Latvijas Radio kora diriģentu Kasparu Putniņu „Druva” šovasar satika saspringtu mēģinājumu starplaikā, mazā atelpas brīdī, kurā bija iecerēts baudīt tasīti kafijas. Tas notika Cēsīs, kur viņa vadītais latviešu profesionālais koris bija viens no starptautisko jauno komponistu kursu norises veiksmes garantiem, kā arī jaunas mūzikas programmas izveidotājiem, ar kuru uzstāties ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. – Ar kādu uzdevumu ieradāties Cēsīs? – Uz Cēsīm atbrauca viss kora sastāvs – 25 dziedātāji. Mēs iesaistījāmies starptautisko meistarkursu organizēšanā, no kuriem jaunieši mājās atgriezīsies ar milzīgu bagāžu.Jaunie komponisti ir no visām pasaules malām – studenti no Argentīnas, Amerikas, Austrālijas, nemaz nerunājot par plaši pārstāvēto Eiropu. Vadīt kursu aicināti kompozīcijas pasniedzēji – amerikānis, francūzis un igaunis. Jauno komponistu kursi Latvijā notiek ne pirmo gadu un katru reizi tie veltīti mūzikas radīšanai citām instrumentu grupām.Šoreiz uzmanības centrā ir kora mūzika. Šī pasākuma galvenais iedvesmotājs un organizators pats ir komponists – Andris Dzenītis.
– Ko jūs sakāt par jauno censoņu veikumu – mūzikas partitūrām,kuras Radio korim jāatskaņo? -Visi komponisti ir tādi nepieradināti, ar spilgtām domām. Mēs cenšamies būt ļoti labvēlīgi pret viņiem arī tad, ja sarakstītas tādas notis,kuras atskaņot ir teju neiespējami. Bet ar to jau Radio koris ir slavens! Mūsu specialitāte ir tā, ka spējam iedzīvoties atšķirīgos tēlos.Ātri orientējamies nošu rakstā.Tembrāli skaņas veidošanā cenšamies būt daudzveidīgi.Balss ir instruments, kura amplitūda ir ļoti liela. – Ko sakāt par Cēsu internātskolas zāli, kur visu dienu strādājāt? – Vienkārši lieliska! Ja tāda koncertzāle būtu Rīgā, tā būtu mūsu kora mīļākā zāle. Tajā ir kolosāla akustika. Kā tur skan! Tajā aizvadījām garas darba dienas. Telpā, kura nebūtu piemērota tik ilgai dziedāšanai, koristi paliktu bez balsīm.Akustikai ir milzīga nozīme. No telpas kvalitātes atkarīgs dziedātāju komforta līmenis. Es jau biju dzirdējis, ka šajā Cēsu zālē ļoti labi skan. – Tātad Cēsu labā ziņa jau aizskanējusi līdz Rīgai? -Vai tad Cēsis ir tik tālu no Rīgas? – Kas vēl dzirdēs Cēsīs tapušo koncertu? – Oktobrī koncertā Rīgā mēs rādīsim ekstraktu no visas programmas. Līdzīgs koncerts nākampavasar vēl būs maija beigās vai jūnija sākumā Parīzē. Tur notiek jaunās mūzikas festivāli, darbojas Parīzes elektroakustiskās skaņas izpētes institūts. Tas ir arī sadarbības partneris jauno komponistu kursiem Latvijā.
– Jūs klausītājiem sniegsiet dažādu tautu pārstāvētu komponistu dziesmas.Vai atšķirīgo temperamentu var just arī nošu rakstā? – Izdziedot īru meitenes komponētu dziesmu, tajā tiešām varēja just īru tautas mūzikas stīgu. Savulaik Pēteris Vasks ir teicis,ka visa latviešu mūzika pēc būtības ir romantiska mūzika, lai kādā stilā to neatskaņotu. Tur ir zināma daļa patiesības. Bet, piemēram, igauņu jaunā komponista sacerēto kompozīciju pat grūti raksturot – tāda pacietība, lielas, spēcīgas līnijas, manuprāt, ļoti skaisti. Vispār mūsdienu mūzikā šis ir izteikts individualitāšu laikmets.
– Jūsu radošais darbs saistīts arī ar Cēsu Mākslas festivālu. Tā atklāšanā Cēsu Pils parkā sastādījāt muzikālu partitūru mākslas eksperimentam. Vai esat dzirdējis, ka klausītājiem un skatītājiem bija visai pretrunīgi spriedumi? – To nu gan es negribētu skaļi komentēt. Protams, man arī ir visādas pārdomas, bet jārunā citiem, nevis mums ar Gintu Gabrānu, kas šo pasākumu veidojām. Ar Cēsu Mākslas festivālu esmu sadarbojies regulāri. Šogad ar Latvijas Radio kori uzstājāmies arī Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.
Man vasarās patīk būt Cēsīs arī kā izstāžu skatītājam. Šovasar man ļoti patika tas, ko radījis gleznotājs Rūdolfs Pinnis, manuprāt, latviešiem viņš bijis ģeniāls mākslinieks.
– Jūs nereti esat arī Raiskuma pusē? – Jā, šovasar pēc Cēsīs aizvadītajām darba dienām katru reizi braucu uz tēva dzimtajām mājām Raiskuma pagastā. Kad strādāju Rīgā, neatliek laika tik bieži atbraukt, kā gribētos, bet no Cēsīm gan varēju katru vakaru. Mairita Kaņepe
Komentāri