Pirmdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

Četri Klaipēdas Jūras muzeja delfīni dodas uz Grieķiju

Druva
21:10
20.11.2009
13
Olympus Digital Camera

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Četri Klaipēdas Jūras muzeja delfīni turpmākos piecus gadus pavadīs Grieķijā, Atēnu zooloģiskajā dārzā, vēsta Lietuvas avīze “Kauno diena”.

Jūras muzeja preses sekretāre Nika Puteiķiene vēsta, ka šogad delfīnu saimei nākuši klāt divi mazuļi un delfinārija baseinā kļuvis pašauri – patlaban tur mājo pavisam vienpadsmit delfīni. Turklāt muzejs lūdzis Eiropas Savienības fondiem atbalstu delfinārija rekonstrukcijai. Ja līdzekļi tiks piešķirti, uz dažiem gadiem arī visus pārējos delfīnus nāktos izmitināt citur ,iespējams, Fuerteventurā, Kanāriju salās.

Pēc viņas teiktā, katru gadu Jūras muzejs saņem no dažādiem zooloģiskajiem dārziem piedāvājumus pārdot vai aizdot delfīnus, bet šī ir pirmā reize, kad tāds piedāvājums pieņemts. Toties ar saviem jūras lauvām klaipēdieši izpalīdzējuši citiem kolēģiem jau ne vienu reizi vien, piemēram, viens no lielākajiem muzeja iemītniekiem – jūras lauva Čunča – pašlaik mīt Apvienotajos Arābu Emirātos.

Uz Grieķijas galvaspilsētu pārcelsies četri paši jutīgākie delfīni, kas diezgan bieži slimo. Visi pārceļotāji – divi delfīnu puikas un divas meitenes – nākuši pasaulē Jūras muzejā laikā no 2002. līdz 2005.gadam un pēc dabas ir draiski un dzīvespriecīgi, vienīgi veselības problēmu dēļ ne pārāk bieži varējuši piedalīties priekšnesumos. Muzeja ļaudis domā, ka dzīvi Atēnu zooloģiskā dārza atklātajos baseinos viņi varētu uztvert kā īstu sanatoriju. Nogādāt delfīnus turp paredzēts jau šomēnes. Ceļā viņi dosies no Palangas lidostas ar īpašu reisu, iekārti īpašās, šūpuļtīkliem līdzīgās nestuvēs un ievietoti īpašās vannās ar ūdeni. Treneri jau labu laiku radina delfīnus pie šaurākām telpām un nestuvēm, lai ceļojums viņiem nesagādātu pārlieku lielu stresu. Uz Grieķiju delfīnus pavadīs muzeja veterinārārsts, kas vēl vairākas nedēļas tur uzraudzīs viņu pašsajūtu, bet visus piecus gadus kopā ar delfīniem Atēnās dzīvos arī viņu treneris no Lietuvas. Ar viņiem darbosies arī divi grieķu treneri, kas vairākus mēnešus stažējušies Klaipēdā. No LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Inženiera darba radošums pārtapis dzejā

06:47
07.11.2024
28

Šoruden iznāca zaubēnieša Ojāra Evalda Bīriņa dzejas krājums bērniem “Pasakas no Ota vācelītes”. “Tā izdota uz mana mazmazdēliņa dzimšanas dienu,” stāsta 87 gadus vecais autors. Grāmata nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka mazbērni viņu iesaukuši par Oti, tā aizstājot izplatīto vectētiņa sinonīmu opi. Viņam esot bijusi tā lielā laime izaudzināt ne vien savus bērnus, bet arī visus […]

Ja ir ceļotprieks, iespējas var atrast

10:57
05.11.2024
42

Iepazīt pasauli, izraudzītajā valstī strādājot īstermiņa darbus, lai par iekrāto varētu apceļot šo zemi. Tādu iespēju atradusi Zane Jēkabsone. “Pēdējos piecus sešus gadus esmu pavadījusi ceļojot. Divus gadus dzīvoju Jaunzē­landē, tad kādu laiku padzīvoju Itālijā, šogad atgriezos no gandrīz gada Kanādā, bet šajā vasarā biju Norvēģijā,” stāstu par savu aizraušanos ar pasaules apceļošanu un citu […]

Vieta, kur gūt stiprinājumu

06:52
05.11.2024
103

1.novembrī apritēja četri gadi, kopš Cēsīs, “Gaujaslīčos”,  atvērts dienas centrs cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, bet novembra beigās apritēs gads, kopš te piedāvāja pirmās nodarbības senioriem. Kopienas centru “Gaujas­līči” apsaimnieko nodibinājums “Lat­vijas Evaņģēliski luteriskās Baz­nīcas Diakonijas centrs”. Katru vasaru centrā organizē Veselības dienu, kas vienmēr plaši apmeklēta, rīko nometnes bērniem. “Druva” sarunājās ar kopienas centra “Gaujaslīči” […]

Grozu pīšana kā dzīvesveids un vaļasprieks vienlaikus

07:33
03.11.2024
44

Oktobra izskaņā Straupes Tautas namā norisinājās rokdarbu meistarklases, kur bija iespēja apgūtgrozu pīšanas prasmes. Par to, kā šis arods ienācis viņas dzīvē un cik viegli vai sarežģīti ir pīt skalu grozus, sarunājos ar amatnieci, zemgalieti INTU BENDRUPU. -Grozu pīšana nemaz nav tik izplatīta nodarbošanās. Kā sākāt ar to darboties? -Pēc profesijas esmu agronome. Daudzas prasmes […]

Ūdenspīpes smēķēšana nav nevainīga izklaide

09:58
01.11.2024
27

Ūdenspīpi bieži vien izmēģina Austrumvalstu ceļojumu laikā, un tā nereti ir arī dažādu pasākumu sastāvdaļa. Izklaidējoties draugu lokā, ūdenspīpi bieži vien neuzskata par īstu smēķēšanu, un ballītēs to mēdz lietot pat cilvēki, kas ikdienā nesmēķē. Tomēr uzskats, ka ūdenspīpes dūmi ir mazāk kaitīgi nekā cigarešu dūmi, ir maldīgs. Ūdenspīpes smēķēšanas prakse ir tradicionāls ieradums Indijā, […]

Mākslā apvieno modernās tehnoloģijas un dabas izjūtu

07:11
31.10.2024
140

Nācis no Madonas puses, Rūdolfs Balcers savas jaunās mājas veido Skujenē un sauc šo pagastu par piemērotāko vietu dzīvei un savai radošajai darbībai. “Esmu pārvākšanās procesā. Kādu laiku jau dzīvoju pie draugiem Skujenē, tagad iekārtoju pats savas mājas,” teic Rūdolfs. Viņa profesija saistīta ar programmēšanu – pirmie darbi bijuši mājaslapu un lietotņu izstrāde, vēlāk sācis […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
17
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
14
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
3
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi