Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Būt iesaistītiem filmas tapšanā

Kitija Ločmele
23:00
03.08.2016
78
Img 7051 1

“Druva” jau rakstīja, ka šovasar gan Rīgā, gan Cēsīs tiek uzņemta pilnmetrāžas mākslas filma, kas rekonstruē Baltijas ceļa notikumus 1989. gada augustā. Filmā vienu no četrām galvenajām varonēm tēlo divpadsmitgadīgā cēsniece Marta Ģertrūde Auzāne. “Druva” tikās ar Martas mammu Rutu Auzāni, lai uzzinātu, kā meitas piedalīšanās filmā mainījusi ikdienas dzīvi, jo, lai arī filmēšana sākusies tikai šogad, darbs pie filmas uzsākts jau aizvadītajā gadā.

“Kā šodienu vēl atminos dienu, kad Marta, pārnākot no skolas, atnesa zīmīti, ka tiek plānots uzņemt filmu, kuras tapšanai meklē skolnieces. Sākotnēji, lai gūtu iespēju filmēties, bija jānosūta divas fotogrāfijas – meitenes portrets un skats pilnā augumā. Marta ļoti vēlējās izmēģināt spēkus, ar tālruni nofotografējām nepieciešamos attēlus un nosūtījām. Nepagāja ilgs laiks, kad no filmas veidotājiem saņēmām ziņu -jāierodas Rīgā uz nākamo atlases kārtu. Jutāmies pacilātas, tomēr uz atlases kārtu noteiktajā datumā netikām. Lieki teikt, ka tas radīja lielu uztraukumu, jo nezinājām, vai mums vēl tiks dota ispēja, tomēr ar filmas veidotājiem izdevās vienoties par citiem datumiem,” atminas Ruta Auzāne.

Atlases dienā Marta pie filmas veidotājiem pavadījusi vien piecas minūtes, kad viņas mamma izjautāta par turpmākajiem dienas plāniem. “Kā izrādījās, tad tajā pašā dienā norisinājās arī nākamā atlases kārta. Tā vienā dienā tika izietas divas kārtas un abas izturētas. Tagad vairs īsti neatminos, bet laikam pēc šīm divām kārtām sekoja vēl divas atlases kārtas. Rezultātā uz konkrēto lomu, uz kuru pretendēja Marta, bija palikušas divas meitenes. Cik nopratu, filmas veidotājiem bija grūti izšķirties, jo abas meitenes bija pietiekami atbilstošas. Kāpēc izvēlējās tieši Martu, nezinu,” stāsta Martas mamma.

Kaut arī Marta nekad nebija darbojusies dramatiskajā pulciņā, viņas teatrālisms filmas veidotājiem šķitis par izteiktu. “Marta iepriekš bija piedalījusies skatuves runas konkursos, bet filmēties filmā ir citādi. Tur jābūt maksimāli dabiskam, neko nedrīkst tēlot, it sevišķi tādēļ, ka bērns neprot notēlot kā profesionāls aktieris, viņam ir jābūt tādam, kāds ir. Domāju, Marta filmas veidotājus uzrunāja ar spēju ātri pielāgoties jaunajai videi un būt drošai starp svešiem cilvēkiem. Pateicības vārdi jāsaka arī tautas deju kolektīvam “Randiņš”, jo tas viņai ir devis pamatīgu dzīves skolu. “Randiņa” bērni zina, ko nozīmē strādāt, un jūtu, ka arī filmēšanās laikā Martai daudzās lietās nav bijis pārsteigumu,” atzīst talantīgās cēsnieces mamma.

Lai arī darbs pie filmas tika aizsākts aizvadītajā gadā, līdz pat šā gada ziemai nebija zināms, vai filma taps. “Aizvadītajā vasarā notika aktrišu atlase filmas demorullīša filmēšanai, tas aizņēma trīs dienas. Vai filma tiks uzņemta, nebija zināms, nezinājām arī to, vai lomām izraudzītās meitenes tiks atstātas. Tā kā tajā brīdī nezinājām neko, nolēmām, ka par agru lauzīt galvas, kur Martai dzīvot Rīgā filmēšanas laikā. Pieļāvām arī domu, ka būs jāfilmējas tikai trīs dienas un ar to viss beigsies. Kopš pirmā brīža pati sev un meitai teicu, ka tas viss jāuztver kā piedzīvojums. Laikam, pateicoties tam, liktenis pats visu sakārtoja. Kad pavasarī braucām uz Rīgu, lai gūtu apstiprinājumu, ka Marta piedalīsies filmas tapšanā, bija uztraukums, jo nezināju, kas notiks. Meitai uz Rīgu līdzi nevarēju braukt, jo man ir darbs un mazāks bērns. Bija pat versijas par vecmāmiņu iesaistīšanu,” teic Ruta Auzāne un piebilst:”Filmēšanas grupas darbinieki ir fantastiski. Atlases menedžere Dace manu meitu uz veselu mēnesi paņēma dzīvot pie sevis. Viņa uzņēmās rūpes un Martu motivēja dažādos veidos.”

Brīvdienās Marta devās uz mājām Cēsīs, jo, kaut meitenei patīk filmēties, gribējās pie savējiem. “Tagad Martai sākusies vieglākā darba daļa, jo viņa var būt mājās, bet pēdējā nedēļa Rīgā bija pasmaga. Viņai gribējās mājās, jo sagadījās, ka Marta apslima, tādēļ plānoto filmēšanu pārcēla uz brīvdienām. Bet tajās dienās bijām ielūgti uz kāzām, Martai ļoti gribējās uz tām. Divpadsmitgadīgam bērnam nav viegli pieņemt, ka netiks, bet turējās meitene ļoti labi. Liels paldies atkal jāsaka Dacei, jo kāzu dienā viņa piestrādāja īpaši, lai Martai vakaros nebūtu laika domāt, kur tobrīd ir viņas ģimene. Meita ir ļoti ģimeniska, viņai ir divi brāļi, turklāt mēs visi turamies kopā, braucot uz pasākumiem, bērni nekad netiek atstāti pie vecmāmiņām. Manuprāt, tāpēc Martai bija dubultgrūti. Bet, no otras puses, piedalīties filmā viņa ļoti vēlējās, un ir tikai saprotami, ka katram uznāk mazas krīzītes. Zinot Martas raksturu, vasarā mierā viņa nevarētu nosēdēt. Arī tagad, kad Martai ir pāris brīvu dienu, viņa sūdzas, ka nav, ko darīt. Lai arī filmēšanas grafiks tagad ir samērā viegls, par Martu man ir neliels uztraukums, jo nezinu, kā būs tad, kad sāksies skola. Pagaidām viss ir ļoti labi, bet kaut kur jau tas nogurums uzkrājas,” savās bažās dalās R. Auzāne.

Jautāta, vai Marta saprot, par ko ir filma, viņas mamma atzīst, ka līdz galam laikam nē. “Filmas kadri netiek filmēti pēc kārtas. Pirms katra kadra scenārija autore un režisore Madara Dišlere izstāsta būtību un to, ko no meitenes sagaida. Arī mājās esam runājušas par to laiku, bet viņa arī nekad nevarēs uztvert notikumus tā kā cilvēki, kuri tos piedzīvojuši. Domāju, kaut kādas lietas Martai kļūs saprotamākas, kad noskatīsies filmas gala versiju, jo, manuprāt, pagaidām viņas sajūtās izpratne par 1989.gada notikumiem ir vien uzplaiksnījumi,” tā Martas Ģertrūdes Auzānes mamma Ruta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi