Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Daudzbērnu ģimene ir stāsts par sievieti

Iveta Rozentāle
09:31
10.03.2020
154
Gimene Zane 1

Cēsnieku Zanes un Artūra Rubiku ģimenē aug trīs bērni: Elizabete (14), Katrīna (6) un Kārlis Marks (2). Saruna ar Zani notiek brīdī, kad pavisam nesen ģimene atvadījusies no mīļās omītes Intas Sērmūksles. Ziemās omīte dzīvoja pie viņiem, tāpēc saruna vairāk ir par omītes un sievietes lomu daudzbērnu ģimenē.

Omītes stāsti un pasakas

Zane, lai arī strādā par projektu vadītāju, ir no tām mammām, kura vēlas būt klāt bērnu izaugšanā, tāpēc bieži strādā no mājām. Viņai ir svarīgi bērniem trīs reizes dienā pagatavot veselīgu un gardu maltīti un jau no rīta sakopt māju, tā pašai sagatavojoties dienai un arī sakārtojot vidi bērniem. Omīte palīdzēja ar bērnu pieskatīšanu. Pateicoties viņai, vidējā meita varēja neiet bērnudārzā, jo visu apguva mājmācībā. “Arī tas, kāda esmu izaugusi es, ir omītes audzināšanas rezultāts, jo mamma bija vēl jauna, kad es viņai piedzimu,” piebilst Zane.

Kad Rubiku ģimenē pieteicās pirmā meita, sākumā šķita, ka bērnu viņiem vairāk nebūs: “Bijām orientēti uz karjeru un izaugsmi. Bet pēc astoņiem gadiem kā absolūti negaidīts brīnums pieteicās Katrīna. Jutu, ka tas ir mans dzīves pavērsiens, jo otrais bērns ieviesa ļoti lielas korekcijas. Mēs pārgājām uz bioloģisko dzīvesveidu, mainījās attieksme pret daudzām lietām. Katrīna ienesa ļoti daudz jaunu vēsmu un papildus arī ļoti daudz mīlestības. Savukārt dēls bija kā mana dzimšanas dienas dāvana. Viņš pieteicās neilgi pēc svētkiem, kad izteicu vēlēšanos par dēlu. Ar trim bērniem ģimenē ienāk pavisam cita dinamika, jo mājās ir pusaudzis, pirmsskolas vecuma bērns un mazs bērns. Tagad jāstrādā trīs frontēs, kuras nav iespējams apvienot. Ļoti izjutu vecāsmammas atbalstu, jo, kā viņa man mēdza teikt, – vecs jau tāpat kā mazs, abi ļoti līdzīgi. Viņa atrada veidu, kā ar viņiem sarunāties.” Zane atzīst, ka omītes viesošanās ģimenē ir liels ieguvums: “Mēs nemākam stāstīt pasakas tā, kā to dara omītes. Viņa bērniem stāstīja gan pasakas, gan savu skarbo dzīves stāstu, arī par kara laiku. Mēs to izstāstīt nevaram.”

Dāvana – daudzbērnu ģimene

Zanei daudzbērnu mammas loma ļāva uz ģimeni paskatīties pavisam citām acīm: “Agrāk man daudzbērnu ģimene šķita apzīmējums sliktām ģimenēm. Tikai caur savu pieredzi redzu, ka daudzbērnu ģimene ir kas patiesi skaists, vērtīgs un īpašs. Protams, tas ir arī izaicinājums, jo man kā ekstravertai, uz āru vērstai sievietei ģimene liek atgriezties pie sevis, sazemēties. To apvienot ir ļoti grūti, lai nepazustu robeža starp bērniem un manis pašas dzīvi. Bet ģimene, tā ir sievietes misija, jo man ir uzticētas trīs fantastiskas dvēseles, kas jāaudzina un jālolo. Esmu izteikta cāļu mamma, ļoti par bērniem rūpējos, krūts barošana bijusi ilgāk nekā vairumam mammu, man ir svarīgas veselīgas maltītes, pastaigas svaigā gaisā. Man aug personības, no ieguldītā darba būs atkarīgs, kādas viņas izaugs.” Māmiņa atzīst, ka brīžiem brīnās, kur rod visam spēku un enerģiju. “Kādreiz daudzbērnu ģimene iedod to absolūto bezspēcības sajūtu, ka saproti, ka neesi visu varoša un ka ir kaut kas jāupurē, lai ģimene nejustu trūkumu pēc tevis,” teic Zane. Lai gan viņa nav cilvēks, kas iet uz baznīcu, Zane tic kaut kam augstākam un ir pārliecināta, ka daudzbērnu ģimene ir Dieva dāvana un ļauj saprast, ka attiecības ir pats galvenais dzīvē: “Bērni ir prioritāte, caur viņiem iespējams saprast dzīves jēgu un nozīmi. Jo bērni paliek pēc vecākiem un ir viņu turpinājums – labāka tevis versija.”

Mamma – meita – māsa

Ģimenes vecākā meita ir ļoti patstāvīga, bet mamma atzīst, ka līdz ar to viņai pietrūcis mammas uzmanības: “Tāpat redzu, kā vecākā meita audzina jaunāko, jo jaunākā vēlas līdzināties māsai, viņa ir Katrīnas paraugs un piemērs. Savukārt vecākā meita ļoti vēlas līdzināties man. Viņa redz manus talantus, viņai patīk, kā daru lietas. Elizabete man vienkārši tāpat mēdz teikt – mammu, tu esi ļoti skaista. Kad viņa man saka, ka esmu viņas elks, kam viņa grib līdzināties, tas man ir pagodinājums. Meitai vienmēr saku – atceries, ka tu esi par mani labāka. Tu esi mans skolotājs.” Zane atzīst, ka pati lēmumus pieņem ātri, savukārt meita ir pamatīga savos lēmumos un domās.

Lai arī Zane uzsver abu vecāku nozīmi ģimenes dzīvē, tomēr, tā kā vīrietis vairāk laika pavada darbā, bet sieviete ar bērniem, tad lielākā daļa rūpju par bērniem ir sievietei. Tāpēc mamma ar pārliecību teic: “Daudzbērnu ģimene, tas nav stāsts par bērniem, nav stāsts par vīrieti, bet ir stāsts par sievieti, kas vienmēr stāv pāri tam visam, vienmēr ir gana stipra, lai celtos neatkarīgi no tā, vai ir slima, saķērusi kādu vīrusu. Nav jau variantu. Arī mana omīte man teica – tev ir jābūt stiprai, jo tu esi ģimenes balsts. Tajā pašā laikā domāju, ka puiku kā vīrieti var izaudzināt tikai tēvs. Arī savām mazajām sievietēm sajūtu par vīrieti iedod tieši tētis – labākais vīrietis, kas viņām ir. Mans vīrs ir lielisks tētis. Vakaros, kad atgriežas no darba, viņš dod man atelpu, jo pārņem stafeti. Zinu, ka noguris, taču, neskatoties uz to, viņš rūpējas par mums ne tikai materiāli, bet arī par mūsu emocionālo labsajūtu.”

Atvadas fotosesijā

Tā kā Zanes darbs bieži ir saistīts ar mācību organizēšanu lauksaimniekiem, tad pagājušā gada nogalē viņa izlēma pievērsties kam radošākam – fotografēšanai: “Dzīvē viss tiek sakārtots tā, kā tam jābūt, pat ja mēs to neredzam. Pirmo reizi braucot uz mācībām, vēroju zīmes, piebraucot no mazākas nozīmes krustojuma uz galvenā ceļa, mani palaida balta mašīna – kā vēstījums, ka man tur ir jādodas.” Mācību noslēgumā Zanei bija jāizstrādā fotoprojekts: “Tā kā arī mācībās biju daudz par savu omi stāstījusi, pasniedzēja ieteica bildēt tieši viņu – kopā ar bērniem. Fotografējot biju klātesoša un fiksēju omītes un bērnu attiecības – stāstu par divām paaudzēm. Dienu pēc mana fotoprojekta aizstāvēšanas omīte aizgāja. Un tikai pēc tam sapratu, kāpēc tieši tagad apguvu fotografēšanas mākslu. Tā bija mūsu iespēja skaisti atvadīties,” pārdomās dalās Zane.

Viņa skaidro, ka omītes dzīve līdz tik sirmam vecumam, ņemot vērā viņas slikto veselību, vispār ir liels brīnums. Kārlītim piedzimstot, viņa teikusi: “Es tevi tik ļoti mīlu, jo mūsu mīlestības laiks ir ierobežots.” Tāpēc Zane ir pārliecināta, ka omīte zināja, ka viņas laiks tuvojas: “Tagad, atskatoties, kā tapa fotosērija, apjaušu, ka to zinājām mēs abas, tikai nebijām apzināti to sevī ielaidušas. Savu lielo misiju viņa dzīvē izpildīja, viņa zināja, ka tālāk es tikšu galā.”

Zane vērtē, ka arī fotografēšanas pieredze palīdz ieraudzīt sevi un pasauli:

“Mums netiek doti mūsu talanti tāpat vien, lai tērētu dzīvi bezjēdzīgām lietām. Foto pieredze man palīdz pievērsties lietām, kurām ir savs stāsts un vēstījums, bagātinot pasauli caur savu redzējumu un pieredzi. Ja arī kādu dienu būšu fotogrāfe, tad nebūšu klasiska fotogrāfe. Ar fotogrāfiju es varu iedot cilvēkiem to, ko viņi vēl nesaskata vai nesajūt, fotostāstus, no kuriem iedvesmoties.”

Zane ir iecerējusi sakārtot dzimtas māju. “Es redzēju sapni, omīte man bija atstājusi sarkanu džemperi ar adatām. Man jāturpina adīt. Par dzimtas māju sakārtošanu domāju, vai es to gribu, vai omīte to gribēja. Un, ja to izdarīšu, vai es piepildīšu kādu savu vai viņas sapni. Bet tas noteikti ir savijies un nav skaidri atdalāms. Es zinu, ka meklēšu savā dvēselē, savā bērnībā un parādīšu saviem bērniem, cik dziļi var iet caur kaut kā atjaunošanu, caur pamatīgumu,” pārdomas izsaka Zane.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
265

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi