Glābjoties no karstuma, mēs vasarā bieži dodamies nopeldēties upē, ezerā, jūrā vai kur citur. Iedzeram ledainu ūdeni, ieejam kādā vēsākā telpā, taču bieži vien nepadomājam, ka veldzējums no karstuma nepieciešams arī mūsu mājdzīvniekiem. “Druva” sarunā ar vetārsti Baibu Priednieci atklāja dažādus padomus, kā palīdzēt mājdzīvniekiem pārvarēt karstumu vasarā un kādām lietām noteikti vajag pievērst uzmanību. Pirmais, par ko vienmēr ir jāpadomā, ir tas, lai mājdzīvniekam būtu pieejams dzeramais ūdens. Vasarās būtu lietderīgi šo trauku suņiem un kaķiem uzlikt lielāku, jo ūdens tiek patērēts daudz vairāk. Kā arī, pametot māju uz ilgāku laiku, saimniekam vēlams novietot savam dzīvniekam vairākus traukus ar šķidrumu, gadījumā, ja kāds tiek izgāzts, lai kaķim vai sunim vienmēr būtu ko padzerties. “Īpaši, ja cilvēks tur suni ārā, tad svarīgi, lai šis ūdens tiktu papildināts visu laiku, jo laukā dzīvniekam noteikti ir vēl karstāk. Tāpēc ir arī svarīgi, lai dzīvniekam, esot, piemēram, pagalmā pie ķēdes, teritorijā būtu kāda vieta, kur veidojas ēnojums, lai būtu iespēja patverties no karstuma,” stāsta B.Priedniece. Taču viņa arī uzsver, ka labākais variants prombūtnes laikā būtu sarunāt kādu kaimiņu vai draugu, kas atnāk uz dzīvokli un periodiski uzrauga mājdzīvnieku. Ja dzīvnieks atrodas dzīvokļos, sevišķi saules pusē, tad iespēju robežās vajadzētu mēģināt šo dzīvnieku atvēsināt. “Viens no variantiem ir likt kādus mitrus dvieļu viņam klāt, tāpat arī atstāt istabā mitru dvieli, lai dzīvnieks var atvēsināties. Var arī kaut kur nolikt bļodu ar ūdeni, iespējams, dzīvnieks pats tur iekāps un atvēsināsies,” tā vetārste. Kaķu īpašniekiem vajadzētu atcerēties kādu svarīgu un būtisku likumu. “Liela daļa īpašnieku to jau zina, taču citiem tas vienmēr aizmirstas. Ir svarīgi, jaunos plastmasa logus mājās neatstāt vēdināšanas režīmā, ko parasti cilvēki dara, lai it kā padarītu telpu vēsāku, taču patiesībā kaķim var nodarīt tikai lielāku kaitējumu. Šādā puspavērtā logā kaķi ļoti bieži iesprūst, mēģinot noķert kādu putnu vai kukaini, kā rezultātā loga šķirbā viņi nožņaudzas. Mums katru gadu nāk saimnieki un stāsta, ka šādā veidā kaķis ir pakāries. Ja saimnieks atnāk pēc pāris stundām un kaķis ir šādā veidā iesprūdis, tad praktiski ir ļoti maz iespēju, lai dzīvnieku izglābtu,” tā B.Priedniece, uzsverot, ka arī saimniekam, esot mājās, ir jāpievērš uzmanība, ko kaķis dara pie loga, vai nekāpj uz palodzes, lai nenokrīt. Viens no ieteikumiem, ko vetārste uzsvēra īpaši, ir neņemt savus mājdzīvnieku līdzi atpūsties uz pludmali. “Nu nevajag to darīt, tā viņiem nav nekāda atpūta. Dzīvnieks skraida apkārt, pārkarst, un ir jāsaprot, ka tā nedrīkst, jo tajā brīdī, kad dzīvnieks jau būs pārkarsis, tad var būt jau par vēlu. Ir rūpīgi jāskatās, vai dzīvnieks smagi neelso, vai nekļūst šļaugans, lēnāks kustībās, var sākties vemšana, jo pazīmes pārkaršanai ir tādas pašas kā cilvēkam karstumā ar saules dūrienu. Ja redz šīs pazīmes, tad nekavējoties vajadzētu dzīvnieku atvēsināt vai meklēt ārsta palīdzību,” stāsta B.Priedniece. Vēl kāda lieta, kas vasarās ir ļoti izplatīta, nevajadzētu mašīnās atstāt dzīvniekus, jo salons ar aizvērtiem logiem un durvīm var uzkarst līdz pat 40 grādiem. Katru vasaru ir bijuši gadījumi, kad dzīvnieks pārkarst un vairs nav bijis glābjams, jo šādā karstumā var pārkarst pāris minūtēs. B.Prindule uzsver, ka galvenais karstajā laikā ir domāt ne tikai par sevi, bet arī par mājdzīvniekiem, par kuriem esam uzņēmušies atbildību. Zane Ieviņa
Komentāri