"Esam te jauniešu dēļ"

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā ar mūsdienu laikmeta būtiskām iezīmēm.

-Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā ir saplūdušas četras izglītības iestādes. Kas bija katras stiprā puse, ko tehnikums pārņēmis? Un ko radījis no jauna?

-Cēsu arodskolā tradicionāli ir bijuši galdnieki, viss, kas saistās ar mēbeļu galdniecību, un otra profesija, kas vienmēr bijusi, ir elektriķi. Abas tās turpinām – galdnieki mācās Cēsīs, elektriķi – Priekuļos. Priekuļu tehnikumā vienmēr stiprā puse ir bijusi lauksaimniecība, kas joprojām turpinās – mums ir jaunie agronomi, lauksaimniecības mehanizācijas tehniķi. Turklāt šo profesiju apgūst ne tikai jaunieši, bet katru gadu arī pieaugušie. Vēl Priekuļos vienmēr ir bijuši automehāniķi, kas arvien mācās tepat. No Jāņ­muižas nāca lauksaimniecība un pavāri. No Ērgļiem – pamats namdariem un apdares darbu strādniekiem. Bet namdari ir profesija, ko varēja apgūt arī Cēsīs. Būtībā vairākas profesijas šajās skolās pārklājās. Cēsīs un Prie­kuļos mācījās programmētāji, un šobrīd IT nozare tehnikumā ir ļoti attīstījusies. Jauna profesija, ko varēja sākt apgūt pie mums, bija apģērbu dizains, pēdējos gados ļoti attīstījusies būvniecības nozare.

Profesiju klāsts ir ļoti plašs un stabils, pie tā strādājam un attīstām. Pēc valsts prognozēm būvniecība ir vispieprasītākā, tur būs nepieciešami darbinieki, bet arī pārējās nozarēs audzēkņi apgūst pieprasītas profesijas.

-Tehnikums seko līdzi tendencēm. Vai jauniešu iecienītākās profesijas ir arī tās, kas valstī ir visvajadzīgākās?

-Mums ir uzņemšanas plāns, ko piešķir Izglītības un zinātnes ministrija, un tas tiek veidots pēc prognozēm, ko iesniedz Ekono­mikas ministrija. Viņi prognozē, kurās profesijās nākamajos piecos gados būs lielākais darbaspēka trūkums. Mēs apzināmies savus resursus – materiāli tehnisko bāzi un, pats būtiskākais, pedagogus. Ja šajās nozarēs varam piedāvāt kvalitatīvu izglītības saturu un programmu, to darām.

Jāteic, jaunieši vēlas mācīties to, kas gluži nesakrīt ar tautsaimniecībā vajadzīgo. Pēdējos gados izteikti populārākā profesija ir arhitektūras tehniķi, lai tālāk mācītos par arhitektiem. Un otra ļoti populāra profesija ir apģērbu dizains. Vēl redzam, ka ļoti pieprasīta ir automehāniķu programma. Te gan jāteic, ka dažkārt par profesiju ir maldīgs priekšstats. Tas, ka jaunietim patīk auto, nenozīmē, ka viņš noteikti būs labs automehāniķis. Ļoti līdzīga situācija ir IT nozarē. Vēl gana populāra ir lauksaimniecības mehanizācijas tehniķa profesija. Mazāk izvēlas jauno agronomu specialitāti, to parasti apgūst jaunieši, kuri nāk no zemnieku saimniecībām.

-Ir tradīcijas, kas iepriekš izglītības iestādēs bija ļoti populāras, piemēram, Jāņmuižā un Priekuļu tehnikumā aršanas sacensības. Kādas tradīcijas arvien tiek uzturētas?

-Tas viss ir plūstoši. Aršanas sacensības vēl joprojām notiek, tās rīko mūsu sadraudzības skola Igaunijā, katru gadu tajās piedalāmies, rudenī ieguvām arī godalgotas vietas. Arī paši organizējam konkursus. Viens ir mēbeļu gald­niecībā, ir arī konkurss “Lauku saimnieks”. Tikko aizvadīta matemātikas diena jeb π diena. Pavāri rīko gan savus konkursus, gan plašākus, kur piedalīties aicina citas skolas, jo par nozarēm, kurās kā izglītības iestāde esam vadošie, rūpējamies vēl papildus.

Bet mēs atzīmējam arī Lāčplēša dienu, svinam Halovīnu, Valentī­na dienu un citus svētkus. Mums ir spēcīga pašpārvalde, uzticamies jauniešiem, viņi organizē svētkus, mēs, pieaugušie, tikai palīdzam, kur nepieciešams. To varēs redzēt arī salidojumā, uz skatuves būs paši audzēkņi, vadīs pasākumu, turklāt tā nebūs viņu pirmā pieredze. Arī tā ir daļa no mācīšanās, un, iespējams, reiz redzēsim, ka kāds no mūsu audzēkņiem vada “Koru karus” vai kādu citu šovu.

-Mūsdienās tehnoloģijas maina profesijas. Vai var teikt, ka lauksaimniecība ir viena no tām, kur tehnoloģiju dēļ vērojamas lielas pārmaiņas?

-Tehnoloģijas ievieš pārmaiņas visās profesijās, protams, arī lauksaimniecībā. Šobrīd ļoti daudz var darīt attālināti un ar tehnoloģiju palīdzību. Attālināti var vadīt tehniku uz lauka, roboti ravē zemenes, laistīšana ir mehanizēta, droni lido, fiksē situāciju, apputeksnē augus. Tāpēc vajadzīgs daudz mazāk cilvēku darbā nekā agrāk. Jautājums, protams, cik lielas un modernas ir mūsu saimniecības, jo visas tehnoloģijas, lai arī ilgtermiņā atmaksājas, maksā dārgi.

Izmaiņas lauksaimniecībā at­spo­guļojas arī mācību programmā, braucam uz modernām saimniecībām, redzam, kā strādā ar jaunām iekārtām, datoriem, programmām, jaunieši mācās uz vietas saimniecībās. Mums ir laba sadarbība ar “Kliģenu”, arī Āraišu dārzniecību. Lielākā mācību daļa profesionālajās izglītības iestādēs notiek caur praksi, turklāt ne tikai Latvijā, arī ārzemēs. Mums ir datu bāze ar vairāk nekā 900 uzņēmumiem, sadarbības partneriem, ar kuriem nodrošinām prakses, kā arī lekcijas, pieredzes apmaiņas braucienus. Mums ir brīnišķīga sadarbība ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Agroresursu un ekonomikas institūtu, iesaistāmies arī viņu rīkotajos pasākumos.

-Piecus gadus skola nes Vid­zemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma vārdu. Kādreiz pres­ti­ži bija mācīties Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā, Cēsu arodvidusskolā. Kā ir jaun­izveidotajā tehnikumā?

-Prestižs, protams, ir relatīvs jēdziens, jo to nekā nevaram izmērīt. Atceros, 2019. gadā, kad tika lemts par skolas nosaukuma maiņu, bija liela neskaidrība, kā būs tālāk. Bet, tā kā pēdējos piecos gados izglītojamo skaits ir palielinājies par vairāk kā 300, tas nozīmē, ka skola turpina saglabāt savu labo slavu un skolēni pēc devītās klases beigšanas izvēlas tehnikumu kā vietu, kur tālāk mācīties. Šogad pirmajā kursā audzēkņi ir no 117 skolām. Turklāt lielākā daļa tiešām ir no Vidzemes, no tiem viena trešdaļa tieši no Cēsu novada. Saprotams, ka jaunieši šajā vecumā mēģina izvēlēties skolu, kas ir tuvāk dzīvesvietai.

Varbūt tiem, kuri senāk te mācījušies, nepatīk tagadējais skolas vārds, bet esošie jaunieši nepie­šķir tik lielu nozīmi nosaukumam. Viņiem ir svarīgi, kas te notiek un kāds ir kolektīvs, kāda atmosfēra, mācību vide, mācību kvalitāte stundās, materiāli tehniskā bāze. Un arī šobrīd absolventi sniedz ļoti pozitīvas atsauksmes par skolu. Mēs dodam audzēkņiem visas iespējas, jautājums, cik katrs no tā paņem. Daļa atkrīt, jo prasības ir nopietnas un mācības nav vieglas. Mācību laikā audzēkņiem ir iespēja iegūt stipendiju, kā arī, ja jaunietis sevi parāda praksē vai konkursos, darba devējs viņu jau tad pamana un pēc absolvēšanas labprāt pieņems darbā. Jaunie­šiem, kuri grib un mācās labi, noteikti priekšā ir ļoti labs ceļš, labi atalgots un interesants darbs.

-Jauno profesionāļu meistarības konkursā “SkillsLatvija” audzēkņi popularizē skolas vārdu. Kas vēl nes skolas labo vārdu un slavu?

-Mēs radām iespējas un vidi sasniegumiem. “SkillsLatvija” ir kā ķirsītis uz kūkas, kur, pateicoties audzēkņa paša vēlmei un neatlaidībai, kā arī skolotāja ieguldītajam papildu darbam, mūsu audzēkņi parāda izcilus rezultātus. Esam tiešām lepni, ka mūsējie šogad astoņos prasmju konkursos izvirzījās finālā, turklāt trīs no viņiem ir pirmā kursa audzēkņi, kas ir kaut kas nebijis.

Bet skolā ļoti aktīva ir arī sporta dzīve. Mūsu sarunas laikā sporta zālē aizrit florbola spēle pret Ogri, kas ir daļa no AMI centra rīkotajām sacensībām profesionālo skolu jauniešiem. Sa­censībās dažādos sporta veidos mūsu audzēkņi gūst ļoti labus rezultātus. Tehni­kumā vispār ir ļoti daudz sporta – basketbols, futbols, florbols, volejbols, vingrošana. Es pats ar jauniešiem braucu spēlēt galda tenisu. Tāpat ir tautas deju kolektīvs “Virpulis”, no kura ir izaudzis “Zelta virpulis”, kur dejo absolventi. Ir arī pūtēju orķestris, gatavojamies Dziesmu un deju svētkiem. Vēlamies kori, bet līdz šim nav izdevies atrast diriģentu. Tā kā ap 600 jauniešu dzīvo dienesta viesnīcā, cenšamies radīt iespējas, lai viņi būtu nodarbināti. Mums ir arī pavāru pulciņš, dienesta viesnīcā ir filmu vakari, spēļu vakari, vienu vārdu sakot, dzīve kūsā.

-Salidojuma nosaukums ir “Turpinājums”.

-Jā, jo skola ir visa iepriekšējā turpinājums. Ļoti ceru, ka uz salidojumu ieradīsies daudz absolventu, kas arī redzēs, ka nekas nav pazudis, ka viss turpinās, varēs apskatīt gan vēsturiskās, gan jaun­uzceltās skolas ēkas.
Esmu pārliecināts, ka ejam pareizā virzienā. Un pamatu pamats tam, protams, ir cilvēki – skolotāji, tehniskie darbinieki. Mūsu komanda ir izaugusi, tā dara visu labāko, lai jauniešiem patiktu pie mums mācīties. Komanda, kas tehnikumā strādā, saprot, ka esam te jauniešu dēļ. Vecāki mums viņus ir uzticējuši, un mēs par viņiem arī rūpējamies, veidojot atbilstošu vidi, apstākļus un piedāvājot labāko izglītību un ārpusskolas dzīvi.