Grilēšanas sezonu kopā ar “Druvu” atklāja Amatas novada tūrisma koordinatore Jolanta Sausiņa. Viņa ir arī Cēsīs, Rožu laukumā, atvērtās kafejnīcas “Café 2Locals” īpašniece. Šoreiz par grilēšanu runāja un ar pavārmākslas noslēpumiem dalījās “Café 2Locals” šefpavārs Jānis Solovjevs. Viņš atzīst, ka grilēšanas sezona ir sākusies, iestājoties siltākam laikam. Jānis ir pārliecināts, ka grilēšanā jaukākais ir tas, ka šajā procesā var iesaistīties visi, kam vien nav bailes pie grila pieiet un līdzdarboties ēdiena gatavošanā. Kad tad īsti pieklājas atklāt grilēšanas sezonu? Šefpavārs smaidot saka – tas atkarīgs no katra paša. “Kad uznāk luste pēc ziemas miera izvilkt laukā grilu un pie tā rosīties, tad arī īstais laiks pienācis,” saka šefpavārs, norādot, ka visbiežāk ierasts redzēt, ka cilvēki grilē desiņas vai šašliku, taču teic, ka grilēšanas iespējas ir daudz plašākas. “Ja runājam par gaļas sagatavošanu grilēšanai, es ieteiktu nebaidīties riskēt. Var likt kopā visdažādākos komponentus, un rezultātā izrādīsies, ka marināde sanākusi brīnišķīga. Taču, kā pats saku, labāk, ja gaļa ir mazāk samocīta. Sāls, pipari, sīpols, nedaudz eļļas un vairāk pat neko var nelikt. Protams, cilvēki gaļu liek arī kefīra, citrona, medus un citās marinādēs. Tas ir gaumes jautājums, bet viena no iecienītākajām pēdējā laika marinādēm noteikti ir kefīrs,” stāsta šefpavārs. Uz grila vispirms tiek izkārtoti cūkgaļas iesmi. Gaļa diennakti marinēta tumšā alus, čili, timiāna, sāls un piparu marinādē. “Čili iedos asumu, timiāns – smaržu, bet alus – nedaudz rūgtenas garšas pieskaņu. Gaļa sanāks mīksta un sulīga,” teic šefpavārs. Tālāk uz grila tiek kārtoti dārzeņi. Gabaliņos sagriezts puķkāposts, paprika, cukini, patisoni, brokoļi, šampinjoni. Atsevišķi līdzās uz grila tiek salikti folijā ietīti kartupeļi ar mizu. Šefpavārs norāda, ka katrā folijā blakus kartupelītim ieliek arī piciņu sviesta un nedaudz sāls, tā sanāks visgardākie kartupelīši. Ar Amatas novada tūrisma koordinatori Jolantu Sausiņu runājam arī par tūrisma sezonas atklāšanu un viņas uzdrīkstēšanos paralēli darboties ēdināšanas nozarē. “Jāteic, ka pavārmāksla manā ģimenē ir ar senām tradīcijām, tādēļ man īsti nebija tā, ka uzsāku darboties nozarē, par kuru neko nezinu. Runājot par vidzemnieku vai tieši cēsnieku tradicionālām receptēm vai ēdieniem, varētu teikt, ka nākotnē viena no sastāvdaļām varētu būt alus. Cēsīs darbojas “Cēsu alus”, mums ir unikāls vecais alus brūzis, kuru parādīt tūristiem. Manuprāt, ir ļoti svarīgi līdz ar ēdienu pasniegt arī stāstu. Turklāt tas tūristus patiesi uzrunā. Ja runājam par ēšanas kultūru Cēsīs, šķiet, ka mums ir izteiktas divas svarīgas ēdienreizes – pusdienas, kuras gribas paēst ātri, jo īsti nav laika, un otra ir vakara vai svētku ēdienreize. Cēsnieki kafejnīcās biežāk iegriežas tieši svētku ēdienreizēs, jo pārsvarā gatavo un ēd mājās. Var teikt, ka pilsētā ēdinātāji galvenokārt strādā tūristiem, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem,” pieredzē dalās uzņēmēja un atklāj, ka tūristi, ienākot kafejnīcā, visbiežāk prasa ēdienus, kas gatavoti no pašmāju produktiem. “Un mēs to varam. Piedāvājam ēdienus no Raunā gatavotām olu nūdelēm, Kārļos audzētām zivīm, Cēsu “Kliģenos” audzētiem dārzeņiem vai Stalbē audzētiem jēriem. Piedāvājam viesiem tiešām vietējo zemnieku un uzņēmēju saražoto produkciju,” stāsta J. Sausiņa un, vaicāta par saviem ēšanas paradumiem, stāsta, ka vispirms ēd ar acīm un degunu. Svarīgs ir gan ēdiena noformējums, gan smarža.
“Tā kā ģimenē pavāri ir gan brālis, gan mamma, esmu izlutināta ar garšīgiem ēdieniem. Man patīk sajust tīru ēdiena garšu bez liekām marinādēm un garšvielām. Ļoti garšo burkāni – svaigi, vārīti, cepti un grilēti. Jā, esmu burkāngrauzis. Arī zivis man ļoti garšo,” saka Jolanta un ķeras pie foreles grilēšanas un dārzeņu apgrozīšanas. Šefpavārs norāda, ka grilēšana ir jauks process ģimenes vai draugu ballītes lokā. Svarīgi vien iepriekš kārtīgi sagatavoties, lai galvenā rosīšanās notiek tikai dārzā pie grila. “Grilējot un rosoties ap grilu, katrs ieliek savu enerģiju. Viens var būt atbildīgs par dārzeņiem, cits par gaļu vai zivi. Turklāt pozitīvi ir arī tas, ka, uz grila pasākumu nākot, neko nevar nokavēt, jo ēdienu vienmēr var pasniegt siltu,” teic šefpavārs. Savukārt Jolanta, taujāta, vai nav grūti darboties ēdināšanas nozarē, atbild: “Tas, protams, ir izaicinājums, bet tas nav grūti. Man tas ļoti patīk. Vakaros, arī kādreiz dienas laikā, tiklīdz ir brīvs laiks, esmu šeit uz vietas un apkalpoju klientus. Manuprāt, ir svarīgi nodrošināt labu ēdiena kvalitāti. Ir patīkami dzirdēt
labas
atsauksmes. Man tas ļoti patīk,” saka Jolanta un piebilst, ka pati šodien atklāj savu šīgada grila sezonu. Nobaudot ēdienus, Jolanta neslēpa, ka pirmo reizi ēd grilētus augļus un pašai līdz šim īsti prātā nebija ienācis, ka arī tā var. Viņa atzina, ka pagatavotais ēdiens ir ļoti vienkāršs, turklāt tapa nepiespiestā un pozitīvā gaisotnē. Tieši tā, kā tas pieklājas grila pasākumā. Liene Lote Grizāne
Komentāri