“Kaimiņienei pagājušovasar ļoti skaisti ziedēja un smaržoja eņģeļtaure. Diemžēl viņa nemācēja pārziemināt, viena sapuva, otra negribīgi dzen asnus, bet diezin vai augs. Pati tirgū nopirku skaistu stādu, siltajās dienās strauji aug. Bail tikai, ka nenonīkst, jo esmu dzirdējusi, ka eņģeļtaures nemaz nav mūsu apstākļiem piemērotas,” bažas pauda Elīna Zariņa no Priekuļiem.
“Druva” meklēja padomu. Cēsniece Ruta jau 15 gadus audzē eņģeļtaures, arī tās pavairo. “Eņģeļtaure ir skaista puķe, ko viegli pavairot. Atliek nolauzt vienu jauno dzinumu, ielikt zemē, laistīt, un ieaugsies. Divstobru eņģeļtaures gan ir neizturīgas, tās neiesaku. Visvairāk visiem patīk dzeltenās. Uz lapu zaļā fona tās labi izceļas. Arī baltās un baltās ar rozā ir ļoti skaistas, ziedi šķiet graciozāki. Par eņģeļtauri jāsaka tas pats, ko saku par citiem augiem – cik labi aprūpēsi, kā barosi, laistīsi – tā arī ziedēs. Vasarā svarīgi, lai augam netrūkst mitruma. Ja tā trūks, augs bēdīgi nolaidīs lapas. Ja puķi tomēr gadās aizkaltēt, jārēķinās, ka vasaras vidū tā var arī neziedēt. Eņģeļtaure vienlīdz labi zied, gan augot saulē, gan ēnā,” par sev mīļo puķi pastāsta eņģeļtauru audzētāja un piebilst, ka pavasarī eņģeļtaure mostas ļoti lēni. Ja aiznes apkurināmā siltumnīcā, tad ātri, tāpat, ja tiek siltā saulītē. Ļoti jāsargā no salnām, tāpēc labāk nesteigties ar izlikšanu laukā, rudens pusē var paslēpt kādā nojumē, ienest telpās.
Ruta stāsta, ka nežēlo mēslojumu. Vienu ēdamkaroti “Kemiras” uz lejkannu katrā laistīšanas reizē. Eņģeļtaure aug ļoti ātri. Pirmajā gadā parasti nav vairāk par 20 ziedu zvaniem, bet trešajā var gaidīt jau 400, septītajā – 700 ziedu. “Eņģeļtaure intensīvi smaržo no četriem līdz sešiem vakarā. Tā smarža vai nu ļoti patīk, vai nepatīk, vienaldzīgo nav. Parasti zied jūnijā, jūlijā, tad otrreiz – septembrī, oktobrī, ” pastāsta eņģeļtauru pazinēja un uzsver, ka katrs, kurš iet garām viņas mājai, piestāj pie sētas un papriecājas par lielo koku, kas zied ar zvaniem. “Eņģeļtaure aug ļoti strauji. Ar to jārēķinās, domājot, kur glabās ziemā,” bilst cēsniece. Rudenī, kad ienes telpās, tā nomet lapas, bet turpina ziedēt. “Rudenī apgriezt nedrīkst. Kāda pa vasaru izaugusi, tāda jāatstāj. Ne vienam vien bijušas problēmas, kur milzu eņģeļtauri likt, jo nekur nevar iedabūt iekšā. Zinu, ka viena saimniece puķi cēla ar ceļamkrānu, lai iedabūtu telpā. Tādu uzglabāt grūti,” stāsta Ruta un piebilst, ka ir cilvēki, kuri lielās puķes dāvina dažādām iestādēm. “Pavasarī, tad var desmit centimetrus nogriezt,” pārliecināta eņģeļtauru audzētāja un atzīst, ka daudzdzīvokļu māju pagrabā eņģeļtauri pārziemināt nevar. Tik siltā pagrabā tā neguļ, grib pavēsāku telpu. Tā arī nedrīkst būt mitra. Ziemā augs jāpalaista reizi mēnesī ar remdenu ūdeni, lai neiekalst.
“Kad vienreiz izaug paša augumā un smaržo vairāki zvani, nevar šo puķi neiemīlēt,” saka cēsniece.
Brugmansijas jeb daturas, tautā iesauktas par eņģeļtaurēm, cēlušās Dienvidamerikā un Vidusamerikā, savvaļā aug pasaules subtropu apgabalos. Biežāk sastopamas puķes ir dzeltenas krāsas ziediem, taču arī rozā un baltas eņģeļtaures nav retums. Tās ir viengadīgas un daudzgadīgas.
Viengadīgās parasti audzē kā vasaras puķes, tām krāšņie ziedu zvani tiecas uz augšu, nevis uz leju, kā tas ir daudzgadīgajām eņģeļtaurēm.
Daudzgadīgās eņģeļtaures ir īpaši krāšņas – liela, spēcīga auguma, daudziem un raženiem ziediem, kuru garums var būt līdz pusmetram. Eņģeļtaure var ziedēt visu gadu, tikai Latvijā tai dodam miera periodu, jo ziemā nav pietiekami daudz gaismas.
Eņģeļtaures pieder pie nakteņu dzimtas, tātad visas auga daļas ir indīgas. Jāuzmanās ne tikai bērniem, arī puķes mīļotājiem jāievēro piesardzība.
Komentāri