Līgatnietes Ramonas Vasiļjevas dārzs, kā jau vasaras vidū, ir vienos ziedos. Patlaban starp citām izceļas dienlilijas, astilbes. Ramonai to ir vairāki desmiti šķirņu.
“Kā visi – sākumā iegādājos visu, kas patīk. Ar laiku sāku vērtēt – tas augs izdzīvo, tas nav īsti piemērots. Tagad cītīgi sijāju, atstāju tās šķirnes, kas patīk. Protams, katru gadu nopērku ko jaunu,” stāsta līgatniete, kuras vaļasprieks ir puķes. Ne tikai astilbes jeb dārza vīgriezes un dienlilijas jeb dienziedes. Bet šoreiz par tām.
“Dienlilijas ir ļoti dažādas – augumā augstākas un zemākas, ir tādas, kas ātri sacero, un tādas, kuras aug lēni. Ir krokainiem ziediem un ar izteikta trijstūra ziediem. Krāsu daudzveidība arī ir liela,” stāsta Ramona. Par dienlilijām saka – iestādi, un vairāk nekas nav jādara, kāds tās nosaucis par inteliģento sliņķu puķēm. Tam Ramona piekrīt daļēji, rudenī gan dienlilijas nav jāizrok, bet ziedēšanas laikā regulāri jānolasa ziedi. Ja uznāk lietus, tie sakrīt uz lapām un sāk pūt. Ja ir ilgstošs lietus vai sausums, ziediem nav šķirnei raksturīgās krāsas. “Dienlilijas stāda arī ūdenstilpju tuvumā, mitrā vietā, bet ir šķirnes, kuras pat sausā vietā pēc vairāku dienu lietus sāk pūt no apakšas. Tādas ir tikai pāris šķirnes,” pastāsta Ramona un piebilst, ka ar dienlilijām īpaši neauklējas. Dienziedēm patīk saule. Vislabāk tās augs un ziedēs saulainā vietā. Arī pret ēnainu vietu tām nav īpašu iebildumu, tomēr ziedu skaits nebūs tik bagātīgs. Lai gan dienziedes labi pacieš sausumu, tomēr tām patīk mitrums.
“Dienlilijām patīk bagāta augsne. Tā kā man kūtsmēslu nav, stādot saberu kūdru, biomiksu vai trihodermīnu. Tās var ilgi augt vienā vietā, bet jau pēc gadiem pieciem sacero tā, ka, mēģinot sadalīt, vecāku lāpstu var pat nolauzt. Ir tikai dažas šķirnes, kuras tik ātri nesacero. Dienlilijas jāpārstāda pēc noziedēšanas. Tāpēc arī tagad tās tirgos jau var nopirkt,” pieredzē dalās dienliliju cienītāja un atklāj, ka pati tās pārstādījusi arī agrā pavasarī. Viss atkarīgs no laika apstākļiem.
Astilbes, kuras dažkārt sauc arī par dārza vīgriezēm, kļūst aizvien iecienītākas. To ziedu toņu daudzveidība dobē pie mājas var veidot krāsainu paklāju.
“Astilbes labi aug pusēnā, ne tur, kur visu dienu saule. Saulainā vietā tās arī skaisti zied, bet nav tik brašas, tik augstas. Vislabāk, ja tās apspīd vakara saule, bet die-nas karstajā laikā nosedz ēna. Savukārt tikai ēna arī tām nepatīk, ziedēšanai vajag saulīti. Astilbes ir ļoti dažādas. Dažas jau noziedējušas, citas vēl pumpuros, dažādi ir ziedi, augstums. Lapas augiem ir vienādas, ziediem lielākoties rozā, violetie un baltie toņi, arī bēši, laškrāsas. Ir cilvēki, kuri arī astilbes, kas iepatīkas, nofotografē, tad meklē stādus. Bet violetie toņi fotogrāfijā ļoti mainās. Jārēķinās arī, ka vienas tās pašas šķirnes astilbei atkarībā no augšanas apstākļiem būs cits krāsu tonis. Kaimiņiem viena un tā pati puķe būs dažāda,” domās dalās līgatniete.
Audzēšanā astilbes ir pieticīgas. Ja pārāk sacerojušas, ziedi ir mazāki. Ramona smej – ja pēc septiņiem gadiem nebūs pārstādīta, bez cirvja sadalīt nevarēs. “Minerālmēslus dārzā nelietoju. Rudenī astilbēm uzberu kūdru, lai kailsals nekaitē, bet pavasarī, kad sākas atkusnis, pakasu nost, lai neizsūt,” pastāsta Ramona.
Ramonai Vasiļjevai patīk dārzs mainībā. “Ierīko jaunu dobi, tad pāris gadu viss lēnām aug, tad krāšņi zied, un atkal viss jājauc ārā. Tas ir tas interesantākais, jo nākamajā reizē taču noteikti kaut ko pamainīšu, lai dobē cits toņu salikums,” bilst līgatniete un uzsver, ka karstajā laikā noteikti jālaista jaunie augi, kas vēl tikai sakņojas, vecākie šo pārbaudījumu izturēs bez saimnieka palīdzības.
Komentāri