Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Ar pūķiem ķer vēju

Sarmīte Feldmane
11:29
21.09.2016
57
20160807 152538 1

Pūķi dzīvo ne tikai pasakās. To apliecina pūķotājs Dmitrijs Gormaļovs. Viņš kopā ar dzīvesbiedri Ivetu un bērniem Annu un Adrianu gatavo un laiž pūķus. Tas ir gan jautri, gan aizraujoši, un tā ir iespēja visiem kopā darboties un būt dabā. Bērnībā vecāki Dmitrijam nopirka pūķi, bet tas nelidoja. Lai kā puika izmēģinājās, gan skrēja pa stadionu, gan vilka aiz riteņa, jaunais brīnums necēlās gaisā.

Laikam jau tas aizvainojums un neizpratne, kāpēc nelido, ja jālido, palika. Jau būdams vīrs, 27 gadu vecumā Dmitrijs atkal nopirka pūķi. “Bet arī tas nelidoja. Kā tas var būt, ka nelido? Meklēju atbildi internetā. Nākamajā dienā tas jau lidoja,” notikušo pirms deviņiem gadiem stāsta Dmitrijs un paskaidro: “Kļūda bija vienkārša – neievēroju vēja virzienu, stāvēju nepareizā vietā – tuvumā koki.” Tad kopā ar dzīvesbiedri Ivetu abi sāka lasīt informāciju par pūķiem. Un tie kļuva par ģimenes aizraušanos.

Dmitrijs daudz lasījis par pūķiem, līdz iemācījies tos izgatavot. Tagad viņš atzīst: “Tur nekā sarežģīta nav, tāpat kā to laišana.”

Ir triju veidu pūķi: izklaides, triku un spēka.Visvienkāršākie ir izklaides pūķi, tie parasti ir rombveida un ar vienu auklu, tos var ļoti viegli palaist.

Triku pūķus vada ar vismaz divām auklām, tiem ir trīsstūra vai trapeces forma. Lai tos varētu palaist, vajadzīgas jau zināmas iemaņas. Trapeces formas pūķi ir visvadāmākie, jo spēj lidot uz priekšu, atpakaļ, pa labi, pa kreisi vai apstāties gaisā, griezties ap savu asi. Pasaulē notiek arī triku pūķu sacensības, kur ar tiem izpilda dažādas kustības.

Spēka pūķi velk cilvēku – ziemā slēpotāju, vasarā pa ūdeni. Dmitrijs izgatavojis nelielu bagiju, tam ir tikai stūre, riteņi, sēdeklis, un to pa jūras krastu velk pūķis. Kad Iveta un Dmitrijs iejūdz pūķus un laiž gar jūras malu, daudziem tas ir pārsteigums. Ar tiem viņi arī vizina Adrianu un Annu. Spēka pūķus un triku pūķus viņš pērk, jo tiem nepieciešams īpašs materiāls, bet izklaides pūķus gatavo pats un arī māca citiem.

“Par pūķiem ir vairāki mīti,” atzīst Dmitrijs un atklāj: “Lai pūķis lidotu, pašam nav jāskrien, ja nav vēja, skriet var, bet tas tāpat nelidos. Tas nekas, ka televīzijā rāda, ka visi skrien. Stāsta, ja pūķim notrūkst aukla, tas aizlido kilometriem tālu. Tā nav, dažus metrus gan. Pūķis lido tikai tad, ja cilvēks to tur, jo viņš nodrošina leņķi, lai vējš pareizi iepūstu un tas varētu pacelties.”

Dmitrijs labprāt brauc uz skolēnu nometnēm, pilsētu svētkiem un vada pūķu izgatavošanas darbnīcas. Visur bērniem ir ļoti liela interese. “Cilvēks taču vienmēr gribējis lidot,” atgādina cēsnieks. Šovasar tā izgatavoti daudzi simti pūķu.

“Viss ir ļoti vienkārši, vajag dāvanu iesaiņojamo papīru, tas ir foršs, krāsains, kociņus, mietiņus, ideāli noder tie, kurus izmanto puķu piesiešanai, striķi un skoču. Pusstundā var izgatavot,” pastāsta pūķu pazinējs. “ZZ” festivālā Jelgavā kopā ar bērniem tika izgatavoti 150 pūķi. “Bijām astoņi, kuri palīdzēja to darīt. Mēs tikai rādām, bērni paši gatavo. Pasākumos palīdz jaunieši. Liepā, “Kalāčos”, Ķieģeļu festivālā izgatavojām lielu pūķi – metru garu, 70 centimetrus platu. Izmēram nav nozīmes, jo stiprāks vējš, jo vajag mazāku pūķi, lai tas lidotu,” stāsta Dmitrijs.

Viņš atklāj, ka pūķošana arī daudz ko iemācījusi. Kaut vai vērot dabu, iepazīt vēju, atrast labākās vietas. “Septiņos vakarā dabā notiek pārmaiņas, mainās vējš. Un tas notiek neatkarīgi no gadalaika. Vējš vispār ir interesants, tā stiprums nesakrīt ar brīvdienām. Visu nedēļu tas pūš, bet, kā sestdiena, svētdiena, tā pierimst. Brīvdienā skatos laika ziņās, kāds vējš, ja pietiekama stipruma – jābrauc, jāmet viss pie malas, atlikt nedrīkst. Vienmēr jābūt gatavam pūķot. Ir bijušas vasaras, kad vienu reizi izdevās pavizināties ar lielo pūķi, jo, kad mums bija laiks, nebija vēja,” pastāsta pūķotājs un uzsver, ka, pateicoties pūķiem, ģimene ziemā slēpo, brauc ar bagiju, ir brīvā dabā. Viņš pārliecinājies, ka pūķošana palīdz atbrīvoties no ikdienas stresa, tiešā nozīmē tā var izvēdināt galvu.

Gormaļovu ģimenei iecienītākās pūķošanas vietas ir Garkalnē pie Jāņmuižas, tur vējš ir vienmēr. Ar bagijiem viņi dodas uz Vitrupi, tur ir visplatākā pludmale. Lielākajiem pūķiem auklas vien ir 25 metri , un, braucot gar ūdens malu, tiem vajag platu joslu. Ziemā viņi dodas uz Unguru. Izbraukājuši arī Kurzemes jūrmalu, kur ir pavisam cits vējš. “Latvijā kaitotāju – pūķotāju ir daudz, vairāki simti. Viņus var satikt arī Cēsu lidlaukā, ziemā Ungurā. Ungurs ir populārs, brauc daudzi no Latvijas, jo tas ātri aizsalst,” pastāsta Dmitrijs un piebilst, ka tos, kuri laiž izklaides vai triku pūķus, līdz šim nav saticis.

Dmitrijs ir piepildījis bērnības sapni, viņš priecājas, ka ģimenē visi aizrāvušies ar pūķiem. Adrianam ir seši gadi, viņš māk izgatavot pūķus, arī citiem bērniem stāsta, kā to darīt. Tēvu dienā abi ar tēti bērnudārzā arī rādīja, kā izgatavot pūķi. Meita Anna vēl maza, bet droši tura pūķi rokās un priecājas, kā tas lido.

Dmitrijs brīnās, ka cilvēki ir pārsteigti, ka pūķošana ir tik vienkārša. Un arī izklaides pūķi veikalā nemaksā dārgi. “Nesen izlasīju, ja cilvēkiem rāda rombu, tas viņiem asociējas ar pūķi. Rombs ir vienkāršākais pūķis, bet tiem var būt visdažādākās formas,” pastāsta pūķotājs. Dmitrijs zina, ka katram pūķim savs raksturs. Lielais ir lēns, mazie ņipri, kustīgi. Dmitrijam ir Zviedru pūķis, jo atvests no Zviedrijas, Sievassmātes pūķis, jo viņa to laidusi un ļoti paticis. Ir arī Kaķīša pūķis, jo uz tā uzzīmēts kaķītis. Dmitrijs savus pūķus arī lutina ar dāvanām. Lielais nesen ticis pie sešus metrus garas astes.

“Internetā piedāvājums ir liels. Pasūtīju pūķu vilcieniņu, tas būs interesants, pats nevaru tādu izgatavot, jo nav tāda materiāla. Tas lidos, veidojot vilnīšus,” pastāsta pūķu pazinējs un atklāj, ka labprāt internetā skatās trikus ar pūķiem, mēģina atdarināt. Amerikā ir triku pūķi, kas lido telpās, notiek sacensības, tos vada mūzikas pavadībā zālē. “Gribētos iemācīties, bet šie pūķi ir ļoti dārgi. Mēģinājām ar slēpēm braukt pa smiltīm, nebija pūķa spēkos pavilkt, droši vien nepareizās smiltis. Apkārtējie brīnījās un raustīja plecus,” stāsta Dmitrijs un iesaka pamēģināt palaist kādu pūķi, bet sākt ar vienkāršāko. Internetā par pūķiem ir ļoti daudz informācijas, latviski tikai Gormaļovu ģimenes mājaslapa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
313

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi