Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Būt blakus topošajām un esošajām māmiņām

Anna Kola
06:54
11.10.2025
168
Ilze

Ilze Švalbe. FOTO: no albuma

Saruna ar dūlu ILZI ŠVALBI

-Ko jums nozīmē būt dūlai?

-Šobrīd esmu dūlu apmācībā, esmu vēl mācību procesā. Mani uz to pamudināja personīgā pieredze – mans bērniņš piedzima kovida pandēmijas laikā. Tas bija gan īpašs, gan ļoti izaicinošs posms. Man pietrūka iespēju vienkārši parunāties ar citām sievietēm, būt sadzirdētai un saprastai. Tieši tas man lika apzināties, cik svarīgs ir šāds atbalsts. Dūla nav tikai sieviete, kas ir blakus dzemdībās. Dūla var būt līdzās arī tad, kad pāris vēl tikai plāno bērniņu, gaidību laikā – mācot elpošanu, runājot par pozām, sagatavojot sievieti satikšanās brīdim ar mazuli. Ļoti nozīmīgs ir arī pēcdzemdību posms, īpaši tad, ja mammai un dūlai jau ir izveidojusies saikne gaidību laikā – tad šī klātbūtne dod drošību un mieru. Man kā fizioterapeitei šīs mācības dod lielu pienesumu darbā. Strādājot ar sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību laikā, redzu, cik svarīgi ir radīt drošu telpu, kur sieviete jūtas sadzirdēta un saprasta. Tikai tad, kad sieviete patiesi atveras, ir iespējams panākt labākos rezultātus. Un tas ir tas, ko man dod gan fizioterapija, gan dūlas ceļš – ne tikai praktiskas zināšanas, bet arī empātiju, klātbūtni un spēju būt līdzās.

-Esat sertificēta fizioterapeite. Darba jums noteikti pietiek.

-Jā, taču mana sirds un lielākā mīlestība vienmēr bijusi darbs ar sievietēm un bērniem. Tāpēc arī dūlas ceļš ļoti organiski sasaucas ar ikdienas darbu – tie papildina viens otru. Man īpaši patīk būt blakus sievietēm jau tad, kad viņas tikai plāno grūtniecību. Ir tik iedvesmojoši redzēt apņēmīgas sievietes, kuras rūpējas par savu ķermeni un vēlas izprast tā darbību – kā strādā muskuļi, kādas pozas palīdz relaksēties, kā sagatavoties nākamajam dzīves posmam. Kad viņas atgriežas pie manis jau grūtniecības laikā, prieks ir dubults, jo tad mēs jau strādājam ar diviem. Tad sākas nākamais posms ar jauniem mērķiem un sarunām. Pēc dzemdībām šis ceļš turpinās vēl tālāk.

Sievietēm, kuras jau iepriekš bijušas man blakus, daudz vieglāk iesaistīties pēcdzemdību vingrošanā, jo mums jau ir izveidojusies uzticēšanās. Ja esmu bijusi klāt arī dzemdībās, darbs kļūst vēl vienkāršāks un dziļāks. Mēs saprotamies daudz ātrāk un varam uzreiz ķerties pie praktiskām lietām. Sievietes atnāk kopā ar bērniem, dalās sajūtās, kopīgi strādājam gan ar mammu, gan ar mazuli. Tas ļauj viņām justies droši, pārliecināti un saprast, ka šī ir vieta, kur var būt atklātas, saņemt atbalstu un turpināt attīstību kopā ar bērnu.

-Šobrīd dzīvojat Cēsīs, tomēr nākat no citas puses.

-Esmu dzimusi un augusi mazā, ļoti skaistā pilsētā – Krāslavā. Tur pavadīju bērnības un skolas gadus, mācījos Krāslavas Valsts ģimnāzijā. Šie gadi palikuši siltās un mīļās atmiņās. Tas bija laiks, kad varēju vienkārši būt bērns un vienlaikus pamazām atklāt savas intereses. Pēc ģimnāzijas devos uz Rīgu studēt Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijā un ieguvu fizioterapeites kvalifikāciju.

No mazās Krāslavas līdz Rī­gas dinamiskajai dzīvei esmu ņēmusi līdzi cilvēcīgumu – spēju redzēt, saprast un palīdzēt. Šī cilvēcība man šķiet īpaši svarīga medicīnā, kur sirds un empātija reizēm ir vissvarīgākie instrumenti. Dzī­ve Cēsīs man patīk ar to, ka šeit ir viegli justies mierīgi un līdzsvarā. Pilsēta ir pietiekami sakārtota, lai sniegtu ērtības ikdienai, bet vienlaikus saglabā nesteidzīgu ritmu, kas ļauj dzīvot pilnvērtīgi un baudīt. Īpaši novērtēju, ka daba ir pavisam tuvu- meži, pastaigu takas, Gauja. Tas dod iespēju gan atpūsties, gan gūt spēku, gan vienkārši izbaudīt ikdienu citādā kvalitātē.

Man patīk, ka Cēsīs ir jūtama kopienas sajūta- cilvēki cits citu pazīst, atbalsta, nav sajūtas, ka esi viens no daudziem. Te dzīve ir siltāka, personiskāka. Tajā pašā laikā, manuprāt, būtu ļoti vērtīgi, ja pilsētā būtu vairāk telpu un vietu tieši jaunajiem vecākiem ar maziem bērniem. Vietas, kur satikties, dalīties pieredzē un vienkārši pavadīt laiku kopā, padarīt ikdienu ērtāku un palīdzēt stiprināt ģimeņu atbalsta sajūtu. Tas būtu nozīmīgs ieguvums pilsētai, kur dzīvot un audzināt bērnus izvēlas arvien vairāk cilvēku.

Kopumā Cēsis ir man mīļa vieta, kur ir iespēja dzīvot līdzsvaroti- tuvumā dabai, ar iespēju strādāt un radīt, kā arī dalīties kopīgās vērtībās ar cilvēkiem apkārt. Šeit jūtos mājīgi, droši un motivēti veidot savu dzīvi gan sev, gan savai ģimenei.

-Darbs ar cilvēkiem – cik atalgojošs vai nogurdinošs tas ir?

-Darbs ar cilvēkiem reizēm ir nogurdinošs, jo tas prasa būt patiesi klātesošai – sadzirdēt, saprast, emocionāli iesaistīties un bieži vien arī atrast risinājumu situācijās, kas nav vienkāršas. Ir dienas, kad šķiet, spēki ir izsīkuši, bet tieši tajās dienās visvairāk sajūtu, cik šis darbs ir nozīmīgs. Gandarījums nāk brīžos, kad redzu savas klientes drošas un pārliecinātas, kad jaunās mammas kopā ar saviem bērniem sāk attīstīties, pārvarot mazās grūtības, vai kad ģimenes satiekas ar prieku un mieru pēc dzemdībām. Tie mirkļi, kad zinu, ka esmu bijusi līdzās un palīdzējusi, rada patiesu gandarījumu. Tieši šī mijiedarbība – emociju, zināšanu un klātbūtnes apvienojums – padara manu darbu gan izaicinošu, gan ārkārtīgi atalgojošu. Katrs cilvēks, ar kuru strādāju, liek man justies, ka tas, ko daru, ir svarīgs un vērtīgs.

-Dūlas loma ir cieši saistīta arī ar garīgo pasauli. Kādas jūsu domas par to? Cik cieši ikdienā sevi saistāt ar garīgām dzīves jomām?

-Dūlas darbs ne tikai fiziski atbalsta sievieti, bet bieži vien arī emocionāli un garīgi. Būt kopā nozīmē iedziļināties sajūtās, būt līdzās baiļu, prieku un satraukumu brīžos. Piemēram, dažas sievietes grūtniecības vai pēcdzemdību laikā dalās sajūtās, kuras citur nav iespējams izstāstīt. Tad garīgais atbalsts kļūst tikpat svarīgs kā praktiskās zināšanas. Tas veido drošu telpu, kur viņas var justies saprastas un mierīgas.

Ikdienā es cenšos uzturēt savu garīgo līdzsvaru un apzinātību, tas palīdz būt klātesošai darbā ar sievietēm un bērniem. Ne vienmēr tas nozīmē konkrētus ritu­ālus, bet gan spēju saklausīt sevi, savas sajūtas un enerģiju, lai tās varētu nodot tālāk. Būt mierīgai, saprotošai un atbalstošai. Garīgā dimensija darbā ar cilvēkiem man ļauj radīt vidi, kurā sieviete var atvērties un saņemt īstu atbalstu.

-Dzemdības visiem šķiet kā gaišs un skaits process. Par nāves dūlu dzirdēts mazāk, izpratnes arī mazāk.

-Šogad uzsāku nāves dūlas mācības. Sabiedrībā par nāvi runāt joprojām ir grūti. Tā nav ērtākā vai patīkamākā tēma, un bieži vien tai tiek uzlikts kāds stereotips. Tomēr man svarīgi, lai cilvēki zina, ka atbalstu var saņemt, ne tikai bērniņam nākot pasaulē, bet arī piedzīvojot zaudējumu. Strādājot ar sievietēm, bieži saskaros ar ģimenēm, kuras ir piedzīvojušas bērniņa zaudējumu. Tad emocionālais atbalsts bijis ļoti nozīmīgs, bet bieži vien cilvēki nezina, kur vērsties. Šī pieredze mani pamudināja uzsākt nāves dūlas mācības. Tāpēc vēlos uzsvērt – mana loma nav tikai “nāves dūlas” kā kāda simboliska tēla vai zīmes atveidošana. Tā ir īsta, cilvēciska klātbūtne, atbalsts un droša telpa ģimenēm, kuras piedzīvo zaudējumu. Tas nozīmē būt līdzās, sadzirdēt, saprast un palīdzēt šajā grūtajā brīdī.

-Kā pavadāt laiku brīvajos brīžos?

-Mani ikdienas prieki un enerģijas avoti ir cieši saistīti ar ģimeni. Cenšamies pēc iespējas biežāk pavadīt laiku kopā — dodamies dabā, ejam garās pastaigās vai vienkārši esam mājās, spēlējot galda spēles, gatavojot maltītes un baudot kopā būšanu. Šie mirkļi man sniedz gan mieru, gan iedvesmu. Brīvajā laikā mani pievelk arī grāmatas un literatūra. Lasot dažādus žanrus, jūtos piepildīta un vienlaikus atveras jaunas domāšanas perspektīvas. Īpaši iedvesmojoši ir apmeklēt pilnveides kursus, jo tas ne tikai papildina zināšanas, bet arī motivē attīstīties ikdienā.

-Kādi plāni ziemas mēnešiem, pavasarim?

-Tumšajos ziemas mēnešos cenšos vairāk laika veltīt sev un savām idejām. Tas ir periods, kad īpaši svarīgi izaicināt sevi, izmēģināt jaunas pieejas un gūt zināšanas, ko vēlāk varu izmantot darbā un ikdienas projektos. Man patīk, ja jauniegūtās idejas nav tikai teorētiskas, es vēlos tās praktiski re­alizēt un redzēt, kā tās rada pozitīvu ietekmi uz apkārtējiem.

Klusais laiks dod iespēju ne tikai plānot, bet arī ieviest radošumu un enerģiju ikdienā. Tumšajos mēnešos īpaši svarīgi ir radīt gaismu — gan sevī, gan apkārtējiem. Tas var būt gan kā jauns projekts darbā, gan kā neliels brīdis, ko veltu pašattīstībai un savām prasmēm. Kad tuvojas pavasaris, gribu idejas īstenot, piepildīt dienas ar aktivitātēm, kas iedvesmo un motivē. Tas ir laiks, kad ieguldījums sevī kļūst par labu ieguldījumu gan profesionāli, gan personīgi, un katrs mazais solis rada sajūtu, ka es augstu novērtēju savu laiku un spēju attīstīties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
115

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
97

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
58

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
117

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
95

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
127

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
18
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi