Trešdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Atpūšas ceļā un draugu vidū

Druva
10:18
22.09.2011
136
Marija Berzina

Latvijas Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa, kuru daudzi pazīst arī kā Ritas lomas tēlotāju seriālā “UgunsGrēks”, bērnības vasaras pavadījusi vecvecāku mājās Stalbes pusē. Tagad biežākas esot brīvdienas pie jūras. “Bērnībā biju ļoti bagāta. Kādam nebija nevienu lauku, man bija veseli trīs. Pie Ungura ezera “Ziemelīši”, Dobelē un vēl lauku mājas Kurzemes jūrmalā. Vasarā dalījos uz trim daļām. Rīgā nekad nebija jāpaliek. Kā beidzās skola, tā braucu uz laukiem. Un tā tas ir arī tagad. Kā beidzas teātra sezona, tā mēģinu būt prom no Rīgas. Tagad visbiežāk dodos uz Košragu, cenšos intensīvi atpūsties- lauki, jūra un izslēgts mobilais telefons,” pavadītās vasaras noskaņu vārdos centās uzburt Marija Bērziņa un piebilda, ka darbs sācies jau augustā- mēģinājumi, bet pašlaik skaidrs, ka teātra sezona rit pilnā sparā.

Lūgta atcerēties bērnības vasaras, Marija uzreiz priecājās par Cēsu puses dabu un saviem vecvecākiem no tēta, aktiera Andra Bērziņa puses.

“Vectētiņš pērnajā gadā aizgāja, bet ome tagad ir pārtapusi par īstu kurzemnieci. Ome pārcēlās pie mums ar visu suni, bet “Ziemelīšos” saimnieko tēta brālis. Ome ir tā bērnības izjūta, kas man ir blakus. Kad abas vasarās bijām kopā, tad es biju bērns un interesēja man citas lietas. Bet tagad biežāk esam kopā un vairāk runājamies.Ome ir tāds riktīgs sūra darba cilvēks.Tas ir tas, ko varu mācīties.Sākot no sadzīviskajiem knifiņiem- ēdiena gatavošanu, dārza stādīšanu, kopšanu, konservēšanu, rokdarbus. Omē ir pamatīgums,”tā Marija un piebilst, ka viņai arvien biežāk šķiet – ja kārtīgi strādā, tad viss sanāk. “Un, ja Dievs vēl devis kripatiņu talanta, tad viss būs kārtībā,”tā Marija un sarunā vēl pāris vārdos pieminēja, ka šī vasara daļēji viņai pagājusi arī ārpus Latvijas. Ceļojusi kopā ar draugiem, bijusi tajā Francijas daļā, kur iepriekš nav paspējusi pabūt- Normandijā.

“Man ceļošana ir tāds izcils atpūtas veids. Izņemu sevi no vienas vietas un ielieku citā,” smējās Marija, sakot, ka aktieru vasara nemaz nav tik gara, bet šī bijusi ļoti piepildīta, jo paspējusi atpūsties Košragā, Mazirbē un sveikusi draugus kāzās, kas svinētas Cesvainē. “Ir tā -ja esi iztukšots, tad nav ko otram teikt. Arī tāpēc laiks sev jāvelta- atpūtai, saulei, jūrai, ceļojumiem. Aktīvai atpūtai un garīgai sevis bagātināšanai- grāmatām un filmām. Draugiem, jūrai, saulei, domāju, ka laika pietika, bet grāmatas un labas filmas būtu gribējies vairāk, jo man svarīgas ir augšanas lietas. Man ļoti nepatīk termins “labs aktieris”. Labs aktieris ir dažāds aktieris. Aktieris vienādi ģeniāls nevar būt 90 gadus pēc kārtas. Ir lomas, kas ir viņa, un ir tās, kas padodas mazāk veiksmīgas. Katru darbu mēs sākam no jauna. Visu laiku ir jādomā, ko sevī liksi un no kā paņemsi. Var paņemt no vērojumiem, iespaidiem, citām valstīm. Ir arī sevī kambarīši, sāc vērt un viss mainās,” pārdomās par dzīvi, atpūtu un darbu dalījās Marija Bērziņa un piebilda, ka pati un kopā ar draugiem tieši pēdējā laikā vairāk mācījusies izgaršot dzīvi un joprojām mācās dzīvot viegli.

“Esmu nelabojams optimists, bet kā jau katram cilvēkam ir bijuši arī drūmie periodi. Es ar sevi strādāju un labi zinu, ka jāprasa un jāņem laiks arī sev. Lai darītu to, ko vēlos. Egoistiski, bet labi,” tā Marija, sakot, ka reizi no reizes atceras dzejnieka Pētera Brūvera domu par to, ka dzīve ir skaista, jo katru dienu tev tiek dāvināts viens saullēkts un saulriets. Un skumjas esot pārejošs lielums. Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
24

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
77

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

06:34
18.03.2025
150

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” . “Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa. Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl […]

Izdarīt labu – dot mājas patversmes sunim

07:32
17.03.2025
143

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķenīte Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” redzamajiem tēliem, tik Džīnai vēl ir balta apkaklīte. A. Ratiņam dzīvnieki ir mīļi jau no mazām dienām, kad viņš dzīvoja lauku mājās. Pārnākot dzīvot uz dzīvokli Jaunpiebalgā, kaķis un suns ņemti līdzi. Par filmu runāts arī skolā. “Gan skolēni, gan skolotāji sekoja […]

Veselība. Vienmēr svarīga

13:26
11.03.2025
29

“Veselības jomai finansējuma nekad nevar būt par daudz,” tā aģentūras LETA žurnālistēm Gaļinai Kudrjavcevai Ancei Zirnītei intervijā atzinusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, taču uzsvērusi, ka papildu līdzekļi nozare šī gada budžetā piešķirti, tajā skaitā medikamentiem onkoloģijā. Saruna ar A. Vaļulieni par to, kāpēc medicīnai vienmēr vajadzēs palielināt līdzekļus, kā zāļu cenas mainījusi reforma, […]

Racionāls mākslinieks ar romantisku skatījumu

07:16
06.03.2025
71

Mūziķis, dziesmu autors un radio balss Mārtiņš Kanters ir dzimis Cēsīs un arvien cenšas izbrīvēt laiku, lai Straupē apciemotu mammu. Mūzikā ir jau 15 gadus, pirms desmit gadiem izdevis pirmo solo albumu, tagad ir jau četri, divi no tiem kopā ar Maestro Raimondu Paulu. Šogad Mārtiņš saņēmis Zelta mikrofona balvu nominācijā “Labākais tradicionālā pop vai […]

Tautas balss

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
8
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
7
2
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Ne suņi vainīgi

17:24
17.03.2025
19
Cēsniece raksta:

“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]

Kāpēc pusnaktī kopj ietves?

17:23
16.03.2025
35
Lasītājs raksta:

“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]

Mazajam velosipēdistam nepieciešama ķivere

17:15
16.03.2025
15
Lasītāja P. raksta:

“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.

Sludinājumi