Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Cēsnieks burā Maskavā V (noslēgums)

Druva
08:51
17.08.2009
2
Olympus Digital Camera

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Ar Cēsu slimnīcas traumatologa Ģirta Bērziņa stūrētās jahtas “Flame” uzvaru Racer divīzijā Maskavā noslēdzies 33. pasaules čempionāts burāšanā “Micro” klases jahtām “Micro Cup 2009”. Vēl viena viņa vēstule par pēdējām dienām Maskavā. Piektā vēstule

Čempionāts beidzies, un šodien Admirāļa kausa izcīņā piedalās apmēram 15 jahtas. Visi noguruši no burāšanas un vispār. Arī mēs sēžam krastā, jo salūzusī stūre neļauj piedalīties. Kopā ar mums arī citas laivas, kas bija pieteiktas mūsu komandā. No rīta krievu jahtas kapteinis, kas arī mūsu dēļ paliek krastā, jo izjūk komanda, atzina, ka jūtas tikai labi, jo burāšanas tagad kādu brīdi visiem pietiek.

Tagad par vakardienu. Bija ļoti slikts laiks, aukstums, lietus mijās ar ļoti stiprām vēja brāzmām. Lūza masti, plīsa buras, laivas gāzās.

Bija trīs braucieni. Pirmo mēs – “Flame” nobraucām labi, 11. vietā. Otrais iesākās slikti, neizdevās starts, nokavējām kādas nieka 3 – 5 sekundes, un jau atradāmies trešajā rindā. Tas nozīmēja, ka atradāmies pozīcijā bez vēja, ko bija aizsegušas citas laivas. Kamēr izgrozījāmies, veicot vairākus pagriezienus, citas jau bija ievērojamā gabalā. Bez tam nebijām pamanījuši, ka tiesnešu kolēģija ir saīsinājusi distanci, novietojusi pirmo marku ievērojami tuvāk. Abas šīs kļūdas mums maksāja pirmās markas apņemšanu apmēram 60. vietā. Tas piedeva niknumu, un turpmāk izdevās viss, pareizā taktika, pareizas pozīcijas ieņemšana pie markām, vēja virziena maiņu uzminēšana un beigās arī fiziskā izturība, kad pirms finiša iepūta vējš ar vētras stiprumu. Nevienam jau uz jahtām anemometra nav, bet spāņu burātāji vēlāk apgalvoja, ka vējš pūtis vairāk kā 25 mezglus, bet tas jau pat pārsniedzot Klases Noteikumos atļauto. Finišs bija dramatisks, īsā distancē laivas gāja ar nepilnu metru vai dažu metru atstatumu, lielā ātrumā, šūpojās, gāzās, viens uz otru kliedza, pat laivas robežās savu komandas biedru varēja sadzirdēt tikai, skaļi kliedzot. “Flame” finišā ieņēma 19. vietu, priekšā “Micros”, kas nu jau bija mūsu galvenie konkurenti par reiseru čempiona nosaukumu. Pēdējā braucienā mums bija jāatnāk ne tālāk, kā kādas 20 vietas aiz “Micros” un uzvara būtu nodrošināta.

Pēdējais brauciens iesākās labi, veiksmīgs starts un veiksmīga pirmā kreice, pirmo marku apņēmām pat desmitniekā, tā noturējāmies līdz trešajai markai, un tad pēkšņi – krakšķis laivas aizmugurē un esam palikuši praktiski bez stūres; tā turas vienā atlikušajā skrūvē. Bet priekša vēl pusdistance. Nekas cits neatlika, kā izstāties, krastu sasniedzām ar trešdaļātrumu, braucot ar vienu buru. Garastāvoklis tai brīdī bija šausmīgs, nezinājām, vai mums pietiek ar iepriekšējos braucienos iekrāto handikapu. Krastā pavērās kara lauka aina – laivas bez mastiem, saplēstām burām, no sacensībām bija izstājušās vēl vairākas laivas.

Viss nostājās savās vietās, kad krastā ieradās tiesnešu kolēģija un izkāra rezultātus. Mēs bijām saglabājuši pirmo vietu reiseros, vienīgi kopvērtējumā, protams, zaudējuši vietu desmitniekā. Pirmo desmitnieku pārsvarā aizņēma proto divīzijas laivas, kas pēc definīcijas ir ātrākas. Bet tādas kopā bija, ja nemaldos, 27, tā kā bijā nobraukuši vismaz pusi no tām. Godīguma pēc jāatzīst, ka mums priekšā ir arī divas kruizeru divīzijas laivas, kam, pēc tās pašas definīcijas, būtu jābūt lēnākām. Bet prieks par paveikto vienalga. Vakarā, protams, svinējām, neskatoties uz lietu, kas līdz pēdējam izmērcēja mūsu teltis. Arī laivu izcelt paspējām jau vakar, šodien to iesaiņojam un gatavojam atpakaļceļam. Šovakar septiņos ir oficiālā sacensību slēgšanas ceremonija, nolēmām, ka izbraukt naktī nav vērts, tāpēc centīsimies izbraukt rīt agri no rīta. Arī citas Latvijas laivas ir šoreiz guvušas vērā ņemamus panākumus. Jahta “Micros” ir nobraukusi pa 22., 16., 29., 33., 33., 15., 17., 6., 15., 15., 12. un kopā izcīnījusi 17. vietu, iegūstot sudraba medaļu Racer divīzijā. Jahta “Solo” nobrauca 43., 41., 15., 38., 29., 35., 28., 24., 21., 21., 25., kopā izcīnot 26. vietu un Kruizer klasē – astoto (vienīgie paliek bez medaļām).

Jahta “Aka” nobrauca 24., 28., 24., 46., 50., 26., 31., 41., 25., 31., 29., kopā izcīnot 31. vietu, Kruizeros – 12, bet saņemot zelta medaļas par uzvaru sieviešu konkurencē.

Jau nedaudz pieminētā jahta “Flame” nobrauca 14., 18., 4., 2., 20., 42., 24., 16., 11., 19., DNF(72), kopā izcīnot 14. vietu un uzvarot Racer divīzijā.

(jāatgādina, ka sacensību nolikums paredzēja, ka divi sliktākie braucieni netiek skaitīti, ja ir izvesti vismaz deviņi braucieni, tā notiek gandrīz vienmēr, arī šoreiz un tas mūs izglāba).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
94

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi