Skujeniete Liene Margēviča stāsta – bija laiks, kad vasarās kopā ar bērniem un viņu draugiem ceļoja pat divas reizes mēnesī. Tiesa gan, ceļojumi galvenokārt bija pa Latviju. Liene uzsver, ka savā zemē ir ko redzēt un baudīt.
“Parasti ceļojumos braucu ar abiem saviem bērniem un viņu draugiem. Piesēžamies pilns busiņš un dodamies ceļā. Lielākoties arī nakšņojam automašīnā. Tagad gan mums tā busiņa vairs nav, bet tajā viss bija iekārtots tā, lai tur varētu arī pa naktīm gulēt, līdz ar to nevajadzēja meklēt naktsmītnes, nodarboties ar rezervēšanu un lieku naudas izšķiešanu,” saka Liene un teic, ka Latvija vairāku gadu laikā ir izbraukta krustu šķērsu.
“Sākumā mūsu ģimenes ekskursijas cītīgi plānoju, vēlāk, kad jau tik daudz kas bija redzēts un iepazīts, sēdāmies automašīnā un braucām, kur acis rāda. Ja ieraudzījām ceļa zīmi, kas norāda tūrisma objektu, devāmies turp. Šādā veidā esam nokļuvuši daudzās interesantās vietās. Esam bijuši mazos pagastu muzejiņos, kas nekur pat īsti nav kartēs atzīmēti. Reiz Limbažu pusē nelielā muzejiņā muzeja vadītāja smēja, ka esam pirmie apmeklētāji vasaras laikā, lai gan mēs tur bijām jau tūrisma sezonas nogalē,” smaidot saka Liene un bilst, ka nav vienas “īstās” receptes, lai ceļojums izdotos labs.
Viņa saka: “Īsto ceļošanas prieku gūst ne jau tik daudz no muzeju apmeklējuma, bet no dažādiem negaidītiem piedzīvojumiem. Svarīgas ir kopējās emocijas, kompānija un piedzīvojums, kas nesaistās ar objektu apskati. Un jāsaka – katrā ceļojumā patiešām gadās dažādi piedzīvojumi. Jau nakšņošana citā vietā bērniem ir liels piedzīvojums.”
Vaicāta, kā ir ceļot kopā ar bērniem, Liene saka – tas ir jauks piedzīvojums. Turklāt norāda, ka ceļojumu laikā arī bērni savā starpā un arī ar vecākiem cenšas nestrīdēties, nav taču iespēja pēc strīda ieiet katram savā istabā, aiz sevis aizverot durvis.
“Ja bērni nevēlas sabojāt ceļojumu, skaidrs, ka kašķi un ķīviņi uz pāris dienām jāaizmirst. Taču ceļojumā valda pozitīvas emocijas un piedzīvojuma gars,” saka skujeniete un turpina: “Šķiet, nemaz nevaru iedomāties, kā tas ir – ceļot bez bērniem. Protams, esmu ieviesusi noteiktu kārtību, kuru neviens nedrīkst apstrīdēt, un bērni to respektē. Arī ēdiens un dzēriens man vienmēr ir līdzi no mājām, izvairos no sabiedriskām ēdināšanās vietām. Tas drīzāk tādēļ, lai ēšanā nebūtu jāiztērē milzu nauda. Divu, trīs dienu ceļojumam nepieciešamo pārtiku lieliski var paņemt līdzi. Produktus var ielikt vakuuma iesaiņojumā. Domājot par maltīti, līdzi mums vienmēr ir pie auto piepīpētāja pieslēdzama termokrūze, ņemam līdzi prīmusu, uz kura var ērti kaut ko uzvārīt. Tāpat, gadu gaitā ceļojot, ir izveidots saraksts, kas ietver visu līdzi ņemamo. Esam ņēmuši līdzi pat malku, jo ne vienmēr ugunskuram var uzreiz atrast iekuru. Arī bez lielās mačetes nekur nebraucam. Sarakstā ir arī mazie makšķernieku krēsliņi un daudz kas cits. Ar gadiem pieredze nākusi klāt, jo sākumā jau pat prātā neienāk lietas, kuras varētu būt noderīgas.”
Pieredzējusī ceļotāja arī norāda – ja dodas ekskursijā uz otru Latvijas galu, tad noteikti jābrauc uz trim dienām. “Divas dienas jau ir lieka laika šķērdēšana. Turklāt tieši Kurzeme un Latgale ir tās vietas, kas ir jaukas un uz kurām var doties atkārtoti. Latgalē man patīk cilvēki. Tie ir ļoti laipni, un ar viņiem ir jauki arī parunāties. Kurzemē ir skaista daba, vietas – kaut kas tāds, kas nav mums Vidzemē,” teic Liene. Viņa gan dalās vērojumos, ka bērniem ceļojumos visvairāk interesē batuti, karuseļi un atrakciju parki.
“Tā ir mūsu paaudzes lielā problēma, ka viss ir tendēts uz atrakcijām. Nevaru noliegt, ka ne visos muzejos bērni jūtas aizrauti. Gadījies, ka dēls ar draugiem nemaz muzejā nenāk. Taču Latvijā ir daudz jauku vietu, ko bērniem redzēt. Vienreiz ienāca prātā ideja, ka vēlos bērniem parādīt, kā ir braukt vilciena kupejā pa nakti. Nopirkām biļetes uz Viļņu un ar nakts vilcienu turp arī aizbraucām. Lai gan brauciens bija īss, bērniem ļoti patika,” saka Liene, atzīstot, ka katrs vecāks var izdomāt kaut ko jauku, kā pavadīt brīvo laiku kopā ar bērniem. Liene Lote Grizāne
Komentāri