Trešdiena, 1. maijs
Vārda dienas: Ziedonis

Eņģeļtaure – skaista, bet jāuzmanās

Sarmīte Feldmane
17:06
16.06.2015
513
E Taures 1

“Kaimiņienei pagājušovasar ļoti skaisti ziedēja un smaržoja eņģeļtaure. Diemžēl viņa nemācēja pārziemināt, viena sapuva, otra negribīgi dzen asnus, bet diezin vai augs. Pati tirgū nopirku skaistu stādu, siltajās dienās strauji aug. Bail tikai, ka nenonīkst, jo esmu dzirdējusi, ka eņģeļtaures nemaz nav mūsu apstākļiem piemērotas,” bažas pauda Elīna Zariņa no Priekuļiem.

“Druva” meklēja padomu. Cēsniece Ruta jau 15 gadus audzē eņģeļtaures, arī tās pavairo. “Eņģeļtaure ir skaista puķe, ko viegli pavairot. Atliek nolauzt vienu jauno dzinumu, ielikt zemē, laistīt, un ieaugsies. Divstobru eņģeļtaures gan ir neizturīgas, tās neiesaku. Visvairāk visiem patīk dzeltenās. Uz lapu zaļā fona tās labi izceļas. Arī baltās un baltās ar rozā ir ļoti skaistas, ziedi šķiet graciozāki. Par eņģeļtauri jāsaka tas pats, ko saku par citiem augiem – cik labi aprūpēsi, kā barosi, laistīsi – tā arī ziedēs. Vasarā svarīgi, lai augam netrūkst mitruma. Ja tā trūks, augs bēdīgi nolaidīs lapas. Ja puķi tomēr gadās aizkaltēt, jārēķinās, ka vasaras vidū tā var arī neziedēt. Eņģeļtaure vienlīdz labi zied, gan augot saulē, gan ēnā,” par sev mīļo puķi pastāsta eņģeļtauru audzētāja un piebilst, ka pavasarī eņģeļtaure mostas ļoti lēni. Ja aiznes apkurināmā siltumnīcā, tad ātri, tāpat, ja tiek siltā saulītē. Ļoti jāsargā no salnām, tāpēc labāk nesteigties ar izlikšanu laukā, rudens pusē var paslēpt kādā nojumē, ienest telpās.

Ruta stāsta, ka nežēlo mēslojumu. Vienu ēdamkaroti “Kemiras” uz lejkannu katrā laistīšanas reizē. Eņģeļtaure aug ļoti ātri. Pirmajā gadā parasti nav vairāk par 20 ziedu zvaniem, bet trešajā var gaidīt jau 400, septītajā – 700 ziedu. “Eņģeļtaure intensīvi smaržo no četriem līdz sešiem vakarā. Tā smarža vai nu ļoti patīk, vai nepatīk, vienaldzīgo nav. Parasti zied jūnijā, jūlijā, tad otrreiz – septembrī, oktobrī, ” pastāsta eņģeļtauru pazinēja un uzsver, ka katrs, kurš iet garām viņas mājai, piestāj pie sētas un papriecājas par lielo koku, kas zied ar zvaniem. “Eņģeļtaure aug ļoti strauji. Ar to jārēķinās, domājot, kur glabās ziemā,” bilst cēsniece. Rudenī, kad ienes telpās, tā nomet lapas, bet turpina ziedēt. “Rudenī apgriezt nedrīkst. Kāda pa vasaru izaugusi, tāda jāatstāj. Ne vienam vien bijušas problēmas, kur milzu eņģeļtauri likt, jo nekur nevar iedabūt iekšā. Zinu, ka viena saimniece puķi cēla ar ceļamkrānu, lai iedabūtu telpā. Tādu uzglabāt grūti,” stāsta Ruta un piebilst, ka ir cilvēki, kuri lielās puķes dāvina dažādām iestādēm. “Pavasarī, tad var desmit centimetrus nogriezt,” pārliecināta eņģeļtauru audzētāja un atzīst, ka daudzdzīvokļu māju pagrabā eņģeļtauri pārziemināt nevar. Tik siltā pagrabā tā neguļ, grib pavēsāku telpu. Tā arī nedrīkst būt mitra. Ziemā augs jāpalaista reizi mēnesī ar remdenu ūdeni, lai neiekalst.

“Kad vienreiz izaug paša augumā un smaržo vairāki zvani, nevar šo puķi neiemīlēt,” saka cēsniece.

Brugmansijas jeb daturas, tautā iesauktas par eņģeļtaurēm, cēlušās Dienvidamerikā un Vidusamerikā, savvaļā aug pasaules subtropu apgabalos. Biežāk sastopamas puķes ir dzeltenas krāsas ziediem, taču arī rozā un baltas eņģeļtaures nav retums. Tās ir viengadīgas un daudzgadīgas.

Viengadīgās parasti audzē kā vasaras puķes, tām krāšņie ziedu zvani tiecas uz augšu, nevis uz leju, kā tas ir daudzgadīgajām eņģeļtaurēm.

Daudzgadīgās eņģeļtaures ir īpaši krāšņas – liela, spēcīga auguma, daudziem un raženiem ziediem, kuru garums var būt līdz pusmetram. Eņģeļtaure var ziedēt visu gadu, tikai Latvijā tai dodam miera periodu, jo ziemā nav pietiekami daudz gaismas.

Eņģeļtaures pieder pie nakteņu dzimtas, tātad visas auga daļas ir indīgas. Jāuzmanās ne tikai bērniem, arī puķes mīļotājiem jāievēro piesardzība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
238

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
77
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
69

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
45

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
138

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
127

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
24
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
32
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
56
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
48
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi