Pasakās lasīts par dzīvo un nedzīvo ūdeni, tāpēc, zinot, ka pasakas nav tikai fantāzijas lidojums, bet tajās vienmēr ir kāds patiesības grauds, mēģināju noskaidrot, kā īsti ir ar ūdeni. Īpaši tāpēc, ka atbilstoši informācijai 19.janvārī, kad pareizticīgā baznīca svinēja Kunga Kristīšanas svētkus, pēc pusnakts uz dažām stundām visi ūdeņi pasaulē iegūst īpašu molekulāro struktūru, kļūst īpaši jeb “kļūst svēti”.
Ūdens īpašais statuss
Interesanti, ka tā notiekot ar visiem ūdeņiem, ne tikai tiem, kas upēs, ezeros, bet arī pa krānu tekošais ūdens kļūst īpaši uzlādēts, nebojājas un tam piemīt dziedinošs spēks. Tiesa, iepazīstot dažādus informācijas avotus, konstatēju, ka nav vienprātības tajā, vai šo ūdeni saukt par “dzīvo” vai “mirušo”, jo figurē abi varianti, bet visi vienisprātis, ka kaut kas šajā laikā ar ūdeni notiek. Tāpēc cilvēki šajā dienā pulcējas pie avotiem, lai iesmeltu ūdeni, vai pie ūdenskrātuvēm, lai iegremdētos ūdenī, neraugoties uz ziemīgo laiku.
Neapgāžami zinātniski pierādījumi šīm pārvērtībām, šķiet, tomēr vēl nav gūti, tāpēc izskan dažādas versijas, drīzāk par to jārunā ar zināmu mistikas pieskaņu.
To, ka ūdens ir kaut kas īpašs, pilnībā neizskaidrojams, atzīst zinātnieki visā pasaulē. Tie, kuri skatījušies populārzinātniskās filmas “Ūdens” un “Ūdens 2. Dzīvā ūdens noslēpums”, saprot, ka kaut kas noslēpumains tajā ir. Man lielākais pārsteigums, ka ūdens spēj glabāt informāciju, ka tam ir atmiņa un, varētu pat teikt, jūtas, jo ūdens atšķirīgi reaģē uz pozitīvo un negatīvo.
To, ka ūdenim piemīt šīs īpašības, secinājis jau Leonardo da Vinči, rakstot: “Ūdens maina savu raksturu tik reižu, cik pastāv vietu, kur ūdens tek.”
To, ka cilvēku spēkos ir ietekmēt, uzlādēt ūdeni, norāda daudzi zinātnieki. Krievijas zinātnieks Konstantīns Korotkovs saka, ka īpašs veids, kā ietekmēt apkārtējo pasauli un jo īpaši ūdeni, ir lūgšana: “Lūgšana nav vienkārši meditācija, tas nav kaut kāds noteikts rituāls vai darbība, bet pieslēgšanās augstākām enerģijām. Tāpēc ūdens šo vārdu iedarbībā kļūt dzīvs. Nav nozīmes tam, kādā valodā, skaļi vai domās izteikta lūgšana. Ūdens struktūras veidošanās atkarīga tikai no cilvēka jūtu patiesuma un spēka.”
Zinātnieks Masaru Emoto (Japāna): “Uzskatu, ka dialogs starp ūdeni un cilvēku ir ļoti būtisks. Caur šo dialogu cilvēks pats sevi labo un apliecina sevi”.
Galvenais – ticība
Pagājušajā nedēļā tika dzirdēts par daudziem cēsniekiem, kuri steidza izmantot šīs stundas, lai tiktu pie šī īpašā ūdens, to pasmeltu, peldētos, mazgātos. Viņu vidū arī Kaspars Serģis, kurš gan norāda, ka šajā jautājumā paļaujoties uz pazīstamo un tuvinieku pozitīvo pieredzi: “Protams, svarīgi ticēt šī ūdens spējām, bet kaut kāds patiesības grauds tur arī tomēr ir. Minētajā naktī aizbraucām uz Svētavotu, izgājām ūdens rituālu, nomazgājot seju, izbrienot basām kājām pa avotu. Sajūtas tiešām ļoti labas. Parasti šo rituālu izejam arī ziemas un vasaras saulgriežos, ja sanāk, arī pavasara un rudens saulstāvjos,” stāsta P. Serģis.
Minētajā naktī arī Cēsīm tuvējā Niniera ezerā bijusi liela tautas staigāšana, daudzi vēlējušies šajā laikā iegremdēties ūdenī.
Astroloģe Akvelīna Līvmane atzīst, ka šajā laikā ar ūdeni tiešām kaut kas notiek. Tam gan neesot saistības ar zvaigžņu stāvokli, drīzāk saknes meklējamas pareizticīgo baznīcas tradīcijās, rituālos. Viņi ticot, ka visi pasaules ūdeņi šai brīdī ir svētīti un enerģētiski uzlādēti.
“Taču ir kāds būtisks nosacījums,” skaidro A. Līvmane. “Jātic, ka ūdens var palīdzēt.
Enerģija seko domai, bet, ja domas nebūs, ūdens paliks tikai ūdens. Cilvēks ar savu gribu, skepsi, neticību uzvarēs jebkuru pozitīvu informāciju. Taču tiem, kuri spēj ticēt, brīnumi notiek. Krīzes brīžos katrs gaidām brīnumu, vai tā ir dvēseles vai ķermeņa krīze, un tad meklējam visādus līdzekļus. Ticība ir viens no līdzekļiem, kā aktivizēt apslēptos organisma spēkus. Visas negācijas spēj uzvarēt paša ķermenis.”
Viņa arī norāda, ka minētajā naktī paņemtais ūdens nav jālieto lielos daudzumos, pietiek ar pāris pilieniem, ko pievienot lielākam ūdens daudzumam, jo tā enerģijas vibrācija piesātinās arī pārējo. Vissvarīgākais ir sakopot enerģiju un domu spēku, tad ūdens stiprinās veselību un palīdzēs atbrīvoties no negācijām.
Astroloģe norāda, ka janvāra ūdens ir atbrīvotājs un dziedētājs, bet jūlijā svētītais piepildīs ar enerģiju, gribasspēku, varēšanu un mērķtiecību. Taču pāri visam ticības spēks un labā enerģija, ko ūdens pudelē it kā iepildām.
Jautāta, cik šajā ūdens jautājumā patiesības, cik mistikas, A. Līvmane norāda, ka šajā laikā kaut kas ar ūdeni notiek, kaut arī pierādījumu viņai tam neesot. Viņa arī noraida ideju, ka ikvienā laikā ņemtu ūdeni varētu pozitīvi uzlādēt ar domu spēku. Šīs konkrētās stundas tomēr nesot kaut kādu īpašu enerģētiku: “Manuprāt, tā nav tikai mistika, tur kaut kas ir izskaidrojams. Man pēdējā laikā arvien vairāk liekas, ka mazāk jārunā pretī tam, ko nesaprotam, bet vajag to izmantot, sakot – būs jau labāk! Ja jau daudzi tam tic, arī es taču varētu noticēt,” saka A. Līvmane.
Komentāri