artis Spruģevics uzaicināja līdzi pie viņam pazīstama vīra. Pa ceļam Artis pastāstīja, ka esot sācis krāt pastmarkas, jo uz tām esot attēlotas dažādas antīkas automašīnas un faunas pārstāvji – dzīvnieki, putni un zivis. Nonākuši Cēsīs, Dārzniecības ielā pie mājas ar tornīti, pagalmā sastapām Ojāru Johansonu. Zināju, ka viņš ir lāga vīrs, kurš saprot puiku intereses. Kad saimnieks izrādīja mums interesējošās markas, biju pārsteigts par dažādību, kas tajās redzama. Artis ātri izvēlējās sev vajadzīgās, bet mani ieinteresēja 1975.gadā PSRS izdotā marka, kurā uz zaļgani zila fona bija attēlots austrumnieks. Viņam galvā bija čalma, ar kreiso roku pie krūtīm bija piespiedis grāmatu, bet uzraksts uz markas liecināja, ka tā izdota par godu Al – Farabi 1100 gadu jubilejai. Ticis pie šīs sešu kapeiku markas, jau nākamajā dienā bibliotēkā uzzināju, ka tas ir Vidusāzijas un arābu filozofs, zinātnieks un enciklopēdists Abu Nasra Muhameds Farabi jeb vienkārši Al Farabi. Tā bija mana pirmā marka, kurai sekoja PSRS marku sērija ar F.Canderu, K.Ciolkovski un N.Kibaļčiču. Kā noskaidroju, visi trīs bija raķešu teorijas un tehnikas pamatlicēji, bet Fridrihs Canders bija no Latvijas. Lieki piebilst, cik lepns jutos. Vēlāk manā kolekcijā nonāca Bulgārijas 60 stotinku marka ar Rembranta pašportretu. Atkal bibliotēkā uzzināju, ka Rembrants ir holandiešu izcelsmes mākslinieks ar pilno vārdu Harmens van Reins Rembrants un dzīvojis no 1606. līdz 1669.gadam,” tā Aldis Zālītis stāsta, kā markas palīdzējušas izzināt kultūras vērtības

Ojāra Johansona mājas labvēlīgā aura un darbošanās bibliotēkās, lai atrastu vajadzīgo informāciju, pārliecinājusi Aldi, ka aizraušanās ar pastmarku krāšanu lieliski paplašina redzesloku. Taču viņš sapratis, ka kolekcijā nav jāsavāc dažnedažādas markas. Tādēļ sācis izvēlēties tēmas.

„Labi, ka Latvijā ir pastmarkas ar pilsētu ģerboņu attēliem. Esmu uzsācis veidot šādu marku kolekciju, jo ģerboņi daudz pastāsta par pilsētai raksturīgo. Patīkami redzēt marku vidū tik pazīstamo Cēsu bruņinieku uz 2004.gada 15 santīmu markas. Vēl, domāju, derētu sākt vākt arī markas ar Čehijas vai Polijas pilsētu ģerboņiem. Interesējoties par vēsturi, esmu izlasījis visus Visvalža Lāča darbus par Otro pasaules karu. Esmu jau uzsācis visu šajos darbos minēto komandieru portretu kolekcionēšanu pastmarku veidā. Man taču aug divas meitas. Būs kam pastāstīt, un viņām būs ko redzēt,”atzīst Aldis Zālītis. Oļģerts Tīliks, speciāli „Druvai”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi