Esi īsts patriots – deklarējies savā pilsētā!
Ar tādu lozungu pie pilsētniekiem pagājušā gada nogalē vērsās pašvaldības vairākās Latvijas pilsētās. Vidzemē tās bija Cēsis un Valmiera, Zemgalē – Jelgava, Latgalē – Jēkabpils, bet Kurzemē mazā Pāvilosta.
Šo pašvaldību deputāti bija pieņēmuši lēmumu, izmantojot likumu “Par pašvaldībām”, lai mainītu līdzšinējo nodokļu politiku attiecībā uz mājokļiem. No 2017. gada pilsētās paaugstināts nekustāmā īpašuma nodoklis tiem, kuru īpašumos – mājās un dzīvokļos – nav deklarēts neviens cilvēks. To, ka likums atļauj rīkoties asāk pret iedzīvotājiem attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu, pašvaldībām ierādīja Rīgas dome un tās pievārtē esošā Carnikavas pašvaldība. Abās jau no 2016.gada janvāra ir spēkā noteikumi, ka nekustamā īpašuma nodoklis paaugstināts mājām un dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarējies.
Rīgas piemēram sekojot
To, ka Rīgas dome spēja piesaistīt cilvēkus galvaspilsētā arī juridiski, lai tie deklarējas, ja jau te pavada darbdienas, visu pagājušo gadu finansiāli izjuta citas pašvaldības. Piemēram, no Cēsīm izdeklarējās ap divarpus simts pilsētnieku. Rīgas “rokādē” līdzīgi deklarētos iedzīvotājus zaudēja arī Valmiera. Pašvaldībām, kurās tie piedeklarējās, valsts par attiecīgu summu palielināja iemaksu budžetā.
Tā kā Valmiera ir Vidzemē lielākā pilsēta, tā nodrošina daudz darba vietu. Daudzi tur raduši arī dzīvesvietu, proti, īrē māju vai dzīvokli, bet nav tur, kā agrāk sacīja, pierakstīti. Tā nu sanāk, ka no ļoti būtiskas daļas pilsētnieku, kas dzīvo un strādā Valmierā, bet nav tur deklarējušies, pilsētas pašvaldība nodokļus nesaņem.
Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, zināmā mērā sekojot Rīgas domes deputātu piemēram un tās galvenajam politiķim Nilam Ušakovam, nāca klajā ar savu lozungu: “Esi īsts valmierietis – deklarējies savā pilsētā -Valmierā!” Reizē ar to pašvaldība sabiedrībai pavēstīja, ka 25,9 procenti jeb 8770 valmieriešu nav pilsētā deklarējušies (tā rāda Vidzemes plānošanas reģiona pētījums). Par katru deklarēto pilsētnieku Valmieras dome savā gada budžetā no valsts saņem 638 eiro. Lai pilsētnieki saprastu, kas tad 2016. gadā palicis neizdarīts, jo Valmieras domes kontā nekustamā īpašuma nodokļu veidā nav ienākuši 5,6 miljoni, pašvaldība savā informatīvajā izdevumā decembrī publicējusi iespaidīgu sarakstu.
Tā paziņojusi, ka budžeta līdzekļu trūkuma dēļ pilsētā palikusi neizbūvēta promenāde gar Gauju. Nav varēts jaunā peldbaseina būvniecību virzīt tik ātri, kā gribēts. Tas pats attiecoties uz Jāņa Daliņa stadionu, kura atjaunošanu valmierieši gaida jau gadu desmitiem. Pilsētas ielu segumu, pēc pašvaldības aprēķiniem, naudas trūkuma dēļ nav varēts atjaunot par vēl kādiem 5,5 kilometriem. Lielie plāni, ka tiks atjaunota pilsētas Kultūras centra ēka, nav virzījušies uz priekšu, jo pietrūcis finanšu.
Tāpēc arī pašvaldība gada nogalē intensīvi nodarbojās ar iedzīvotāju izglītošanu nodokļu lietās, reizē mudinot daļu valmieriešu deklarēties pilsētas mājokļos vai arī savos izīrētajos īpašumos atļaut deklarēties īrniekiem.
Pie kura galda labumi
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2016.gada 1. jūlijā apliecinājusi, ka Valmierā deklarējušies 24 846 iedzīvotāji. Valmieras domes mērķis – lai 1. janvārī to būtu krietni vairāk.
Rīgas dome, aicinot deklarēties galvaspilsētā, pretī solīja arī labumus – iespēju pilsētas sabiedriskajā transportā braukt lētāk. Valmieras pašvaldība cer, ka valmierieši deklarēsies kā pilsētas patrioti.
“Palielinot iedzīvotāju skaitu, mēs attiecīgi varam kuplināt valmieriešiem pieejamo priekšrocību klāstu, tāpēc ikviens Valmierā deklarētais iedzīvotājs palīdz veidot pilsētu par vislabākajām mājām,” gada nogalē pauda viedokli Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Viņš uzskaitīja arī priekšrocības, kādas pašvaldība jau nodrošina Valmierā deklarētiem iedzīvotājiem. Tā ir bezmaksas ceremonija, reģistrējot laulību, vecākiem bērna piedzimšanas pabalsts, bērniem vietas bērnudārzos un skolās. Arī Valmierā tāpat kā Rīgā ir īpašas atlaides sabiedriskajā transportā.
Mājokļi ir, bet tukši
Valmierā pērn maija beigās aptuveni 900 mājokļos nebija deklarēta neviena persona. Saskaitīti 55 arī juridisko personu īpašumi. Valmieras pašvaldībā tāpat ir skaidrs, ka bieži vien šie mājokļi ir kā kapitālieguldījumi. Ja izīrēti, tad bieži vien ar noteikumu – bez tiesībām īrniekam tajā deklarēt savu dzīvesvietu.
“Bieži pašvaldībā saņemam sūdzības no iedzīvotājiem, ka viņi Valmierā labprāt deklarētu dzīvesvietu īrētajā dzīvoklī, taču īpašnieks to neļaujot,” uzsver pilsētas mērs un piebilst, ka arī situācija ar dzīvojamā fonda pieejamību Valmierā ir neapskaužama. “Šobrīd īres tirgū dzīvokļu ir samērā maz. Mums, pašvaldībai, ir jārod dažādi risinājumi, lai ne tikai piesaistītu jaunus iedzīvotājus, bet arī nodrošinātu tagadējos un potenciālos valmieriešus ar dzīvojamo platību. Ceru, ka Valmieras pašvaldības 2016. gadā pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos “iekustinās” dzīvojamā fonda īres tirgu pilsētā, dzīvokļu īpašniekus rosinot tajā iesaistīties aktīvāk un godprātīgāk,” uzsver J. Baiks.
Var nelikties ne zinis
Protams, mājokļu īpašnieki var arī neņemt vērā pašvaldību aicinājumus katrā īpašumā vismaz kādam cilvēkam deklarēties. To izdarot, īpašniekam līdzšinējais nekustamā īpašuma nodoklis nepalielinātos. Var palikt pie ierastās kārtības, kurā cilvēkiem ir savi apsvērumi, bet tad nodoklis pašvaldībai būs jāmaksā lielāks. Janvārī kļūs zināms, kādi procesi notikuši Valmierā un vēl četrās Latvijas pilsētās. Kamēr Valmierā vēl skaita pašvaldības ieguvumus, Cēsu mērs Jānis Rozenbergs jau decembra otrajā pusē zināja, ka Rīgas pilsētas kampaņas dēļ pirms gada zaudētie divi ar pusi simti Cēsīs deklarētie iedzīvotāji 2017. gadā kopējā deklarēto skaitā tiks atgūti.
Komentāri