Jau kopš 2013. gada septembra cēsniece Zane Dravante par mājām sauc gan dzimteni Latviju, gan arī plašo Vāciju, kurā ieguvusi bakalaura grādu finansēs, grāmatvedībā, nodokļos un kontrolē un turpina studijas maģistrantūrā.
Pirms četriem gadiem lēmums par studijām ārzemēs nebija grūts, Zane bija apņēmības pilna stāties pretī visam jaunajam. Pateicoties skolai – Cēsu Valsts ģimnāzijai – , viņa saprata, ka Vācija studijām ir īstā vieta: „Skolas laikā bija gan apmaiņas programma Vācijā, kurās piedalījos, gan iespēja saņemt starptautisko vācu valodas diplomu, kas radīja interesi. Jau toreiz, esot Vācijā, man patika, ka cilvēki tur dzīvo citādi, nekā pie mums pieņemts.”
Protams, tika izskatīti mācību varianti arī Latvijā, taču tā līdz galam neviena no studiju programmām nesaistīja. Zane atceras: „Kad aizbraucu uz Bohumu, pilsētu, kurā dzīvoju šobrīd, pazinu tikai vienu meiteni – latvieti –, kura man daudz palīdzēja. Tas bija liels pluss, jo nebiju viena. Ar laiku, protams, iepazinu cilvēkus. Sākumā valodu nezināju ļoti labi, bet Vācijā cilvēki ir atsaucīgi, viņi novērtē, ka esi apņēmības pilns un saproti kaut minimumu.”
Skola, kuru izvēlējās Zane, atrodas netālu, Dortmundē. Zane saka, ka, lai arī Facchochschule Dortmund nav viena no TOP10 skolām Vācijā, jau uzreiz, klausoties lekcijās, „var just izglītības kvalitāti. Studiju programmā tiek piedāvāts viss, ko es vēlos un kas ir atbilstošs manai izvēlētajai profesijai, bet, ja, piemēram, man būtu jāmācās ķīmija, tad ir jautājums – kāpēc”. Lai arī Vācijā par studijām nav jāmaksā, tas nenozīmē, ka studentam ir viegli. „Studijas ir ļoti grūtas. Piemēram, eksāmena sagatavošanās materiāls ir 600 lappušu garš, ja trīs nedēļās ir jānokārto 12 šādi eksāmeni, uznāk brīži, kad nesaproti, ar ko lai sāk. Kā arī ir stingri noteikumi – ja eksāmenu nenokārto ar trešo reizi, tiec izslēgts no skolas un Vācijā neko saistītu ar šo profesiju studēt nevarēsi.”
Papildu augstajam izglītības līmenim Zane uzsver, ka, studējot Vācijā, ieguvums ir prakses iespējas. Viņai šķiet, ka Vācijā prakses laikā var iemācīties vairāk nekā lekcijās. Tomēr, lai iegūtu prakses vietu pēc iespējas labākā organizācijā, jābūt labām atzīmēm: „Vācijā svarīga ir studenta vidējā atzīme. Man ar to nebija problēmu. Praktikantu izvēlas rūpīgi, tāpēc vidējā atzīme nav vienīgais, pēc kā darba devējs studentu vērtē. Piemēram, man prakses vietā bija divu stundu ilga intervija, kurā sākotnēji iztaujāja un tad uzdeva uzdevumu. Pēc tā izpildes pārrunājām visu, ko biju izdarījusi.”
Tā kā studijas aizņem daudz laika, brīvo brīžu Zanei ir maz: „Studijas paņem mani visu. Ja ir brīvāks, esmu Latvijā; esot Vācijā, pārsvarā ir tikai skola. Bieži dodamies uz Minsteri, Latviešu centru, kur notiek dažādi pasākumi, kas rada māju sajūtu, kā arī kādreiz ar draugiem aizejam uz operu vai teātri, jo skola piedāvā bezmaksas biļetes.” Jaunietei interesanti šķiet, ka piedāvātās biļetes vācu jauniešiem neinteresējot. Vācieši vispār esot citādi nekā cilvēki Latvijā. „Viņi ir daudz atšķirīgāki – konservatīvāki, ielikti rāmjos. Vācietis darīs tikai un vienīgi to, kas ietilpst viņa pienākumos, neko vairāk. Viņu domāšana un tradīcijas ir citādas,” atklāj Zane, „arī pēc četriem tur pavadītiem gadiem man joprojām ar vāciešiem nav viegli. Viņi nesaprot, kā mēs varam dzīvot tā, kā dzīvojam šeit, Latvijā, bet to nevar pārmest – katrai tautībai savs.”
Tomēr tie ir tikai sīkumi, un ar izvēli studēt Vācijā Zane ir apmierināta. Protams, pārdomu brīžos viņa sev jautājusi, vai vajadzēja braukt, bet katrreiz secinājusi, ka uz studiju laiku noteikti. Nu, kad palicis vien gads studijām maģistrantūrā, sākas īstais pārdomu laiks. Ko tālāk?
„Nākotnei ir divi varianti – palikt tur vai atgriezties. Protams, gribas atpakaļ, jo te ir īstās mājas. Tomēr te iespēju, īpaši manā nozarē, ir ļoti maz. Maģistrantūrā studēju finanšu menedžmentu, Latvijas tirgū finanšu konsultācijas ir nepieciešamas reti, tās izmanto vien pāris desmitu cilvēku, Vācijā tas ir daudz izplatītāk. Joprojām neesmu izlēmusi. Man ir tā – kad esmu Latvijā – gribu uz Vāciju, kad esmu tur – gribu mājās. Abām valstīm ir savi plusi un mīnusi, īpaši atalgojuma ziņā, bet vai tiešām nauda ir galvenais? Man – nē. Gribu dzīvot tā, lai, noslēdzoties darbadienai, ir iespēja darīt to, kas sirdij tuvs – varu apmeklēt koncertus, kuri patīk, teātra izrādes, satikt draugus un atpūsties. Vācijā nav tā, ko visvairāk gribas,” pārdomās dalās Zane. Galvenās vērtības Zanei katrā valstī ir pilnīgi citas; Latvijā tās ir Cēsis, mājas, cilvēki un ēdiens, turpretī Vācijā – kvalitāte, sakārtotība un iespējas. Lēmums būs jāpieņem, un tas nebūs viegls. Šobrīd Zane dzīvo divas dzīves, bet ar laiku būs jāizvēlas viena no tām.
Jauniešiem, kuri vēl nav izlēmuši, ko vēlas darīt nākotnē, Zane iesaka: „Nebaidies! Man žēl, ka cilvēkam ir bail kaut ko izdarīt. Visas durvis ir vaļā, ir tikai jāgrib un jābūt stipram. Nospraud mērķi un ej uz to! Pielāgojies apstākļiem, cīnies un veido sevi un apkārtējo vidi tā, lai būtu laimīgs!”
Komentāri