Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Dzīvais vai nedzīvais ūdens

Jānis Gabrāns
12:17
03.02.2016
531
Img 8488 1

Pasakās lasīts par dzīvo un nedzīvo ūdeni, tāpēc, zinot, ka pasakas nav tikai fantāzijas lidojums, bet tajās vienmēr ir kāds patiesības grauds, mēģināju noskaidrot, kā īsti ir ar ūdeni. Īpaši tāpēc, ka atbilstoši informācijai 19.janvārī, kad pareizticīgā baznīca svinēja Kunga Kristīšanas svētkus, pēc pusnakts uz dažām stundām visi ūdeņi pasaulē iegūst īpašu molekulāro struktūru, kļūst īpaši jeb “kļūst svēti”.

Ūdens īpašais statuss

Interesanti, ka tā notiekot ar visiem ūdeņiem, ne tikai tiem, kas upēs, ezeros, bet arī pa krānu tekošais ūdens kļūst īpaši uzlādēts, nebojājas un tam piemīt dziedinošs spēks. Tiesa, iepazīstot dažādus informācijas avotus, konstatēju, ka nav vienprātības tajā, vai šo ūdeni saukt par “dzīvo” vai “mirušo”, jo figurē abi varianti, bet visi vienisprātis, ka kaut kas šajā laikā ar ūdeni notiek. Tāpēc cilvēki šajā dienā pulcējas pie avotiem, lai iesmeltu ūdeni, vai pie ūdenskrātuvēm, lai iegremdētos ūdenī, neraugoties uz ziemīgo laiku.

Neapgāžami zinātniski pierādījumi šīm pārvērtībām, šķiet, tomēr vēl nav gūti, tāpēc izskan dažādas versijas, drīzāk par to jārunā ar zināmu mistikas pieskaņu.

To, ka ūdens ir kaut kas īpašs, pilnībā neizskaidrojams, atzīst zinātnieki visā pasaulē. Tie, kuri skatījušies populārzinātniskās filmas “Ūdens” un “Ūdens 2. Dzīvā ūdens noslēpums”, saprot, ka kaut kas noslēpumains tajā ir. Man lielākais pārsteigums, ka ūdens spēj glabāt informāciju, ka tam ir atmiņa un, varētu pat teikt, jūtas, jo ūdens atšķirīgi reaģē uz pozitīvo un negatīvo.

To, ka ūdenim piemīt šīs īpašības, secinājis jau Leonardo da Vinči, rakstot: “Ūdens maina savu raksturu tik reižu, cik pastāv vietu, kur ūdens tek.”

To, ka cilvēku spēkos ir ietekmēt, uzlādēt ūdeni, norāda daudzi zinātnieki. Krievijas zinātnieks Konstantīns Korotkovs saka, ka īpašs veids, kā ietekmēt apkārtējo pasauli un jo īpaši ūdeni, ir lūgšana: “Lūgšana nav vienkārši meditācija, tas nav kaut kāds noteikts rituāls vai darbība, bet pieslēgšanās augstākām enerģijām. Tāpēc ūdens šo vārdu iedarbībā kļūt dzīvs. Nav nozīmes tam, kādā valodā, skaļi vai domās izteikta lūgšana. Ūdens struktūras veidošanās atkarīga tikai no cilvēka jūtu patiesuma un spēka.”

Zinātnieks Masaru Emoto (Japāna): “Uzskatu, ka dialogs starp ūdeni un cilvēku ir ļoti būtisks. Caur šo dialogu cilvēks pats sevi labo un apliecina sevi”.

Galvenais – ticība

Pagājušajā nedēļā tika dzirdēts par daudziem cēsniekiem, kuri steidza izmantot šīs stundas, lai tiktu pie šī īpašā ūdens, to pasmeltu, peldētos, mazgātos. Viņu vidū arī Kaspars Serģis, kurš gan norāda, ka šajā jautājumā paļaujoties uz pazīstamo un tuvinieku pozitīvo pieredzi: “Protams, svarīgi ticēt šī ūdens spējām, bet kaut kāds patiesības grauds tur arī tomēr ir. Minētajā naktī aizbraucām uz Svētavotu, izgājām ūdens rituālu, nomazgājot seju, izbrienot basām kājām pa avotu. Sajūtas tiešām ļoti labas. Parasti šo rituālu izejam arī ziemas un vasaras saulgriežos, ja sanāk, arī pavasara un rudens saulstāvjos,” stāsta P. Serģis.

Minētajā naktī arī Cēsīm tuvējā Niniera ezerā bijusi liela tautas staigāšana, daudzi vēlējušies šajā laikā iegremdēties ūdenī.

Astroloģe Akvelīna Līvmane atzīst, ka šajā laikā ar ūdeni tiešām kaut kas notiek. Tam gan neesot saistības ar zvaigžņu stāvokli, drīzāk saknes meklējamas pareizticīgo baznīcas tradīcijās, rituālos. Viņi ticot, ka visi pasaules ūdeņi šai brīdī ir svētīti un enerģētiski uzlādēti.

“Taču ir kāds būtisks nosacījums,” skaidro A. Līvmane. “Jātic, ka ūdens var palīdzēt.

Enerģija seko domai, bet, ja domas nebūs, ūdens paliks tikai ūdens. Cilvēks ar savu gribu, skepsi, neticību uzvarēs jebkuru pozitīvu informāciju. Taču tiem, kuri spēj ticēt, brīnumi notiek. Krīzes brīžos katrs gaidām brīnumu, vai tā ir dvēseles vai ķermeņa krīze, un tad meklējam visādus līdzekļus. Ticība ir viens no līdzekļiem, kā aktivizēt apslēptos organisma spēkus. Visas negācijas spēj uzvarēt paša ķermenis.”

Viņa arī norāda, ka minētajā naktī paņemtais ūdens nav jālieto lielos daudzumos, pietiek ar pāris pilieniem, ko pievienot lielākam ūdens daudzumam, jo tā enerģijas vibrācija piesātinās arī pārējo. Vissvarīgākais ir sakopot enerģiju un domu spēku, tad ūdens stiprinās veselību un palīdzēs atbrīvoties no negācijām.

Astroloģe norāda, ka janvāra ūdens ir atbrīvotājs un dziedētājs, bet jūlijā svētītais piepildīs ar enerģiju, gribasspēku, varēšanu un mērķtiecību. Taču pāri visam ticības spēks un labā enerģija, ko ūdens pudelē it kā iepildām.

Jautāta, cik šajā ūdens jautājumā patiesības, cik mistikas, A. Līvmane norāda, ka šajā laikā kaut kas ar ūdeni notiek, kaut arī pierādījumu viņai tam neesot. Viņa arī noraida ideju, ka ikvienā laikā ņemtu ūdeni varētu pozitīvi uzlādēt ar domu spēku. Šīs konkrētās stundas tomēr nesot kaut kādu īpašu enerģētiku: “Manuprāt, tā nav tikai mistika, tur kaut kas ir izskaidrojams. Man pēdējā laikā arvien vairāk liekas, ka mazāk jārunā pretī tam, ko nesaprotam, bet vajag to izmantot, sakot – būs jau labāk! Ja jau daudzi tam tic, arī es taču varētu noticēt,” saka A. Līvmane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
85

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
25

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
287
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1063
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi