Izskatās, ka siltāks vairs nekļūs, ja jau gaidāms sals, tad varbūt vajag vēlreiz pārstaigāt dārzu un palūkoties, vai vārīgākie augi un koki ir labi ieziemoti. Citugad par vienu no labas ziemošanas priekšnoteikumiem lielāko tiesu bija parūpējusies pati daba, proti, bija pietiekams augsnes mitrums, bet šogad nekā. Bail pat domāt, kas notiks ar dārzu, jo zeme ir sausa kā pulveris. Ja augiem ar dziļu un varenu sakņu sistēmu, kā peonijām, tas nav dzīvības un nāves jautājums, tad flokši būs pamatīgi jālaista. Īpaši svarīgi tas ir augiem un krūmiem ar virspusēju sakņu sistēmu, piemēram, rododendriem. Ja vasarzaļie vēl kaut kā izturēs, tad mūžzaļie ziemu nepārcietīs. Un laika prognozes lietu nesola. Aplaistiet visus augus – par ļaunu nebūs. Ļoti svarīgi tas ir arī sīpolaugiem (krokusi, narcises, tulpes u.c.). Bez mitruma tie nesakņosies, bet laba apsakņošanās ir galvenais ziemošanas priekšnosacījums, it īpaši narcisēm. Nav jau pirmais sausais rudens mūsu dārzkopju gaitās, tā kā pieredze, dažkārt pat ļoti sāpīga, ir gūta.
Ziemcietes, gadiem augot vienā vietā, it kā ceļas uz augšu, tāpēc tās noteikti būs pateicīgas par lapu vai kūdras sedziņu – pavasarī varēs noņemt. Lai gan ilgi audzis asparagu krūms diez vai izsals, tomēr arī to vajadzētu mulčēt ar kūdru, tad maijā varēs baudīt delikatesi – sparģeļus.
Ja rozēm vēl zaļas lapas, tad atlapot savu stīgotājrozi nudien nevaru atļauties, daudz stundu būtu jāpavada ar šķērēm rokā, un nav jau arī īpašas nepieciešamības, jo šī procedūra ir tikai nodrošināšanās pret pelēšanu. Tējhibrīdu un floribunda rozes ir krietni mazākas, un tās var un vajag atlapot. Vēl var pagūt arī saīsināt nenobriedušās zaru galotnes, bet pieliekšana un piesegšana ar egļu zariem gan jāveic tikai tad, kad esat pārliecināti – ziema neatkāpsies un sals būs mīnus 10 grādi. Ļoti skaistās augstcelmu rozes vislabāk izrakt un pārziemināt pagrabā. Var jau arī mēģināt pieliekt un pārziemināt uz lauka, bet tas ir riskanti.
Ko daži eksotu mīļotāji darīs ar saviem magnoliju un citiem krūmiem, iestādītajiem un vēl jaunajiem tulpju kociņiem, ginkiem un citiem smalkumiem, vai ietīs salmos, salnu plēvē vai vienkārši ietērps skuju mētelītī, tas jāprasa viņiem pašiem, bet visi pērlīgie augi prasa papildu rūpes. Par segšanu ir dažādas domas – tā populārā koku zinātāja Aija Kaškure saka: “Kam ir jānosalst, tas nosals.” Šogad apciemojām viņas privāto audzētavu, un tur tiešām ir daudz jaunu kociņu ar vāju salcietību, kas tomēr jau sasnieguši divu metru augstumu, un tas ir kritiskais garums, kurš jāsasniedz, lai varētu būt drošs, ka kastanis vai burvju lazda jūsu dārzā būs uz palikšanu. Kolekcionārs jau var atļauties saviem dārgumiem veltīt papildu stundas, lai tos nosargātu vārgajos jaunības gados, toties ar kādu lepnumu pēc tam var viesiem un kaimiņiem rādīt – redziet, man šī magnolija aug un zied pat bargajā Cēsu klimatā…
Sāk krist lapas, kas pamazām jāsagrābj, un pirmās – uz kompostu, bet beidzamās – puķu dobēm, kuras jāpiesedz. Mans dārzs katru rudeni ietinas lapu mētelītī, kuru novelku pavasarī līdz ar visām sīkbūtnēm, kas tur pārziemojušas, lapas novietoju komposta kaudzē. Tad arī nolasu gliemežus, kuri tīri jauki pārziemoja zem siltās sedziņas. Darbs jau tas ir milzīgs – lapas it kā divreiz jāgrābj, bet tad nav rūpju par izsalšanu. Kopā ar lapām arī gliemeži nonāk komposta kaudzē un bagātina to ar savu čaulu kalciju. Komposta kaudzi nosedzu ar melno plēvi, kas palīdz uzturēt augstu temperatūru un ļauj iznīcināt gan kaitēkļus, gan slimību dīgļus un pat nezāļu sēklas.
Mēslot jau ir par vēlu, bet pelnu pakaisīšana pirms mulčas nu gan nekaitēs. Pati visu vasaru esmu krājusi pirts pelnus, tagad varu izsaukties: kas var būt labāks par šo! Pelnos visvairāk ir kālija, tikai, dieva dēļ, neiestrādājiet pelnus skābu augsni mīlošo augu barošanai – rododendriem, viršiem u.c.
Arī ziemā pelni tiek rūpīgi krāti, pavasarī tos izmantoju mēslošanai, pelnu uzlējumu – slimību apkarošanai, bet bitenieki ar tiem nokaisa sniegu ap bišu mājiņām, lai to ātrāk nokausētu, jo bitēm pirmajā izlidošanas reizē tīk nosēsties uz baltām virsmām, bet uz baltā sniega tās nosalst. Protams, bišu pirmās izlidošanas dienā saimniece nedrīkst izkārt žāvēšanai izmazgātus palagus, citādi viss darbs vējā. Bites tos izmantos savai tualetei.
7.oktobrī apsala dālijas – saka, ka nevajag uzreiz rakt ārā, bet darīt to pēc piecām un vairāk dienām. Tie, kam jau gadiem augušas dālijas, zina, ka tās pēc izrakšanas vajag apžāvēt un tad novietot vēsā vietā ziemošanai. Arī gladiolu un montbrēciju rakšanai pats pēdējais brīdis ir klāt. Ko darīt ar galtonijām – paliek dārznieka ziņā. Piesegtas tās pārziemos dārzā, bet, ja ziema būs ļoti barga, var arī izsalt.
Komentāri