Ne vienam vien vasaras pasākumu apmeklētājam koncerta baudīšanu ir izbojājis kāds netālu stāvošs smēķētājs. Cigarešu smaka un dūmi sabojā gaisu visapkārt, tomēr lielākie riski ir saistīti ar pasīvās smēķēšanas draudiem veselībai. Parasti lielāka uzmanība tiek pievērsta nepatīkamajai cigarešu smakai un daudz mazāk cilvēki aizdomājas par to, ka arī brīvdabas apstākļos cigaretes turpina nogalināt savus upurus.
Pētījumi pierāda, ka arī cilvēki, kas sēž vai stāv blakus smēķētājam ārpus telpām, ir spiesti ieelpot nozīmīgas dūmu devas, kas ir daudzkārt koncentrētākas par parastu fona gaisa piesārņojuma līmeni. Zinātnieki uzsver, ka pat īslaicīgai saskarei ar pasīvo smēķēšanu var būt būtiska ietekme uz sirdi vai elpošanas sistēmu, tostarp tā var palielināt astmas lēkmju smagumu, jo īpaši bērniem.
Līdzīgu situāciju visai regulāri var novērot arī autobusu pieturās, kafejnīcās, parkos un dažādās mājas ballītēs. Smēķētāji un arī nesmēķētāji brīvā dabā maz pievērš uzmanību cigarešu dūmiem, jo domā, ka netiek pakļauti dūmu kaitīgajai ietekmei. Tomēr tā nav taisnība.
Pētījumi liecina, ka, atrodoties dažu pēdu attālumā no smēķētāja ārā, cilvēks var tikt pakļauts gaisa piesārņojuma līmenim, kas vidēji ir salīdzināms ar iekštelpu līmeni. Piemēram, atrodoties āra kafejnīcā apmēram pusmetra attālumā no cilvēka, kurš stundas laikā izsmēķē divas cigaretes, pasīvās smēķēšanas efekts ir salīdzināms ar stundu ilgu atrašanos smēķētāju pilnā bārā. Tādejādi arī bērni piemājas ballītēs var tikt pakļauti ievērojamam pasīvās smēķēšanas riskam.
Pasīvā smēķēšana arī ir smēķēšana
Kopumā Eiropas Savienības 25 dalībvalstīs vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Pasīvā smēķēšana darbā bijusi par cēloni vairāk nekā 7000 nāves gadījumu, savukārt pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai mājās izraisījusi vēl 72 000 nāves gadījumu.
Uzturoties telpā, kur smēķē, nav iespējams nekļūt par pasīvo smēķētāju. Neglābs nekāda ventilācija vai filtri, jo tie nespēj pilnībā attīrīt piesmēķētu gaisu. Pat tad, ja dūmi nav redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā redzamie.
Pasīvā smēķēšana par līdz pat 40 % paaugstina risku saslimt ar plaušu vēzi, par līdz pat 45 % paaugstina sirds infarkta risku. Tāpat pasīvā smēķēšana par 27 % paaugstina risku saslimt ar krūts vēzi un spontāna aborta risku. Pasīvās smēķēšanas riskam pakļautajiem par 40-60 % pastiprinās astmas simptomi.
Dūmu kokteilis
Dūmi veidojas, cigaretei sadegot aptuveni 900°C temperatūrā. Esot cigarešu dūmu tuvumā, cieš visi, un, jo ilgstošāk tas notiek, jo smagākas sekas ir iespējamas. Līdz ar cigarešu dūmiem cilvēka organismā nonāk aptuveni 7000 dažādu ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 70 ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Dažas no cilvēka veselībai kaitīgākajām vielām ir darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds un svins.
Dūmi kairina elpošanas ceļus un plaušas, radot krēpas un klepu. Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur tabakas dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un tiek ieelpotas. Tāpēc likums aizliedz smēķēt publiskās vietās citu personu klātbūtnē, ja citi cilvēki pret to iebilst.
Bīstami bērniem
Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka pasīvā smēķēšana katru gadu nogalina aptuveni 1,2 miljonus cilvēku, tostarp 65 000 ir bērni un pusaudži, kas jaunāki par 15 gadiem. Cigarešu dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. Pie tam bērni, kuru vecāki smēķē, ir pakļauti daudz lielākam riskam agri uzsākt smēķēt – pasaules statistika parāda, ka šādi bērni par 70 % biežāk uzsāk smēķēt līdz 15 gadu vecumam.
Bērniem, kas dzīvo kopā ar smēķētājiem, ir lielāks bronhīta, pneimonijas, astmas un citu elpceļu infekciju risks. Šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu. Viņiem plaušu funkcijas ir pazeminātas un plaušas attīstās lēnāk. Smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti. Turklāt pasīvajai smēķēšanai pakļautajiem bērniem ir paaugstināts risks nomirt pirms piektās dzimšanas dienas.
Cigarešu smēķēšana ir smaga atkarība, no kuras atteikties izdodas tikai retajam. Daudzi atmest smēķēšanu izmēģina vairākos piegājienos. Ja pašam atmest ir grūti, tad efektīvs veids, kā to darīt, ir vērsties pie atbilstoša speciālista. Latvijā ikviens smēķētājs anonīmi var saņemt palīdzību, zvanot uz Slimību profilakses un kontroles centra konsultatīvo tālruni 67037333. Cita starpā pa tālruni būs iespējams saņemt konsultāciju par pieejamo palīdzību zvanītāja dzīvesvietas tuvumā. Ja ir grūtības atmest smēķēšanu uzreiz, īstermiņā atteikšanos no cigaretēm var atvieglot arī dažādas bezdūmu alternatīvas, tomēr jāatceras: lai gan uzskatītas par mazāk kaitīgām, arī tās nav bez riska veselībai. Tāpēc galamērķim vienmēr vajadzētu būt jebkādas smēķēšanas atmešanai pilnībā.
Komentāri