Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Atšķirīgais tepat kaimiņos

Druva
13:26
05.04.2013
12
Tallinn Estonia

Dzīvojam tik tuvu, bet esam tik atšķirīgi. Tā saka daudzi, kas paviesojušies tepat kaimiņu zemē – Igaunijā, baudījuši Tallinas viesmīlību un iepazinuši igauņu kultūru.

Abu valstu vēsturē velkamas paralēles, esam pārdzīvojuši tik daudz kopīga, taču esam kļuvuši tik dažādi. Par to vēlreiz pārliecinājos, pagājušajā nedēļā viesojoties Tallinā. Jau iebraucot Igaunijā, apkārtnes sakārtotība atšķīrās no tā, ko redzam Latvijā, jau drīz pēc robežas šķērsošanas varēja saprast, ka esam ārzemēs. Par to, ka igauņi spēj rūpēties par ceļiem, ielām un citu infrastruktūru, jau runāts vairākkārt, to vairs pat pieminēt nav vērts. Tallinā vispirms devāmies iepazīt pilsētas noskaņu. Ielās satiktie igauņi visi kā viens ir lepni par sevi, savu valsti. Viņi lepojas ar ikvienu lietu, kas Igaunijas vārdu nes pasaulē. Viņiem vienkārši patīk, ka ar kaut ko ir iespējams paspīdēt ārzemēs. Jāuzslavē arī igauņu pārsteidzoši augstais angļu valodas līmenis, jo visi satiktie pilnīgi brīvi runāja angliski. Protams, tā varēja būt sakritība. Taču kopumā sadzīvē Tallinā angliski varēja sarunāties daudz biežāk nekā Latvijā. Tam par iemeslu varētu būt igauņu atšķirīgie televīzijas skatīšanās paradumi. Jau kopš neatkarības atgūšanas Igaunijas televīzija ir lēmusi par labu tam, ka ārzemju filmas, raidījumi un seriāli tiek televīzijā pārraidīti oriģinālvalodā. Filmas neierunā igauniski, tās iespējams skatīties vienīgi angliski, igauniski ir vien subtitri. Tas nācis par labu ne tikai bērniem, kas apgūst valodu skolā, bet arī pieaugušajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas svešvalodu ikdienā bieži neizmanto, taču iemācās to, skatoties pārraides angliski. Tallinas vecpilsēta ir kā viduslaiku pērle, kurai apvijusies mūsdienīgā, industriālā pilsēta ar augstajām celtnēm, rūpnieciskajiem rajoniem, veikaliem un neskaitāmām izklaides vietām. Pērlei pa vidu ir augstākā ēka – 123 metri – Tallinā – Olevistes baznīca, ka labi redzama no dažādām pilsētas vietām. Otra augstākā celtne, ko bieži sauc par Tallinas dvīņu torņiem, ir 117 metru augstā Swissōtel viesnīca. Vecpilsētā ir īpaša vieta, no kuras redzama Tallinas panorāma. Visas augsto celtņu spicītes lien laukā no plašās pilsētas. Īpaši jauki panorāmu skatīties naktī, kad iedegtas laternas. Staigājot pa vecpilsētu, ir saprotams, kāpēc tā iekļauta UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā, jo ir sajūta, ka tiešām esi atgriezies viduslaikos. Ļoti labi arhitektūrā un vides objektos saglabāta tā laika noskaņa, kas citās Latvijai tuvākajās Eiropas galvaspilsētās bieži vien pazaudēta. Baznīcas, sabiedriskās ēkas saglabātas sākotnējā izskatā, pie dzīvojamām mājām, tirgoņu namiem ir klētis un noliktavas kā viduslaikos. Domāju, patīkamāk vecpilsētā viesoties būtu vasaras vidū, kad šeit notiek viduslaiku festivāls, tad noteikti īpašo gaisotni iespējams izjust daudz labāk.

Interesanti bija uzzināt, ka viens no teicieniem, ko igauņi bieži vien lieto ikdienā, ir „Laiks būtu labs, ja vien Dievs nebūtu latvietis!”. Parasti igauņi šo teicienu mēdz lietot gadījumos, kad Igaunijā līst lietus un ir pavisam nejauks laiks. Igauņi gan, protams, šo teicienu vairāk saka brīžos, kad kaut kas nav izdevies, taču katrā jokā jau ir sava daļa taisnības. Jāsaka, ka ikdienā igauņi mūs piemin ne vienu reizi vien, slavējot un sakot, ka Dievs ir latvietis. Un taisnība vien viņiem būs, jo arī mums taču ir, ar ko lepoties. Viesojoties pie kaimiņiem, sapratu, ka nemaz nav tālu jābrauc, lai justos kā citā pasaulē ārpus Latvijas un sajustu kaut nelielu, bet tomēr ceļojuma garšu. Iespējams, pienākot siltajam laikam, manā kalendārā jau būs ierakstīts – brīvdienas Tallinā. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
320

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi