Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Dzīvais vai nedzīvais ūdens

Jānis Gabrāns
12:17
03.02.2016
221
Img 8488 1

Pasakās lasīts par dzīvo un nedzīvo ūdeni, tāpēc, zinot, ka pasakas nav tikai fantāzijas lidojums, bet tajās vienmēr ir kāds patiesības grauds, mēģināju noskaidrot, kā īsti ir ar ūdeni. Īpaši tāpēc, ka atbilstoši informācijai 19.janvārī, kad pareizticīgā baznīca svinēja Kunga Kristīšanas svētkus, pēc pusnakts uz dažām stundām visi ūdeņi pasaulē iegūst īpašu molekulāro struktūru, kļūst īpaši jeb “kļūst svēti”.

Ūdens īpašais statuss

Interesanti, ka tā notiekot ar visiem ūdeņiem, ne tikai tiem, kas upēs, ezeros, bet arī pa krānu tekošais ūdens kļūst īpaši uzlādēts, nebojājas un tam piemīt dziedinošs spēks. Tiesa, iepazīstot dažādus informācijas avotus, konstatēju, ka nav vienprātības tajā, vai šo ūdeni saukt par “dzīvo” vai “mirušo”, jo figurē abi varianti, bet visi vienisprātis, ka kaut kas šajā laikā ar ūdeni notiek. Tāpēc cilvēki šajā dienā pulcējas pie avotiem, lai iesmeltu ūdeni, vai pie ūdenskrātuvēm, lai iegremdētos ūdenī, neraugoties uz ziemīgo laiku.

Neapgāžami zinātniski pierādījumi šīm pārvērtībām, šķiet, tomēr vēl nav gūti, tāpēc izskan dažādas versijas, drīzāk par to jārunā ar zināmu mistikas pieskaņu.

To, ka ūdens ir kaut kas īpašs, pilnībā neizskaidrojams, atzīst zinātnieki visā pasaulē. Tie, kuri skatījušies populārzinātniskās filmas “Ūdens” un “Ūdens 2. Dzīvā ūdens noslēpums”, saprot, ka kaut kas noslēpumains tajā ir. Man lielākais pārsteigums, ka ūdens spēj glabāt informāciju, ka tam ir atmiņa un, varētu pat teikt, jūtas, jo ūdens atšķirīgi reaģē uz pozitīvo un negatīvo.

To, ka ūdenim piemīt šīs īpašības, secinājis jau Leonardo da Vinči, rakstot: “Ūdens maina savu raksturu tik reižu, cik pastāv vietu, kur ūdens tek.”

To, ka cilvēku spēkos ir ietekmēt, uzlādēt ūdeni, norāda daudzi zinātnieki. Krievijas zinātnieks Konstantīns Korotkovs saka, ka īpašs veids, kā ietekmēt apkārtējo pasauli un jo īpaši ūdeni, ir lūgšana: “Lūgšana nav vienkārši meditācija, tas nav kaut kāds noteikts rituāls vai darbība, bet pieslēgšanās augstākām enerģijām. Tāpēc ūdens šo vārdu iedarbībā kļūt dzīvs. Nav nozīmes tam, kādā valodā, skaļi vai domās izteikta lūgšana. Ūdens struktūras veidošanās atkarīga tikai no cilvēka jūtu patiesuma un spēka.”

Zinātnieks Masaru Emoto (Japāna): “Uzskatu, ka dialogs starp ūdeni un cilvēku ir ļoti būtisks. Caur šo dialogu cilvēks pats sevi labo un apliecina sevi”.

Galvenais – ticība

Pagājušajā nedēļā tika dzirdēts par daudziem cēsniekiem, kuri steidza izmantot šīs stundas, lai tiktu pie šī īpašā ūdens, to pasmeltu, peldētos, mazgātos. Viņu vidū arī Kaspars Serģis, kurš gan norāda, ka šajā jautājumā paļaujoties uz pazīstamo un tuvinieku pozitīvo pieredzi: “Protams, svarīgi ticēt šī ūdens spējām, bet kaut kāds patiesības grauds tur arī tomēr ir. Minētajā naktī aizbraucām uz Svētavotu, izgājām ūdens rituālu, nomazgājot seju, izbrienot basām kājām pa avotu. Sajūtas tiešām ļoti labas. Parasti šo rituālu izejam arī ziemas un vasaras saulgriežos, ja sanāk, arī pavasara un rudens saulstāvjos,” stāsta P. Serģis.

Minētajā naktī arī Cēsīm tuvējā Niniera ezerā bijusi liela tautas staigāšana, daudzi vēlējušies šajā laikā iegremdēties ūdenī.

Astroloģe Akvelīna Līvmane atzīst, ka šajā laikā ar ūdeni tiešām kaut kas notiek. Tam gan neesot saistības ar zvaigžņu stāvokli, drīzāk saknes meklējamas pareizticīgo baznīcas tradīcijās, rituālos. Viņi ticot, ka visi pasaules ūdeņi šai brīdī ir svētīti un enerģētiski uzlādēti.

“Taču ir kāds būtisks nosacījums,” skaidro A. Līvmane. “Jātic, ka ūdens var palīdzēt.

Enerģija seko domai, bet, ja domas nebūs, ūdens paliks tikai ūdens. Cilvēks ar savu gribu, skepsi, neticību uzvarēs jebkuru pozitīvu informāciju. Taču tiem, kuri spēj ticēt, brīnumi notiek. Krīzes brīžos katrs gaidām brīnumu, vai tā ir dvēseles vai ķermeņa krīze, un tad meklējam visādus līdzekļus. Ticība ir viens no līdzekļiem, kā aktivizēt apslēptos organisma spēkus. Visas negācijas spēj uzvarēt paša ķermenis.”

Viņa arī norāda, ka minētajā naktī paņemtais ūdens nav jālieto lielos daudzumos, pietiek ar pāris pilieniem, ko pievienot lielākam ūdens daudzumam, jo tā enerģijas vibrācija piesātinās arī pārējo. Vissvarīgākais ir sakopot enerģiju un domu spēku, tad ūdens stiprinās veselību un palīdzēs atbrīvoties no negācijām.

Astroloģe norāda, ka janvāra ūdens ir atbrīvotājs un dziedētājs, bet jūlijā svētītais piepildīs ar enerģiju, gribasspēku, varēšanu un mērķtiecību. Taču pāri visam ticības spēks un labā enerģija, ko ūdens pudelē it kā iepildām.

Jautāta, cik šajā ūdens jautājumā patiesības, cik mistikas, A. Līvmane norāda, ka šajā laikā kaut kas ar ūdeni notiek, kaut arī pierādījumu viņai tam neesot. Viņa arī noraida ideju, ka ikvienā laikā ņemtu ūdeni varētu pozitīvi uzlādēt ar domu spēku. Šīs konkrētās stundas tomēr nesot kaut kādu īpašu enerģētiku: “Manuprāt, tā nav tikai mistika, tur kaut kas ir izskaidrojams. Man pēdējā laikā arvien vairāk liekas, ka mazāk jārunā pretī tam, ko nesaprotam, bet vajag to izmantot, sakot – būs jau labāk! Ja jau daudzi tam tic, arī es taču varētu noticēt,” saka A. Līvmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
314

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi