Pirmdiena, 17. marts
Vārda dienas: Ģertrūde, Gerda, Gerhards

Darba dienas paiet mežā

Sarmīte Feldmane
15:28
03.03.2025
383
Uldis

Uldis Kalniņš ir optimists. Jautāts, kā dzīvē un Taurenē pietrūkst, viņš vien atsaka, ka vienmēr kaut kā pietrūkst, bet nav nekā tāda, par kā trūkumu būtu jāsatraucas. FOTO: Sarmīte Feldmane

Uldim Kalniņam darba dienas paiet mežā. Viņš kopj jaunaudzes.

“Sniega, var teikt, nebija, varēju visu ziemu strādāt. Taurenē, Dzērbenē saimniekiem mežu daudz. Viņi domā, lai izaugtu kārtīgs mežs. Ja nekops, neizaugs,” saka Uldis.

Viņa dzimtais pagasts ir Dzērbene, bet, kā atzīst taurenietis, tagad jau abi pagasti ir kā viens. Tie pāris kilometri no viena centra līdz otram ir vien dažu minūšu brauciens. Abu pagastu cilvēki daudz dara kopā.

Ulda ģimenē aug meita un divi audžubērni. Visi mācās, dzīvesbiedrei arī darbs turpat pagastā. “Viss ir uz vietas. Dzīvokli īrējam, komunālie maksājumi gan lieli, bet to jau nevaram ietekmēt. Gribas siltu dzīvokli, jāmaksā,” stāsta taurenietis.

Brīvo laiku ģimene vislabprātāk pavada kopā. Ziemā uz kalna, vasarā var izbraukt ar velosipēdiem. “Neesmu azartisks makšķernieks, bet 1.maijā uz līdakām eju katru pavasari un tukšā neesmu palicis,” pastāsta Uldis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izdarīt labu – dot mājas patversmes sunim

07:32
17.03.2025
8

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķenīte Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” redzamajiem tēliem, tik Džīnai vēl ir balta apkaklīte. A. Ratiņam dzīvnieki ir mīļi jau no mazām dienām, kad viņš dzīvoja lauku mājās. Pārnākot dzīvot uz dzīvokli Jaunpiebalgā, kaķis un suns ņemti līdzi. Par filmu runāts arī skolā. “Gan skolēni, gan skolotāji sekoja […]

Veselība. Vienmēr svarīga

13:26
11.03.2025
29

“Veselības jomai finansējuma nekad nevar būt par daudz,” tā aģentūras LETA žurnālistēm Gaļinai Kudrjavcevai Ancei Zirnītei intervijā atzinusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, taču uzsvērusi, ka papildu līdzekļi nozare šī gada budžetā piešķirti, tajā skaitā medikamentiem onkoloģijā. Saruna ar A. Vaļulieni par to, kāpēc medicīnai vienmēr vajadzēs palielināt līdzekļus, kā zāļu cenas mainījusi reforma, […]

Racionāls mākslinieks ar romantisku skatījumu

07:16
06.03.2025
68

Mūziķis, dziesmu autors un radio balss Mārtiņš Kanters ir dzimis Cēsīs un arvien cenšas izbrīvēt laiku, lai Straupē apciemotu mammu. Mūzikā ir jau 15 gadus, pirms desmit gadiem izdevis pirmo solo albumu, tagad ir jau četri, divi no tiem kopā ar Maestro Raimondu Paulu. Šogad Mārtiņš saņēmis Zelta mikrofona balvu nominācijā “Labākais tradicionālā pop vai […]

Piepildīt laiku, radīt un dot citiem

15:12
27.02.2025
192

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā apskatāma Tamāras Gončoronokas enkaustikas gleznu izstāde. Viņa ir jaunpiebaldzēniete, Sv.Toma baznīcas draudzes priekšniece, strādā par bibliotekāri kaimiņu pagastā Rankā, bet brīvos brīžus velta vaļaspriekiem, kas dod dzīvē līdzsvaru. -Man vienmēr paticis apgūt ko jaunu, pamēģināt. Enkaustika sākumā ieinteresēja vārda pēc, nesapratu, kas tas ir. Draudzes svētdienas skolā sarīkoju meistarklasi. Tie, kuri piedalījāmies, […]

Koncertuzvedumā “Uz vienas stīgas” apvienojas dziedātāja Ineta Rudzīte,kā arī aktieri Jānis Paukštello un Gundars Grasbergs

16:33
26.02.2025
46

Šopavasar Latvijas pilsētās būs skatāms jauns koncertuzvedums “Uz vienas stīgas”, kurā apvienojušies izcilie aktieri Jānis Paukštello un Gundars Grasbergs, kā arī šarmantā dziedātāja Ineta Rudzīte. Pirmais koncerts notiks 13.martā Cēsīs, CATA Kultūras centrā. Uzvedumā skanēs gan Knuta Skujenieka, Imanta Ziedoņa un Jāņa Petera dzeja, gan zināmas un arī mazāk dzirdētas dziesmas no mākslinieku repertuāra: “Ir […]

Teātra spēlēšana pusotra gadsimta garumā

06:02
22.02.2025
54

Šajā gadā aprit 150 gadi, kopš Cēsīs spēlē teātri. Teātra spēlēšanas sākums meklējams 1875. gadā, kad vietējās kreicskolas audzēkņi vācu valodā nospēlēja nelielu ludziņu kādā vācu pilsoņu kluba “Muse” rīkotajā pasākumā. Tas rosināja Cēsu Labdarības biedrību organizēt dramatisko pulciņu, lai spēlētu teātri latviešu mēlē. Tā arī notika, un jau nākamajā, 1876. , gadā to nosauca […]

Tautas balss

Kāpēc pusnaktī kopj ietves?

17:23
16.03.2025
23
Lasītājs raksta:

“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]

Mazajam velosipēdistam nepieciešama ķivere

17:15
16.03.2025
12
Lasītāja P. raksta:

“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
28
10
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Sludinājumi