Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Brokastīs iecienītas – karstmaizītes

Druva
10:32
11.02.2014
239
4 1

Šķiet, brokastis nav iedomājamas bez sviestmaizēm, kas brīvdienās pārtop par karstmaizēm. SIA „Ungurmuiža” vadītāja Ieva Malceniece stāsta, ka viņas ģimenē viens no iecienītākajiem ēdieniem ir karstmaizes, īpaši tās garšo Ievas abiem bērniem, kuri, viņasprāt, būtu gatavi karstmaizes ēst ik rītu.

„Protams, katrā ģimenē darba dienas rīti ir steidzīgāki, nav laika domāt par karstmaizēm, taču brīvdienu rītos gan ir laiks īpašākām brokastīm,” saka Ieva un atklāj savu vienkāršāko recepti iecienītākajām karstmaizēm.

„Mūsu ģimenei nesagatavosi karstmaizes, uzliekot siera šķēli un apcepot maizīti cepeškrāsnī, tādēļ gatavošana sākas ar siera sarīvēšanu. Parasti izvēlos kādu pikantāku sieru, piemēram, Čedaras. Sarīvēju un pievienoju nedaudz majonēzes, tomātu mērci, masu lieku uz maizītēm, pēc tam ievietoju cepeškrāsnī. Šādi kraukšķīgi apceptas maizītes ir ļoti iecienītas,” stāsta Ieva un prāto, ka latvieši ir lieli maizes ēdāji, tādēļ arī karstmaizīšu recepšu ir daudz. Viņa teic, ka karstmaizēm un arī tostermaizēm var izmantot arī graudu maizi, sanākot garšīgi. Ievai pašai garšo tunča un siera karstmaizes, ko viņa sev pa retam pagatavo. Izmanto graudu maizi, sviestu nesmērē, vien uzliek nedaudz konservēta tunča, uzrīvē sieru un liek krāsnī cepties.

Tam, ka latvieši ēd diezgan daudz maizes, piekrīt arī kafejnīcas „2 Locals” saimniece Jolanta Sausiņa, kura Ievai lūdza pagatavot trīs dažādus karstmaizīšu veidus. Abas spriež, ka ikdienā, gatavojot maizītes, var izmantot arī lavašu, pita maizi, galetes vai pat sāļos cepumus, kuri veikalos ir plašā klāstā.

„Maizes vietā var izmantot cieto sieru, piemēram, parmezanu, uz kura virsū var salikt sakapātu tomātu, bekona šķēlīti un bazilika lapiņas. Siers nedaudz pakusīs, bet saglabās formu, turklāt būs ļoti garšīgs. Tāpat karstmaizītēm var izmantot veikalos nopērkamu gatavo mīklu, uz kuras var likt sablenderētus svaigus tomātus un pēc izvēles bekonu vai tunci, kas pārkaisīts ar sarīvētu sieru. Tās sanāks kā mazas picas,” stāsta J.Sausiņa.

Ķeroties pie maizīšu gatavošanas, Ieva teic, ka arī tūristi, kuri nakšņo Ungurmuižā, labprāt brokastīs izvēlas karstmaizes, īpaši iebraucēji no Vācijas, Krievijas.

„Eiropas valstīs brokastu ēšanas tradīcijas atšķiras, piemēram, Dienviditālijā brokastis vispār nav pieņemts ēst, labākajā gadījumā tas ir cepums ar kapučīno vai tasīti espreso kafijas. Ir valstis, kurās brokastīs neiztrūkstoši uz maizītes tiek smērēts džems. Savukārt Francijā tiek pasniegti kruasāni, bet Latvijā kārtīgam vīrietim vajag sātīgu omleti un maizītes,” smaidot saka I.Malceniece, bilstot vēl, ka karstmaizīšu pagatavošanā vajag tikai eksperimentēt ar pārtikas produktiem, tad tās katru reizi sanāks nedaudz citādas.

Pikantā karstmaizīte Nepieciešams: Ciabata Žāvēta cūkgaļas krūtiņa Krievijas siers Marinēts gurķis Tomāts Ķiploks Majonēze Zaļumi Smalki sagriež žāvēto gaļu, marinēto gurķi un tomātu. Sarīvē sieru. Visu sajauc bļodiņā, pievienojot nedaudz ķiploka un majonēzes. Šādu masu kārto uz ciabatas maizes šķēlēm. Liek krāsnī un 180 grādos cep apmēram 20 minūtes. Ja vēlas, pirms likt siera masu, uz maizes var uzsmērēt sviestu. Gatavo maizīti var pārkaisīt ar smalki sagrieztiem zaļumiem. Pasniedz siltu.

Mazs brīnums Nepieciešams: Hamburgermaizīte Ola Siers Paprika Cukini Sviests Apaļām kviešu miltu bulciņām jeb hamburgermaizītēm izgrebj vidu, pilda ar sviestā apceptu papriku un cukini. Virsū uzsit olu un liek cepties cepeškrāsnī uz desmit minūtēm. Tad uzkaisa sāli, piparus, kādu zaļumu un uzrīvē sieru. Vēlreiz ieliek cepeškrāsnī uz vēl apmēram sešām minūtēm, līdz maizītes gatavas.

Ja kādam garšo vēršacs, var maizīti cept mazāk, lai ola nav pilnībā izcepusies.

Saldās brokastu maizes Nepieciešams: Bagete Konservēti persiki Daži valrieksti Medus Kanēlis Dekorēšanai: zemene un piparmētru lapiņas Franču bageti sagriež šķēlītēs, apgrauzdē uz pannas (var izmantot arī tostermaizi, ko grauzdē tosterī). Siltām maizītēm liek virsū iepriekš sagatavotus augļus un mērcīti.

Konservētus persikus sagriež plānākās šķēlītēs. Kompota sulu sajauc ar kanēli un medu un izkarsē katliņā kā mērcīti. Pievieno valriekstus. Uzliek augļa šķēlītes un mērcīti lej pāri maizītēm. Dekorē ar zemeņu šķēlīti un piparmētras lapiņām. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
87

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
51

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
110

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
91

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
120

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Maina gadsimtus un atklāj noslēpumus

06:40
26.10.2025
94

Kuram gan nepatīk atklāt noslēpumus. Īpaši jau tos, kas gadsimtiem glabājas zem zemes. Arheologiem ir tā iespēja rakt, izzināt un stāstīt vēsturi.  Jau desmit gadus SIA “Arheoloģiskā izpēte” veic izrakumus daudzviet Latvijā. Arī Cēsīs. Oskars Ušpelis ir arheologs, uzņēmuma vadītājs. Saruna, protams, par pagātni, šodienu un nākotni. -Zinot vēsturi, ikviena vecā pilsēta atrodas uz kapiem. […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
8
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
11
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
30
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
33
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi