Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Būt iesaistītiem filmas tapšanā

Kitija Ločmele
23:00
03.08.2016
179
Img 7051 1

“Druva” jau rakstīja, ka šovasar gan Rīgā, gan Cēsīs tiek uzņemta pilnmetrāžas mākslas filma, kas rekonstruē Baltijas ceļa notikumus 1989. gada augustā. Filmā vienu no četrām galvenajām varonēm tēlo divpadsmitgadīgā cēsniece Marta Ģertrūde Auzāne. “Druva” tikās ar Martas mammu Rutu Auzāni, lai uzzinātu, kā meitas piedalīšanās filmā mainījusi ikdienas dzīvi, jo, lai arī filmēšana sākusies tikai šogad, darbs pie filmas uzsākts jau aizvadītajā gadā.

“Kā šodienu vēl atminos dienu, kad Marta, pārnākot no skolas, atnesa zīmīti, ka tiek plānots uzņemt filmu, kuras tapšanai meklē skolnieces. Sākotnēji, lai gūtu iespēju filmēties, bija jānosūta divas fotogrāfijas – meitenes portrets un skats pilnā augumā. Marta ļoti vēlējās izmēģināt spēkus, ar tālruni nofotografējām nepieciešamos attēlus un nosūtījām. Nepagāja ilgs laiks, kad no filmas veidotājiem saņēmām ziņu -jāierodas Rīgā uz nākamo atlases kārtu. Jutāmies pacilātas, tomēr uz atlases kārtu noteiktajā datumā netikām. Lieki teikt, ka tas radīja lielu uztraukumu, jo nezinājām, vai mums vēl tiks dota ispēja, tomēr ar filmas veidotājiem izdevās vienoties par citiem datumiem,” atminas Ruta Auzāne.

Atlases dienā Marta pie filmas veidotājiem pavadījusi vien piecas minūtes, kad viņas mamma izjautāta par turpmākajiem dienas plāniem. “Kā izrādījās, tad tajā pašā dienā norisinājās arī nākamā atlases kārta. Tā vienā dienā tika izietas divas kārtas un abas izturētas. Tagad vairs īsti neatminos, bet laikam pēc šīm divām kārtām sekoja vēl divas atlases kārtas. Rezultātā uz konkrēto lomu, uz kuru pretendēja Marta, bija palikušas divas meitenes. Cik nopratu, filmas veidotājiem bija grūti izšķirties, jo abas meitenes bija pietiekami atbilstošas. Kāpēc izvēlējās tieši Martu, nezinu,” stāsta Martas mamma.

Kaut arī Marta nekad nebija darbojusies dramatiskajā pulciņā, viņas teatrālisms filmas veidotājiem šķitis par izteiktu. “Marta iepriekš bija piedalījusies skatuves runas konkursos, bet filmēties filmā ir citādi. Tur jābūt maksimāli dabiskam, neko nedrīkst tēlot, it sevišķi tādēļ, ka bērns neprot notēlot kā profesionāls aktieris, viņam ir jābūt tādam, kāds ir. Domāju, Marta filmas veidotājus uzrunāja ar spēju ātri pielāgoties jaunajai videi un būt drošai starp svešiem cilvēkiem. Pateicības vārdi jāsaka arī tautas deju kolektīvam “Randiņš”, jo tas viņai ir devis pamatīgu dzīves skolu. “Randiņa” bērni zina, ko nozīmē strādāt, un jūtu, ka arī filmēšanās laikā Martai daudzās lietās nav bijis pārsteigumu,” atzīst talantīgās cēsnieces mamma.

Lai arī darbs pie filmas tika aizsākts aizvadītajā gadā, līdz pat šā gada ziemai nebija zināms, vai filma taps. “Aizvadītajā vasarā notika aktrišu atlase filmas demorullīša filmēšanai, tas aizņēma trīs dienas. Vai filma tiks uzņemta, nebija zināms, nezinājām arī to, vai lomām izraudzītās meitenes tiks atstātas. Tā kā tajā brīdī nezinājām neko, nolēmām, ka par agru lauzīt galvas, kur Martai dzīvot Rīgā filmēšanas laikā. Pieļāvām arī domu, ka būs jāfilmējas tikai trīs dienas un ar to viss beigsies. Kopš pirmā brīža pati sev un meitai teicu, ka tas viss jāuztver kā piedzīvojums. Laikam, pateicoties tam, liktenis pats visu sakārtoja. Kad pavasarī braucām uz Rīgu, lai gūtu apstiprinājumu, ka Marta piedalīsies filmas tapšanā, bija uztraukums, jo nezināju, kas notiks. Meitai uz Rīgu līdzi nevarēju braukt, jo man ir darbs un mazāks bērns. Bija pat versijas par vecmāmiņu iesaistīšanu,” teic Ruta Auzāne un piebilst:”Filmēšanas grupas darbinieki ir fantastiski. Atlases menedžere Dace manu meitu uz veselu mēnesi paņēma dzīvot pie sevis. Viņa uzņēmās rūpes un Martu motivēja dažādos veidos.”

Brīvdienās Marta devās uz mājām Cēsīs, jo, kaut meitenei patīk filmēties, gribējās pie savējiem. “Tagad Martai sākusies vieglākā darba daļa, jo viņa var būt mājās, bet pēdējā nedēļa Rīgā bija pasmaga. Viņai gribējās mājās, jo sagadījās, ka Marta apslima, tādēļ plānoto filmēšanu pārcēla uz brīvdienām. Bet tajās dienās bijām ielūgti uz kāzām, Martai ļoti gribējās uz tām. Divpadsmitgadīgam bērnam nav viegli pieņemt, ka netiks, bet turējās meitene ļoti labi. Liels paldies atkal jāsaka Dacei, jo kāzu dienā viņa piestrādāja īpaši, lai Martai vakaros nebūtu laika domāt, kur tobrīd ir viņas ģimene. Meita ir ļoti ģimeniska, viņai ir divi brāļi, turklāt mēs visi turamies kopā, braucot uz pasākumiem, bērni nekad netiek atstāti pie vecmāmiņām. Manuprāt, tāpēc Martai bija dubultgrūti. Bet, no otras puses, piedalīties filmā viņa ļoti vēlējās, un ir tikai saprotami, ka katram uznāk mazas krīzītes. Zinot Martas raksturu, vasarā mierā viņa nevarētu nosēdēt. Arī tagad, kad Martai ir pāris brīvu dienu, viņa sūdzas, ka nav, ko darīt. Lai arī filmēšanas grafiks tagad ir samērā viegls, par Martu man ir neliels uztraukums, jo nezinu, kā būs tad, kad sāksies skola. Pagaidām viss ir ļoti labi, bet kaut kur jau tas nogurums uzkrājas,” savās bažās dalās R. Auzāne.

Jautāta, vai Marta saprot, par ko ir filma, viņas mamma atzīst, ka līdz galam laikam nē. “Filmas kadri netiek filmēti pēc kārtas. Pirms katra kadra scenārija autore un režisore Madara Dišlere izstāsta būtību un to, ko no meitenes sagaida. Arī mājās esam runājušas par to laiku, bet viņa arī nekad nevarēs uztvert notikumus tā kā cilvēki, kuri tos piedzīvojuši. Domāju, kaut kādas lietas Martai kļūs saprotamākas, kad noskatīsies filmas gala versiju, jo, manuprāt, pagaidām viņas sajūtās izpratne par 1989.gada notikumiem ir vien uzplaiksnījumi,” tā Martas Ģertrūdes Auzānes mamma Ruta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
313

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
32

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi