Uzticīgs, sirsnīgs, mīl plašumus un ir Latvijas čempions – tā pāris vārdos varētu raksturot priekulietes Silvijas Rozenbergas mājas mīluli – Bernes ganu suni Danhartu.
Suns pie Silvijas ir gandrīz četrus gadus, šajā laikā tas piedalījies neskaitāmās izstādēs, gūstot ne tikai ļoti labus un teicamus novērtējumus, bet arī čempiona titulus. Silvija bija gatava pastāstīt, ko nozīmē mājās turēt šķirnes suni un kādu darbu nākas ieguldīt, lai dzīvnieks varētu piedalīties suņu izstādēs. “Bernes ganu suns bija mans sapnis, zināju, ka kādreiz tas man būs. Kad beidzot izlēmām suni iegādāties, prātā nenāca, ka varētu dzīvnieku vest uz izstādēm, kur nu vēl, ka tas gūs titulus, jo suni taču pirkām tikai tādēļ, ka gribējām mīļu mājdzīvnieku. Vēlāk, galvenokārt pateicoties draudzenes iniciatīvai, sāku vest Danhartu uz izstādēm. Sākumā bailīgi, jo no suņu izrādīšanas prasībām neko īsti nezināju, bet vēlāk, kad sapratu, ka jau iet tīri labi un novērtējumi ir augsti, āķis bija lūpā,” stāsta Silvija, atcerēdamās, kā sākusi suni vest uz izstādēm. Izstāde pēc izstādes, un Danharts jau bija nopelnījis trīs CAC titulus, kas bija nepieciešami, lai iegūtu Latvijas čempiona nosaukumu. Izstādēs tiek vērtēta suņa stāja, izskats, muskuļu masa, kā arī zobu stāvoklis. Kā saka Silvija – visam tiek pievērsta īpaša uzmanība, suns tiek izčamdīts, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā. Konkurence katrā izstādē ir atšķirīga, tas atkarīgs no tā, cik kandidātu pieteikti konkrētajā šķirnes suņu klasē. Pirms katras izstādes saimniecei ir arī pamatīgs uztraukums. “Pirms izstādes ir gluži kā pirms eksāmena, jo uztraukums ir liels, vai viss izdosies tā, kā nākas. Bet brīdī, kad ar Danhartu izeju ringā, stress pazūd, atkal viss ir kārtībā,” tā Silvija. Nu saimniece lepna par rezultātiem, taču uzsver, ka nekad nav bijis mērķis gūt novērtējumu, tas tā vienkārši sanācis.
Lai iegūtu labus rezultātus, jāiegulda ne mazums pūļu. Nākas veltīt daudz laika, lai suni sakoptu, safrizētu un padarītu titula cienīgu. “Sagatavošanās izstādei iepriekšējā dienā prasa stundas četras. Suns tiek mazgāts, žāvēts, ķemmēts. Žāvēšana ir grūta, jo spalva ir bieza, taču kažokam jābūt kārtīgi izžāvētam. To darām ar speciālu suņu fēnu, kura gaisa strūkla nav tik karsta kā matu žāvējamajiem, ko lieto cilvēki. Mazgāšanai izmanto profesionālos, īpaši suņiem domātos šampūnus, tā kā ieteicams dažādas krāsas apmatojumam izmantot dažādus šampūnus, ir liela noņemšanās. Arī suņa zobi jātīra, jo izstādē tos paskatās. Cenšamies ievērot profesionālos noteikumus, jo gribam, lai suns izskatās atbilstoši čempiona titulam.” Lai uzturētu šķirnes suni, jārēķinās ar palieliem izdevumiem. Dzīvnieka uzturēšana vidēji mēnesī izmaksā apmēram 50 latu. Šajā summā ietilpst sunim nepieciešamā profesionālā barība, liellopa gaļa, ar ko ieteicams barot šķirnes dzīvniekus, vitamīni un profilaktiskās potes. Vajadzīgi arī dažādi profesionālie mazgāšanas un kopšanas līdzekļi, piemēram, specializētais suņu fēns vien maksā līdz pat 100 latiem, šampūna pudelīte līdz 10 latiem. Jāmaksā arī par piedalīšanos izstādēs, kā arī nākas apmaksāt ceļu uz izstādi Latvijā vai ārzemēs. Ja izstādes vieta patālāk no mājām, jāmeklē naktsmītnes. “Bieži nācies palikt viesu namos, viesnīcās, jo izstāde notiek vairākas dienas. Ja ir lielākas izstādes, kurās ir dalībnieki arī no ārvalstīm, viesnīcu nākas meklēt laikus, lai vispār atrastu vietu. Jāatzīst, tas nav lēti, taču tas noteikti ir tā vērts,” Taču Silvija atzīst, ka, vedot suni uz izstādēm, daudz ieguvusi arī pati saimniece – tās ir tikšanās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, saimniekiem, kas tur tādas pašas šķirnes suņus, kas dalās padomos, stāsta pieredzēto. “Satikt līdzīgos vien ir braucienu vērts, jo Bernes ganu suņu nav daudz,” uzsver Silvija. Jautāta, ko ieteiktu iegādāties tiem, kas vēlas četrkājainu draugu – šķirnes suni vai vienkārši mīļu mājdzīvnieku -, Silvija atzīst, ka izvēle atkarīga no saimnieka vēlmēm. “Ja ir šķirnes suns ar ciltsrakstiem, vienmēr būs iespēja piedalīties izstādēs, taču ne visiem to gribas darīt. Ja saimnieks zina, ka nekad nevedīs suni uz izstādi, tad varbūt labāk netērēties un paņemt mājas mīluli bez dokumentiem, iespējams, no dzīvnieku patversmes,” tā Silvija. Zane Ieviņa
Komentāri