Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Dzīvais vai nedzīvais ūdens

Jānis Gabrāns
12:17
03.02.2016
526
Img 8488 1

Pasakās lasīts par dzīvo un nedzīvo ūdeni, tāpēc, zinot, ka pasakas nav tikai fantāzijas lidojums, bet tajās vienmēr ir kāds patiesības grauds, mēģināju noskaidrot, kā īsti ir ar ūdeni. Īpaši tāpēc, ka atbilstoši informācijai 19.janvārī, kad pareizticīgā baznīca svinēja Kunga Kristīšanas svētkus, pēc pusnakts uz dažām stundām visi ūdeņi pasaulē iegūst īpašu molekulāro struktūru, kļūst īpaši jeb “kļūst svēti”.

Ūdens īpašais statuss

Interesanti, ka tā notiekot ar visiem ūdeņiem, ne tikai tiem, kas upēs, ezeros, bet arī pa krānu tekošais ūdens kļūst īpaši uzlādēts, nebojājas un tam piemīt dziedinošs spēks. Tiesa, iepazīstot dažādus informācijas avotus, konstatēju, ka nav vienprātības tajā, vai šo ūdeni saukt par “dzīvo” vai “mirušo”, jo figurē abi varianti, bet visi vienisprātis, ka kaut kas šajā laikā ar ūdeni notiek. Tāpēc cilvēki šajā dienā pulcējas pie avotiem, lai iesmeltu ūdeni, vai pie ūdenskrātuvēm, lai iegremdētos ūdenī, neraugoties uz ziemīgo laiku.

Neapgāžami zinātniski pierādījumi šīm pārvērtībām, šķiet, tomēr vēl nav gūti, tāpēc izskan dažādas versijas, drīzāk par to jārunā ar zināmu mistikas pieskaņu.

To, ka ūdens ir kaut kas īpašs, pilnībā neizskaidrojams, atzīst zinātnieki visā pasaulē. Tie, kuri skatījušies populārzinātniskās filmas “Ūdens” un “Ūdens 2. Dzīvā ūdens noslēpums”, saprot, ka kaut kas noslēpumains tajā ir. Man lielākais pārsteigums, ka ūdens spēj glabāt informāciju, ka tam ir atmiņa un, varētu pat teikt, jūtas, jo ūdens atšķirīgi reaģē uz pozitīvo un negatīvo.

To, ka ūdenim piemīt šīs īpašības, secinājis jau Leonardo da Vinči, rakstot: “Ūdens maina savu raksturu tik reižu, cik pastāv vietu, kur ūdens tek.”

To, ka cilvēku spēkos ir ietekmēt, uzlādēt ūdeni, norāda daudzi zinātnieki. Krievijas zinātnieks Konstantīns Korotkovs saka, ka īpašs veids, kā ietekmēt apkārtējo pasauli un jo īpaši ūdeni, ir lūgšana: “Lūgšana nav vienkārši meditācija, tas nav kaut kāds noteikts rituāls vai darbība, bet pieslēgšanās augstākām enerģijām. Tāpēc ūdens šo vārdu iedarbībā kļūt dzīvs. Nav nozīmes tam, kādā valodā, skaļi vai domās izteikta lūgšana. Ūdens struktūras veidošanās atkarīga tikai no cilvēka jūtu patiesuma un spēka.”

Zinātnieks Masaru Emoto (Japāna): “Uzskatu, ka dialogs starp ūdeni un cilvēku ir ļoti būtisks. Caur šo dialogu cilvēks pats sevi labo un apliecina sevi”.

Galvenais – ticība

Pagājušajā nedēļā tika dzirdēts par daudziem cēsniekiem, kuri steidza izmantot šīs stundas, lai tiktu pie šī īpašā ūdens, to pasmeltu, peldētos, mazgātos. Viņu vidū arī Kaspars Serģis, kurš gan norāda, ka šajā jautājumā paļaujoties uz pazīstamo un tuvinieku pozitīvo pieredzi: “Protams, svarīgi ticēt šī ūdens spējām, bet kaut kāds patiesības grauds tur arī tomēr ir. Minētajā naktī aizbraucām uz Svētavotu, izgājām ūdens rituālu, nomazgājot seju, izbrienot basām kājām pa avotu. Sajūtas tiešām ļoti labas. Parasti šo rituālu izejam arī ziemas un vasaras saulgriežos, ja sanāk, arī pavasara un rudens saulstāvjos,” stāsta P. Serģis.

Minētajā naktī arī Cēsīm tuvējā Niniera ezerā bijusi liela tautas staigāšana, daudzi vēlējušies šajā laikā iegremdēties ūdenī.

Astroloģe Akvelīna Līvmane atzīst, ka šajā laikā ar ūdeni tiešām kaut kas notiek. Tam gan neesot saistības ar zvaigžņu stāvokli, drīzāk saknes meklējamas pareizticīgo baznīcas tradīcijās, rituālos. Viņi ticot, ka visi pasaules ūdeņi šai brīdī ir svētīti un enerģētiski uzlādēti.

“Taču ir kāds būtisks nosacījums,” skaidro A. Līvmane. “Jātic, ka ūdens var palīdzēt.

Enerģija seko domai, bet, ja domas nebūs, ūdens paliks tikai ūdens. Cilvēks ar savu gribu, skepsi, neticību uzvarēs jebkuru pozitīvu informāciju. Taču tiem, kuri spēj ticēt, brīnumi notiek. Krīzes brīžos katrs gaidām brīnumu, vai tā ir dvēseles vai ķermeņa krīze, un tad meklējam visādus līdzekļus. Ticība ir viens no līdzekļiem, kā aktivizēt apslēptos organisma spēkus. Visas negācijas spēj uzvarēt paša ķermenis.”

Viņa arī norāda, ka minētajā naktī paņemtais ūdens nav jālieto lielos daudzumos, pietiek ar pāris pilieniem, ko pievienot lielākam ūdens daudzumam, jo tā enerģijas vibrācija piesātinās arī pārējo. Vissvarīgākais ir sakopot enerģiju un domu spēku, tad ūdens stiprinās veselību un palīdzēs atbrīvoties no negācijām.

Astroloģe norāda, ka janvāra ūdens ir atbrīvotājs un dziedētājs, bet jūlijā svētītais piepildīs ar enerģiju, gribasspēku, varēšanu un mērķtiecību. Taču pāri visam ticības spēks un labā enerģija, ko ūdens pudelē it kā iepildām.

Jautāta, cik šajā ūdens jautājumā patiesības, cik mistikas, A. Līvmane norāda, ka šajā laikā kaut kas ar ūdeni notiek, kaut arī pierādījumu viņai tam neesot. Viņa arī noraida ideju, ka ikvienā laikā ņemtu ūdeni varētu pozitīvi uzlādēt ar domu spēku. Šīs konkrētās stundas tomēr nesot kaut kādu īpašu enerģētiku: “Manuprāt, tā nav tikai mistika, tur kaut kas ir izskaidrojams. Man pēdējā laikā arvien vairāk liekas, ka mazāk jārunā pretī tam, ko nesaprotam, bet vajag to izmantot, sakot – būs jau labāk! Ja jau daudzi tam tic, arī es taču varētu noticēt,” saka A. Līvmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi