Drīz dārzi pilnībā būs atbrīvojušies no ziemas mantojuma un sāksies jaunā sezona. Kamēr zeme vēl auksta un līdz sējai laiks, var paspēt svarīgus sagatavošanās darbus gan dārzā, gan piemājas saimniecībā.
Kur likt vecās sēklas
Martā pēdējais brīdis šķirot sēklas un pārbaudīt krājumus. Pareizi ievāktas un žāvētas sēklas saglabā augstu dīgtspēju: dilles divus gadus; paprika, gurķi trīs četrus gadus; kliņģerītes četrus līdz sešus gadus; tomāti, pupas, zirņi piecus sešus; bet ķirbji septiņus līdz astoņus gadus.
Ko iesākt ar sēklām, kam beidzies uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš vai arī uz tūtiņas nav saglabājušās norādes par izcelsmi un gadu? Ja dārzs ir pietiekami liels, vecajām sēklām var dot “pēdējo iespēju” kādā dobē. Krājumus var kompostēt vai arī rīkot “izdzīvošanas sacīkstes” ar citām vecām sēklām, sējot gar žogu. Reizēm tādos apstākļos sadīgst paši interesantākie eksemplāri. Tās sēklas, kas nav kodinātas, var iebērt putnu barotavā, atdot mājputniem.
Vecās kāpostu, redīsu sēklas var diedzēt mikrozaļumiem, tāpat arī zirņus. Savukārt, ja veco pākšaugu iekrājies daudz un tie nav kukaiņu sabojāti, var pagatavot pupiņu čili, plācenīšus vai pupiņzupu. Daži dārznieki iesaka vārīt sējas zupu no visām pupām un zirņiem, kas “nesaiet” dobē.
Pelnu diena dārzā
Pēc apkures sezonas, tīrot krāsnis un skursteņus, labs ieguvums dārzam būs lapkoku pelni un pelēkie skursteņa kvēpi. Izsijātus un bez piemaisījumiem var kaisīt ap ogulājiem, kauliņkokiem, rudenī iestādītajiem ķiplokiem un pataupīt sīpolu dobei. Derēs arī ziemcietēm un rozēm, kā arī pāris sauju kompostā.
Berot pelnus pabiezā kārtā, apmēram pusmetru platā joslā gar nekoptajām teritorijām, iespējams atturēt spāņu gliemežu “tranzītu”. Robeža jāatjauno pēc katrām lietavām.
Jāievēro, ka pelnu izcelsmei ir jābūt skaidri zināmai. Dārzam noteikti nederēs tādi, kur pavardā dedzināti biroja papīri, atkritumi, mēbeles, lupatas. Kaitīgi augiem būs arī no krāsotiem dēļiem, piemēram, no nojauktām ēkām, iegūti pelni, jo var var saturēt toksisku svina, hroma vai kobalta piesārņojumu. Tīri pelni satur samērā daudz kālija. Lai gan tas augsnē ir nepieciešams, tomēr pārmērīgs daudzums var kaitēt.
No rokām neizlaižamās šķēres
Dārza šķēres ir vērtīgs ieguldījums. Kā atrast savējās, kas nenogurdinās rokas, izturēs ne tikai vienu, bet vairākas sezonas? Dārzkopju diskusijās var atrast noderīgus padomus. Pērkot jāraugās, lai rokturos metāls būtu visā garumā, nevis līdz pusei. Griežamajā daļā izturīgs tērauds, rokturis var būt alumīnija, pārklāts plaukstas daļā ar gumiju, lai neslīd un neuzberžas tulznas. Ieteicama savītas metāla plāksnītes atspere, kas atver jeb atbīda šķēres. Šķērēm jābūt “slaidām”, nevis no masīvas plastmasas, jo jātiek spraugās starp koka zariem vai pielāgojot griešanas leņķi.
Dot iespēju podiņu puķēm
Ziemā un agrā pavasarī, kad dāvanā saņemtie podiņi ar narcisēm, hiacintēm vai tulpēm, prīmulām un krokusiem ir noziedējuši, ieteicams neizmest, bet dot vēl kādu iespēju. Jānoliek sausā, vēsā vietā, lai stublāji un lapas nokalst. Kad zeme atkususi un iesilusi, jānoskata stādīšanas vieta, kur pavasarī ir saulains un gaišs, bet vēlāk vasarā koku vai krūmu lapotne noēno. Stāda tikai veselos un nebojātos sīpolus. Noteikti “pabaro” ar kompostu un vasarā papildus pārklāj ar zāles un salmu mulču.
Vienkāršās augu zāles
Jau agri pavasarī ar kuplu, sulīgi zaļu lapu čemuru no zemes spraucas strutenes. Atrodamas gan dārzmalā, gan nekoptās teritorijās, gan upmalā. Lapas plūc ar cimdiem, lai ar sulu nenokrāsotu rokas. Sakapā, pārlej ar ūdeni, apsedz ar tumšu plēvi un atstāj siltumā vai saulē. Kad masa ierūgusi, izkāš un litru struteņu izvilkuma atšķaida ar 15 litriem ūdens. Apsmidzina ogulājus, augļukokus, daudzgadīgās puķes, rozes. Lapu masu pēc šķidruma nokāšanas liek kompostā. Līdzīgi rīkojas ar pirmajām nātrēm. Izrūgušo šķidrumu atšķaida 1:10 un pievieno laistāmajam ūdenim.
Komentāri