Arī daudzdzīvokļu namā katram jājūtas ērti

Lenču ielas 42.nama pagalmā Cēsīs zied krokusi, zilsniedzītes, mostas tulpes, narcises. Pie ziedu paklājiem gribas pakavēties, papriecēt acis, piesēst uz soliņiem.

Skaista māja, sakopts, ziedošs pagalms – tas ir iedzīvotāju pašu, īpaši mājas vecākās Dzintras Grieznes, paveiktais. Pašvaldība vairākkārt novērtējusi, kā tiek uzturēta un sakopta mājas apkārtne.

“Tā ir mūsu māja, kāda tā ir, kā tajā jūtamies, kāda apkārtne, tas atkarīgs no pašiem. Soli pa solim ejam uz priekšu, īstenojam projektus,” stāsta Dzintra.

Pirms trim gadiem 1962.gadā celtā 12 dzīvokļu māja mainījās līdz nepazīšanai. Tā tika siltināta, un paveiktais ir noderīga pieredze.

Dzintra atceras, kad sāka runāt par ēku siltināšanu, kā mājas vecākā interesējās par iespējām un ieguvumiem. Apmeklēja seminārus, par uzzināto stāstīja kaimiņiem. “Pirmā Eiropas Savienības finansējuma atbalsta programma beidzās, mēs nevienojāmies,” stāsta mājas vecākā. Vairākuma iebildumi bija pret kredītu, kas jāņem, lai māju siltinātu, drošāk tomēr pašiem krāt un tad darīt.

Mājai dažādas problēmas saasinājās. Kad atvēra nākamo atbalsta programmu, mājinieku ieinteresētība jau bija lielāka. Tā kā māja maza, banka prasīja, lai par siltināšanu nobalso 75 procenti iedzīvotāju. Kad jau bija jāpieņem gala lēmums, pietrūka viena dzīvokļa īpašnieka piekrišanas. Dzintra neatlaidīgi runāja, skaidroja, cik svarīgi ir ēku atjaunot, lai tā kalpotu vēl gadu desmitus un tajā būtu patīkami dzīvot, līdz svārstīgo iedzīvotāju izdevās pārliecināt.

“Lai sagatavotu dokumentus, ir vajadzīgas zināšanas. Par mūsu atbalstu kļuva SIA “CDzP”. Tā kā bankai vajadzēja galvotāju, nodibinājām nekustamā īpašuma īpašnieku biedrību “Lenču 42”, tā kļuva par galvotāju. Biedrība mājas apsaimniekošanu un renovāciju uzticēja “CDzP”, kam ir gan pieredze, gan resursi,” stāsta biedrības “Lenču 42” valdes priekšsēdētāja Dzintra Griezne.

Mājas apkures sistēma bija novecojusi. Kaut bija vajadzīgi lielāki ieguldījumi, iedzīvotāji vienojās, ka tā jāmaina un katrā dzīvoklī jāuzstāda individuālais siltuma skaitītājs. “Par skaitītājiem katrā dzīvoklī bija diskusijas. Taču, ja siltuma padevi regulē visai mājai, ne katrs iedzīvotājs savā dzīvoklī jūtas ērti. Vienam patīk siltākas istabas, cits labāk jūtas, ja tās vēsākas. Tagad katrs pats var regulēt un arī taupīt,” pastāsta Dzintra un uzsver: “ Bija aprēķināts, kāpēc ēkas atjaunošanas ekonomija būs 50 procenti, bet mūsu mājai siltuma patēriņš ir par 75 procentiem mazāks, salīdzinot, kā bija pirms siltināšanas.”

No pirmajām sarunām līdz mājas renovācijai pagāja desmit gadi. Tagad iedzīvotāji ir gandarīti par paveikto un lepni par savu māju. Siltināšanas projekts izmaksāja 205 tūkstošus eiro, darbiem simts tūkstoši eiro tika saņemti no ES finansējuma.

Līdztekus mājas atjaunošanai soli pa solim tiek labiekārtots pagalms. Stādījumi bija saglabājušies kopš mājas celtniecības. Apkārt pagalmam auga Kaukāza plūmes, aronijas, cidonijas. Bija 12 mazi dārziņi. “Ir kaimiņi, kuri savu dārziņu kopj, rūpējas par dažādām puķēm. Kurus tas neinteresē, dārziņš tiek pievienots zaļajai zonai,” stāsta mājas vecākā un piebilst, ka no vecajiem stādījumiem saglabātas peonijas, īrisi, ceriņi apkopti. Iestādītas hortenzijas, nokarenie krūmi. Vecā egle nozāģēta, uz tās celma puķu podā zied atraitnītes, bet apkārt zilsniedzītes, kuras gadu desmitos sasējušās arī pagalma nostūros. Tāpat kā sniegpulkstenītes.

Bet iedzīvotājiem un ciemiņiem patlaban lielākais prieks par krokusiem. 2019.gadā Lenču ielas 42 pagalms pašvaldības konkursā tika atzīts par sakoptāko un saņēma dāvanu karti. “Par 75 eiro nopirkām krokusus. Ar katru pavasari tie zied aizvien krāšņāk,” gandarīta saka Dzintra un piebilst, ka ir būtiski, lai savā pagalmā ikviens justos labi. Visu vasaru tas ir ziedos, bet karstās dienās var pasēdēt uz Spēka akmens. To pirms daudziem gadiem atvedis Dzintras vīrs Aivars.

Autostāvvieta pie daudzdzīvokļu mājas ne vienam vien iedzīvotājam ir ikdienas problēma. “Autostāvvieta ir šodienas nepieciešamība,” uzsver mājas vecākā. Kad par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu biedrība saņēma pašvaldības līdzfinansējumu 2500 eiro, šī nauda noderēja kā pašu līdzfinansējums stāvlaukuma projekta īstenošanai. Tagad tas priecē, atgriežoties mājās.

“Stāvlaukums ir par mazu, nepieciešams lielāks. Zeme mums ir, tikai jādara. Veidojam uzkrājumu, ir sarunas ar “CDzP” par jaunu projektu, lai piesaistītu finansējumu,” atklāj biedrības valdes priekšsēdētāja.
Dzintra 15 gadus bija arī mājas sētniece. Šoziem šo darbu uzticēja citam. Atšķirībā no citu pieredzes sētniekam visu gadu maksā vienādu algu.

“Ja dari savai mājai, tad nedomā, ko par to saņemsi,” saka Lenču ielas 42 mājas vecākā, biedrības valdes priekšsēdētāja.