Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Diendienā nav līdzās, bet vienmēr kopā

Iveta Rozentāle
14:36
15.03.2021
46
Gimene Ilze 1 1

Ilze un Mareks Podnieki dzīvo Raunā. Viņiem ir trīs meitas: Justīne (15), Linda (19) un Madara (23).

Madara jau uzsākusi patstāvīgu dzīvi, strādā Rīgā pirmsskolas izglītības iestādē,    ir deju pedagoģe. Kad beigsies pulcēšanās ierobežojumi, atgriezīsies profesijā. Linda uzsākusi studijas medicīnā. Arī ģimenes galva Mareks mājās nav diendienā, viņš saimnieko tēva saimniecībā. Ikdienā Ilze ir kopā ar Justīni, īpaši tagad, kovida laikā. Ilze ir skolotāja, strādā attālināti, arī Justīnei mācību stundas ir mājās pie datora.

Sarunās iegūst bērni un vecāki

Pielāgojoties situācijai, Ilze kopā ar jaunāko meitu veido atslodzi savam dienas ritmam: no rīta vingro, vakaros iet pastaigāties un divreiz nedēļā piedalīties Raunas novada organizētajās attālinātajās jogas nodarbībās “Zoom” platformā. Aktīvās nodarbes, arī jogas nodarbības rosina Justīne, meitene novērtējusi, ka mamma ikdienā ir ļoti strauja un joga var palīdzēt piezemēties. “Tas man grūti padodas, jo visu gribas ātri, bet nu jau esmu apradusi un gaidu nākamās nodarbības,” ar smaidu teic Ilze un, runājot par pastaigām, piebilst: “Pa­staigājoties raisās    dziļākas sarunas, tas ir brīdis, kad pa rokai nav nekā cita, nekas nenovērš uzmanību. Tāpēc šajā laikā esam ļoti daudz ko pārrunājušas.”

Sarunas ar bērniem Ilzei svarīgas bijušas vienmēr. Lai gan vīrs mēdzis teikt, ko gan var tik daudz runāt, var pateikt, ka tā jādara, un viss, Ilzei svarīgi ir izskaidrot, lai bērns saprastu, kāpēc tā jādara: “Tas prasa laiku un pacietību, bet man vienmēr bijis svarīgi runāt un skaidrot. Meitenes mēdz teikt, ka neesmu viņām nekad neko liegusi, bet īstenībā tā nemaz nav, vienkārši tik daudz runājam, ka meitenes jau pašas zina, kur ir tā robeža, ko drīkst prasīt un ko es noteikti nepieļaušu. Audzinot bērnus, robežas noliek visi vecāki, tikai vienā ģimenē to dara strikti, citā – skaidrojot. Sarunas veido un ietekmē bērnu visās jomās.”

Ilze arī novērojusi, lai gan ģimenes vērtības nemainās, ar katru bērnu mainās veids, kā šīs vērtības tiek mācītas, kā arī ar katru bērnu palielinās piesardzības robeža: “Ko baidījos ļaut vecākajai meitai, jaunākajai jau ļauju. Ar vecāko meitu biju piesardzīgāka, bet ar katru bērnu rodas lielāka māka savu bērnu paredzēt, saprast, kuram ko drīkst atļaut. Mēs diezgan ātri sapratām, ka jaunākajai meitai ir vieglāk iemācīt, nekā aizliegt. Ja viņa gribēja cept, tad labāk bija ierādīt, kā to darīt pareizi, nevis aizliegt, jo tāpat izdarīs. Vēlme izdarīt ir lielāka par nedrīkst.”

Ģimene ir vērtības un sajūtas

Domājot par ģimeni, Ilze teic: “Ģimene ir sajūtas. Tas ir prieks, un tās ir arī rūpes. Tās ir raizes, bet, kad viss kārtībā, tas ir saldais ēdiens. Tā ir sajūta, ka tevi gaida un esi vajadzīgs. Visi elementi, kas ir ģimenē, ir vienlīdz svarīgi, tiem vienmēr jābūt līdzsvarā. Ģimene ir vērtības: cieņa citam pret citu, atcerēšanās, uzticēšanās. Var visādi gadīties, bet patiesība ir jāpasaka, lai cik reizēm tā ir nepasākama vai grūta. Protams, ģimenē ir arī strīdi, bet svarīgi, lai pēc tiem var atkal runāt. Ir tēmas, par kurām zinām, ka tām pieskaramies tikai nedaudz, lai nebūtu lieku strīdu.”

Ģimene aizvadītajā gadā no bēniņiem nonesa lielo, apaļo sai­mes galdu, pie kura visi kopīgi var sasēsties. Kad bērni bija mazi, istabās vajadzēja vairāk vietas. Tagad apaļais galds papildinās    kopības sajūtu, kas ģimenei ir svarīga. Ilze arī norāda, ka ģimene nav tikai viņi pieci, bet arī viņas un Mareka vecāki, Ilzes brāļa ģimene, kurā arī aug trīs bērni. Ģimenē tradīcija ir pārsteigt citam citu dzimšanās dienā, un Ilze teic: “Kad bērni aiziet gulēt, gādāju pārsteigumus, bet nu jau pienācis laiks, kad bērni tos rada man. Tā pagājušajā gadā uz dzimšanas dienu meitenes pa nakti bija uzcepušas torti. Tā ir ļoti īpaša sajūta, ka tas, ko esi devis, nāk atpakaļ.”

Ilze pati ir no divu bērnu ģimenes, tāpēc vienmēr zinājusi, ka viņai būs vairāki bērni: “Vienam bērnam taču ir garlaicīgi. Kad ir divi, tad ir, ar ko spēlēties, ar ko rēķināties un dalīties. Un, kur ir divi, tur uzrodas arī trešais. Es parasti iesmeju – trešais bērns ir tāds: redz, kur es esmu un būšu; un tāds arī ir    visu dzīvi – es te esmu un būšu, rēķinieties ar to.” Daudzbērnu mamma teic: “Bērni, tas ir skaisti; trīs meitas, tas ir ļoti skaisti. Dārgi, bet skaisti. Kad paskatos uz savām meitām, saprotu, ka tas laiks, ko esmu veltījusi viņām, ir bijis tā vērts. Drīzāk varētu nožēlot, ka nav vēl kāds bērniņš. Bet veselības dēļ jutu, ka trīs ir optimāli. Ja vien iespējams, nevajag baidīties no lielāka bērnu skaita. Bērni ļoti maina redzējumu, ja viņos ieklausās, viņi tik daudz atklāj. Trešais bērns man vispār pavēra jaunu skatījumu uz pasauli – var būt arī tā.”

Kad bērni aiziet savā dzīvē

Ilzes un Mareka ģimenē ir brīdis, kad bērni pamazām atstāj mājas. Ilze atzīst: “Kad pirmā meita sāka mācīties Valmierā, tas vēl nebija tik sāpīgi, jo divas bija mājās, turklāt Valmiera ir netālu. Bet, kad vidējā meita aizgāja uz vidusskolu, vecākā sāka studēt augstskolā, palikām ar jaunāko meitu divatā mājās. Tad pirmo reizi sajutu, ka vēl pāris gadu iešu ar bērnu kopā uz skolu, pēc tam jau iešu viena un arī mājās būšu viena, jo vīrs lielākoties ir prom. Tad gan bija    skumīga sajūta. Tāpēc vecākajai meitai teicu, ka sāku gaidīt mazbērnus.”

Protams, Ilze novērtē, ka bērnu pieaugšanai nenoliedzami ir arī savi ieguvumi, jo tagad var arī vairāk laika veltīt sev: “Kad bērni bija mazi, tad vai nu gāju ar visiem bērniem, vai negāju vispār. Bet tagad jau kopīgi domājam, kur varētu aizbraukt, ko darīt, tās jau ir vairāk tādas draudzeņu attiecības.”

Ilze novērtē arī vidi, kurā dzīvo: “Man ļoti patīk Raunā. Te esmu kopš četru gadu vecuma. Mēs ar meitām vispār esam dabas mīļotājas, un Raunā daba ir visapkārt, daudz kultūrvēsturisku vietu. Man ir māja ar dārzu uz pagalma pusi, tāpēc varu mierīgi pidžamā iziet pagalmā. Skola un darbs ir piecu minūšu attālumā, tepat ir sporta laukums un sporta zāle, veikals, bibliotēka. Ja akurāt ko vairāk vajag, iesēžos mašīnā un braucu, viss ir viegli sasniedzams. Vienīgi nevarēju bērnus izvadāt uz mūzikas vai mākslas skolu, bet mums arī te ir iespēja individuāli skolā apgūt dažādus mūzikas instrumentus, katra meita kādu spēlē. Tāpēc man ir sajūta, ka Raunā ir viss, kas vajadzīgs, te ir ideāli apstākļi dzīvošanai.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
87

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
25

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
287
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1066
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi