Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Censties saprast Palestīnu

Jānis Gabrāns
12:27
25.08.2015
3
Iela Palestinaa 1

Desmit jaunieši no Cēsu biedrības “Youth for City – City for Youth” kopā ar Ivetu un Oļegu Jermolājeviem viesojās Palestīnas teritorijā, lai sadarbībā ar vietējo organizāciju realizētu apmaiņas projektu, kura mērķis – veidot izpratni, kā kristietība un islāms ietekmē kultūru, sadzīvi un ētikas normas.

Pēc atgriešanās trīs no braucējiem – Iveta Jemolājeva, Sigita Skujiņa un Valērijs Stepanovs – ieradās redakcijā, lai padalītos ar braucienā gūtajiem iespaidiem. Visu neaprakstīt, tāpēc šoreiz par sajūtām, kas radušās, uzturoties Palestīnas teritorijā. Piedzīvojums īpašs, jo viņi pabija bēgļu ciematā Palestīnas teritorijā, Nablusas pilsētā. Šajā ciematā vienā kvadrātkilometrā dzīvo 29 tūkstoši cilvēku.

Jautāta par izvēli doties uz samērā nemierīgu vietu, Iveta stāsta, ka, no vienas puses, vadījis piedzīvojuma gars, izaicinājums, no otras, vēlme saprast: “Kad ar jauniešiem runājām par šo zemi, cilvēkiem, reliģijām, viņiem radās ideja mēģināt to saprast, jo parasti baidāmies no tā, ko nesaprotam.”

Ir tikai cilvēciski, ka par katru vietu, valsti, kurā neesam bijuši, izveidojies zināms stereotips, kas, nonākot konkrētajā vietā, bieži mainās. Arī Sigita norāda, ka pēc atgriešanās vērtības ieguvušas pavisam citu svarīgumu. “Tagad citādāk skatos uz brīvību, mieru, attiecībām, ūdeni, zaļumu, arī mākoņiem, kuru tur nebija,” tā Sigita.

Valērijs stāsta, ka, braucot turp, bijis iespaids par šo vietu kā lielu nemieru, karadarbības zonu, taču realitātē viss bijis krietni mierīgāk. Iveta gan piebilst, ka bijis arī kāds satraucošs rīts: “Bijām pieraduši mosties ar bērnu čalām, jo bērnu tur daudz, bet vienu rītu bija absolūts klusums. Pēc tam uzzinājām, ka netālu no mums noticis uzbrukums vietējo iedzīvotāju mājām, divas nodedzinātas, sadedzis nepilnu divu gadu vecs bērns, bija arī cietušie.

Šādi notikumi vietējiem automātiski atsauc atmiņā agrāk piedzīvoto. Viņi stāstīja, ka šādas situācijas notiek salīdzinoši bieži. Emocijas un sajūtas baisas, ja turpat blakus kāds iet bojā. Tāpēc skaidrs, ka šajā vietā miera nebūs, jo vietējie iedzīvotāji nekad neaizmirsīs viņiem nodarīto. Ceļojuma laikā nesatiku nevienu, kuram nebūtu stāsts par kādu ģimenes cilvēku, kurš bijis cietumā vai gājis bojā.

Vietējiem palestīniešiem simbols ir atslēga, daudziem tās joprojām saglabājušās no mājām, no kurām viņi savulaik izdzīti.”

To, ka netiks aizmirsts, apliecinot arī daudzviet redzamie grafiti ar uzrakstu – Mēs atgriezīsimies!
To, ka došanās uz šo vietu ir zināms izaicinājums, apliecina arī Ivetas teiktais: “Piereģistrējāmies Ārlietu ministrijas mājas lapā, jo sapratām, ka dodamies uz sarežģītu zemi. Mani pārsteidza uzraksts mājas lapā, kas brīdināja, ceļojot uz Izraēlu, neiegriezties Gazā, Nablusā un Hebronā. Arī lidojot mājup, Telavivas lidostā man jautāja, kur esam bijuši, un, uzzinot, ka dzīvojām Nablusā, jautāja, vai apzināmies, ka tur ļoti bīstami. Atbildēju, ka nekā bīstama neredzējām. Patiesībā varēju teikt, ka tā bīstamība, ko redzēju, nebija saistīta ar palestīniešiem vai arābiem. Bet negribēju izaicināt likteni, jo pirms diviem gadiem šeit lidostā piedzīvoju pastiprināto drošības kontroli.”

Braucēju stāsti par pārrunām jeb, kā viņi tās sauc, – pratināšanām – lidostā, drošības kontrolēm, pārbaudēm – ir stāsta vērts, bet var tikai piebilst, ka, braucot turp, jārēķinās ar šādām situācijām un tas jāuztver nopietni. Mēģinot to pārsvērst jokā, var piedzīvot visnopietnākā līmeņa pārbaudes.

Jēdziens “bēgļu ciemats” mūsu stereotipos saistās ar dzīvi teltīs, nabadzību, bet ceļotāji stāsta, ka realitātē viss ir citādāk. Palestīnieši dzīvo normālās mājās, daudziem jaunākie aifoni.

“Sapratām, ka stāsts nav par naudu vai nabadzību, bet par mājām,” uzsver Iveta. “Pat ja cilvēks tur piedzimis, viņš nekad tur nebūs mājās. To piederības sajūtu, ko jutuši Izraēlas teritorijā, viņi nekad neizjutīs bēgļu ciematos.”
Jautāju, vai, zinot visu šo informāciju, nebija bailes tur uzturēties? Sigita norāda, ka bijusi sajūta – nav no kā baidīties, vienīgais, var nokļūt neīstajā vietā un neīstajā laikā.

Vakaros parasti sēdējuši uz jumta, baudījuši skaistos skatus, diskutējuši par dzīvi, kristietību, islāmu, bet kādā brīdī pienācis vietējais, kurš ieteicis nestāvēt tik tuvu jumta malai. Vai nedzirdot tālumā šāvienu trokšņus?
Bēgļu ciematā viss kā parastā pilsētā – skolas, veselības centrs, veikaliņi, tirgus, kultūras centrs. Vienīgi ieliņas dažviet tik šauras, ka nevar pat izmainīties. Ēkas ļauts būvēt nevis plašumā, bet uz augšu, un tās ir vienkāršas, bez kādiem rotājumiem. Ceļotāji izsaka versiju, ka, apzinoties, ka tās nav viņu īstās mājās, vietējie nedomā par skaistu vidi. Dzīvošana bijusi kā vietējiem, izbaudot viņu ikdienu, ēšanas tradīcijas. Brīžiem tas varbūt radījis nelielu diskomfortu, bet, apzinoties, ka nonākuši šādā vidē, centušies pielāgoties. Kā jau musulmaņu zemēs, daudz mošeju, no kuru minaretiem visu diennakti skan aicinājumi uz lūgšanām. “Lūgšanas un labie darbi ir viņu pamatvērtības,” saka Iveta. “Islāms, ko iepazinu, nav ne agresīvs, ne ļauns, tajā daudz vērtību, mīlestības pret tuvāko. Tā pārprastā reliģija un tradīcijas ir tās, kas rada agresiju un vardarbību.

Jautājām vietējiem jauniešiem par viņu stereotipiem par kristiešiem, un viņi norādīja, ka redz mūs kā cilvēkus ar sabojātām vērtībām, runājot par ikdienas vērtībām, attiecībām, laulību. Viņi ne ar vārdu neminēja agresiju.
Ceļojums vēlreiz apliecināja, ka jāskatās kritiski uz informāciju, ko saņemam, ko lasām. Nevaram mainīt cilvēku domāšanu, bet varam mainīt savu attieksmi. Palestīna lika domāt par vērtībām, par skatījumu uz pasauli,” atzīst I. Jermolājeva.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi