Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Dzeramnaudas tradīcijas pasaulē

Jānis Gabrāns
23:00
14.08.2015
72

Ceļojot uz kādu valsti, tur izmantojam dažādus pakalpojumus, visbiežāk – sabiedriskās ēdināšanas. Pēc maltītes un rēķina samaksāšanas pieņemts atstāt arī dzeramnaudu. Latvijā labais tonis paredz atstāt aptuveni 10 procentus no rēķina summas. Pie nosacījuma, ja apkalpošana, ēdiens un dzēriens bijis līmenī. Protams, dzirdēti dažādi pretargumenti, sākot ar to, ka ēdienu gatavoja pavārs, kāpēc dzeramnauda jāatstāj viesmīlim.

Dzeramnaudas atstāšana ierasta visā pasaulē. Ne tikai kafejnīcās, bāros, restorānos, bet arī apkalpotājiem viesnīcās, taksometru šoferiem un citiem. Ir valstis, kur tās neatstāšanu uzskata par apvainojumu, bet var būt arī gluži pretēja reakcija, kad apvaino tās atstāšana.

Palūkosim, cik lielas dzeramnaudas ierasts atstāt dažādās valstīs. Kā zināms, austrumi ir smalka lieta, un, piemēram, Ķīnas un Japānas viesnīcās dzeramnauda var tikt uzskatīta pat par apvainojumu, taču situācija mainās, un arvien vairāk arī Ķīnas tūrisma centros pieņem dzeramnaudu līdz 10 procentiem. Japānā par labu servisu ierasts pateikties ar kādu dāvaniņu vai nelielu naudas summu. Taizemes restorānos dzeramnaudā jāatstāj vismaz 10 procenti, mazāka dzeramnauda tiek uzskatīta par apvainojumu.

Daudzi joprojām brauc uz Ēģipti, tur, tāpat kā vairumā Ziemeļāfrikas valstu, dzeramnaudā jāatstāj maksimums 10 procenti. Taksometra cena tiek noapaļota, istabenēm un citiem no apkalpojošā personāla pietiks ar vienu eiro.

Par dzeramnaudas lielumu, tradīcijām var izlasīt dažādos ceļvežos, un bija interesanti izlasīt plašu apskatu par šo sistēmu Amerikā. Sapratu, ka tur jāmaksā gandrīz katram, kas tavā labā kaut ko izdarījis. Dzeramnaudu apjoms tajā okeāna pusē lielāks nekā šaipus. Īsā versija vēsta, ka ASV un Kanādā dzeramnaudai jābūt vismaz 15 – 20 procentiem. Apkalpotājam viesnīcā jāatstāj viens vai divi dolāri par koferi, istabenei tikpat daudz katru dienu. Taksometrā – 15 procenti.

Eiropā dzeramnaudas apjoms ir robežās no 10 līdz 15 procentiem. Grieķijā restorānos tiek atstāti vismaz 10 procenti, krogos un bāros vismaz eiro. Istabenei nepieciešams atstāt simbolisku dzeramnaudu, taksometros cenu noapaļo uz augšu.

Francijā restorānos un kafejnīcās atstāj 10-15 procentus, viesnīcās par apkalpošanu tā nav obligāta, taksometrā – 10 procenti no brauciena cenas.

Austrijā restorānos un taksometros dzeramnaudā var palūgt līdz 15 procentiem. Viesnīcas sulainim jāatstāj vismaz eiro par čemodānu, istabenei pāris eiro par dienu.

Lielbritānijā un Īrijā dzeramnaudā jāatstāj līdz 15 procentiem no rēķina. Ja rēķinam pievienota “maksa par servisu”, dzeramnaudas apjoms var būt arī zemāks. Dzeramnaudu atstāj arī klubos un bāros, bet taksometrā – atstāj samaksu par degvielu.

Arī Spānijā un Portugālē paredzēts atstāt vismaz 15 procentu. Sīknaudas atstāšana tiek uzskatīta par rupjību.

Skandināvijas valstīs – Norvēģijā, Dānijā un Somijā – maksa par servisu ir iekļauta rēķinā, taču to var noapaļot uz augšu. Ja serviss ļoti apmierinošs, vēlams pievienot piecus procentus. Zviedrijā 10 procentu dzeramnauda tiek uzskatīta par pieņemamu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
315

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi