Situācija onkoloģijas jomā turpina pasliktināties, jo saslimšana ar onkoloģiskajām slimībām pēdējos desmit gados ir pieaugusi par 39 procentiem. Atšķirībā no citām valstīm Latvijā ir daudz augstāks vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars. Sabiedriskajā telpā jau vairākkārt izskanējis, ka nepieciešams uzlabot diagnostikas izmeklējumu pieejamību pacientiem ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām un saslimšanas esamības gadījumā, lai pēc iespējas agrīnākās stadijās atklātu slimību vai tās progresiju, kā arī laikus un sekmīgi uzsāktu to ārstēšanu. Tomēr joprojām liela problēma ir arī tajā, ka izstrādātā valsts vēža skrīninga programma nav efektīva, jo ne visi, kuriem dota iespēja veikt valsts apmaksātu krūts, dzemdes kakla un kolorektālā jeb zarnu ļaundabīgā audzēja diagnostiku, to izmanto. Uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu sievietes tiek aicinātas ar īpašu vēstuli, bet, lai pārbaudītu zarnu veselību, pacientam jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Līgatnes novada ģimenes ārste Dina Puharte – Zicmane norāda, ka saviem pacientiem piedāvā iespēju pārbaudīt zarnu veselību, tomēr vērojams, ka cilvēki iedalās divās grupās. “Viena grupa izdara visu nepieciešamo, lai pārbaudītu savu veselību, otra – no ģimenes ārsta paņem testa komplektu, bet ar to viss arī beidzas. Cilvēki par savu veselību izrāda pastiprinātu interesi tikai tādos gadījumos, ja kādu no tuviniekiem, draugiem vai paziņām piemeklē šī nelaime, bet pēc kāda laika interese noplok. Ģimenes ārsti pacientiem var tikai ieteikt un pamudināt veikt konkrētās pārbaudes, bet svarīgi ir, lai pašam cilvēkam ir interese un vēlme,” uzsver Dina Puharte – Zicmane.
Arī Cēsu ģimenes ārste Brigita Jaunzema norāda, ka cilvēku ieinteresētība veikt zarnu veselības pārbaudi ir ļoti zema. “Zarnu veselības pārbaude pacientiem, iespējams, rada diskomfortu, jo tā nav patīkama, proti, desmit dienu laikā pacientam no trim vēdera izejām dienā jāsavāc trīs fēču paraudziņi un testsistēma ar tiem jānogādā ārstam. Protams, mēs cilvēkiem atgādinām un mudinām viņus veikt šo procedūru, tomēr lielākā daļa cilvēku ar paraugiem neatgriežas. Cilvēki ir ļoti vienaldzīgi pret savu veselību,” norāda B. Jaunzema. Runājot par citiem audzēju veidiem, viņa atzīst, ka tikai retais drošības pēc vēlas veikt konkrētā orgāna izmeklējumus. “Cilvēki pie ģimenes ārsta vēršas tikai tad, kad parādījušās kādas sūdzības. Kamēr cilvēku kaut kas neskar, tikmēr interese ir ļoti zema, tomēr svarīgi ir atcerēties, ka sākumposmā audzējs nav sataustāms, tas neizraisa ne sāpes, ne citas nepatīkamas izjūtas,” atgādina Brigita Jaunzema.
Saistībā ar zarnu veselības pārbaudi zema aktivitāte vērojama Amatas novada Nītaures un Zaubes pagastā, jo arī Olitas Elmeres pacienti, kuriem tiekot izsniegts tests, lielākoties ar to atpakaļ neatnākot. “Nevienu nevaram piespiest rūpēties par savu veselību, ja viņiem pašiem nav vēlmes. Pildu savus ģimenes ārsta pienākumus, palūdzot un informējot par nepieciešamību veikt konkrētās pārbaudes. Patiesībā katram cilvēkam no 50 gadu vecuma šis tests būtu jāveic, bet realitāte ir pavisam cita,” teic O. Elmere. Viņa atzīst, ka lielāka interese tiek izrādīta par citu iespējamo audzēju veidu pārbaudēm. “Pacienti vēlas veikt asinsanalīzes, tomēr onkoloģijā nav testa, kurš nepārprotami parādītu, ka vērojama konkrētā slimība. Var būt, ka cilvēks ir ļoti slims, bet asinsanalīzēs tas neuzrādās gandrīz pat līdz pēdējam brīdim. Efektīvākais veids ir skrīnings, jo tas sniedz labāku redzējumu par cilvēka patieso veselības stāvokli,” tā Amatas novada Nītaures un Zaubes pagasta ģimenes ārste.
Komentāri