Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ar pūķiem ķer vēju

Sarmīte Feldmane
11:29
21.09.2016
126
20160807 152538 1

Pūķi dzīvo ne tikai pasakās. To apliecina pūķotājs Dmitrijs Gormaļovs. Viņš kopā ar dzīvesbiedri Ivetu un bērniem Annu un Adrianu gatavo un laiž pūķus. Tas ir gan jautri, gan aizraujoši, un tā ir iespēja visiem kopā darboties un būt dabā. Bērnībā vecāki Dmitrijam nopirka pūķi, bet tas nelidoja. Lai kā puika izmēģinājās, gan skrēja pa stadionu, gan vilka aiz riteņa, jaunais brīnums necēlās gaisā.

Laikam jau tas aizvainojums un neizpratne, kāpēc nelido, ja jālido, palika. Jau būdams vīrs, 27 gadu vecumā Dmitrijs atkal nopirka pūķi. “Bet arī tas nelidoja. Kā tas var būt, ka nelido? Meklēju atbildi internetā. Nākamajā dienā tas jau lidoja,” notikušo pirms deviņiem gadiem stāsta Dmitrijs un paskaidro: “Kļūda bija vienkārša – neievēroju vēja virzienu, stāvēju nepareizā vietā – tuvumā koki.” Tad kopā ar dzīvesbiedri Ivetu abi sāka lasīt informāciju par pūķiem. Un tie kļuva par ģimenes aizraušanos.

Dmitrijs daudz lasījis par pūķiem, līdz iemācījies tos izgatavot. Tagad viņš atzīst: “Tur nekā sarežģīta nav, tāpat kā to laišana.”

Ir triju veidu pūķi: izklaides, triku un spēka.Visvienkāršākie ir izklaides pūķi, tie parasti ir rombveida un ar vienu auklu, tos var ļoti viegli palaist.

Triku pūķus vada ar vismaz divām auklām, tiem ir trīsstūra vai trapeces forma. Lai tos varētu palaist, vajadzīgas jau zināmas iemaņas. Trapeces formas pūķi ir visvadāmākie, jo spēj lidot uz priekšu, atpakaļ, pa labi, pa kreisi vai apstāties gaisā, griezties ap savu asi. Pasaulē notiek arī triku pūķu sacensības, kur ar tiem izpilda dažādas kustības.

Spēka pūķi velk cilvēku – ziemā slēpotāju, vasarā pa ūdeni. Dmitrijs izgatavojis nelielu bagiju, tam ir tikai stūre, riteņi, sēdeklis, un to pa jūras krastu velk pūķis. Kad Iveta un Dmitrijs iejūdz pūķus un laiž gar jūras malu, daudziem tas ir pārsteigums. Ar tiem viņi arī vizina Adrianu un Annu. Spēka pūķus un triku pūķus viņš pērk, jo tiem nepieciešams īpašs materiāls, bet izklaides pūķus gatavo pats un arī māca citiem.

“Par pūķiem ir vairāki mīti,” atzīst Dmitrijs un atklāj: “Lai pūķis lidotu, pašam nav jāskrien, ja nav vēja, skriet var, bet tas tāpat nelidos. Tas nekas, ka televīzijā rāda, ka visi skrien. Stāsta, ja pūķim notrūkst aukla, tas aizlido kilometriem tālu. Tā nav, dažus metrus gan. Pūķis lido tikai tad, ja cilvēks to tur, jo viņš nodrošina leņķi, lai vējš pareizi iepūstu un tas varētu pacelties.”

Dmitrijs labprāt brauc uz skolēnu nometnēm, pilsētu svētkiem un vada pūķu izgatavošanas darbnīcas. Visur bērniem ir ļoti liela interese. “Cilvēks taču vienmēr gribējis lidot,” atgādina cēsnieks. Šovasar tā izgatavoti daudzi simti pūķu.

“Viss ir ļoti vienkārši, vajag dāvanu iesaiņojamo papīru, tas ir foršs, krāsains, kociņus, mietiņus, ideāli noder tie, kurus izmanto puķu piesiešanai, striķi un skoču. Pusstundā var izgatavot,” pastāsta pūķu pazinējs. “ZZ” festivālā Jelgavā kopā ar bērniem tika izgatavoti 150 pūķi. “Bijām astoņi, kuri palīdzēja to darīt. Mēs tikai rādām, bērni paši gatavo. Pasākumos palīdz jaunieši. Liepā, “Kalāčos”, Ķieģeļu festivālā izgatavojām lielu pūķi – metru garu, 70 centimetrus platu. Izmēram nav nozīmes, jo stiprāks vējš, jo vajag mazāku pūķi, lai tas lidotu,” stāsta Dmitrijs.

Viņš atklāj, ka pūķošana arī daudz ko iemācījusi. Kaut vai vērot dabu, iepazīt vēju, atrast labākās vietas. “Septiņos vakarā dabā notiek pārmaiņas, mainās vējš. Un tas notiek neatkarīgi no gadalaika. Vējš vispār ir interesants, tā stiprums nesakrīt ar brīvdienām. Visu nedēļu tas pūš, bet, kā sestdiena, svētdiena, tā pierimst. Brīvdienā skatos laika ziņās, kāds vējš, ja pietiekama stipruma – jābrauc, jāmet viss pie malas, atlikt nedrīkst. Vienmēr jābūt gatavam pūķot. Ir bijušas vasaras, kad vienu reizi izdevās pavizināties ar lielo pūķi, jo, kad mums bija laiks, nebija vēja,” pastāsta pūķotājs un uzsver, ka, pateicoties pūķiem, ģimene ziemā slēpo, brauc ar bagiju, ir brīvā dabā. Viņš pārliecinājies, ka pūķošana palīdz atbrīvoties no ikdienas stresa, tiešā nozīmē tā var izvēdināt galvu.

Gormaļovu ģimenei iecienītākās pūķošanas vietas ir Garkalnē pie Jāņmuižas, tur vējš ir vienmēr. Ar bagijiem viņi dodas uz Vitrupi, tur ir visplatākā pludmale. Lielākajiem pūķiem auklas vien ir 25 metri , un, braucot gar ūdens malu, tiem vajag platu joslu. Ziemā viņi dodas uz Unguru. Izbraukājuši arī Kurzemes jūrmalu, kur ir pavisam cits vējš. “Latvijā kaitotāju – pūķotāju ir daudz, vairāki simti. Viņus var satikt arī Cēsu lidlaukā, ziemā Ungurā. Ungurs ir populārs, brauc daudzi no Latvijas, jo tas ātri aizsalst,” pastāsta Dmitrijs un piebilst, ka tos, kuri laiž izklaides vai triku pūķus, līdz šim nav saticis.

Dmitrijs ir piepildījis bērnības sapni, viņš priecājas, ka ģimenē visi aizrāvušies ar pūķiem. Adrianam ir seši gadi, viņš māk izgatavot pūķus, arī citiem bērniem stāsta, kā to darīt. Tēvu dienā abi ar tēti bērnudārzā arī rādīja, kā izgatavot pūķi. Meita Anna vēl maza, bet droši tura pūķi rokās un priecājas, kā tas lido.

Dmitrijs brīnās, ka cilvēki ir pārsteigti, ka pūķošana ir tik vienkārša. Un arī izklaides pūķi veikalā nemaksā dārgi. “Nesen izlasīju, ja cilvēkiem rāda rombu, tas viņiem asociējas ar pūķi. Rombs ir vienkāršākais pūķis, bet tiem var būt visdažādākās formas,” pastāsta pūķotājs. Dmitrijs zina, ka katram pūķim savs raksturs. Lielais ir lēns, mazie ņipri, kustīgi. Dmitrijam ir Zviedru pūķis, jo atvests no Zviedrijas, Sievassmātes pūķis, jo viņa to laidusi un ļoti paticis. Ir arī Kaķīša pūķis, jo uz tā uzzīmēts kaķītis. Dmitrijs savus pūķus arī lutina ar dāvanām. Lielais nesen ticis pie sešus metrus garas astes.

“Internetā piedāvājums ir liels. Pasūtīju pūķu vilcieniņu, tas būs interesants, pats nevaru tādu izgatavot, jo nav tāda materiāla. Tas lidos, veidojot vilnīšus,” pastāsta pūķu pazinējs un atklāj, ka labprāt internetā skatās trikus ar pūķiem, mēģina atdarināt. Amerikā ir triku pūķi, kas lido telpās, notiek sacensības, tos vada mūzikas pavadībā zālē. “Gribētos iemācīties, bet šie pūķi ir ļoti dārgi. Mēģinājām ar slēpēm braukt pa smiltīm, nebija pūķa spēkos pavilkt, droši vien nepareizās smiltis. Apkārtējie brīnījās un raustīja plecus,” stāsta Dmitrijs un iesaka pamēģināt palaist kādu pūķi, bet sākt ar vienkāršāko. Internetā par pūķiem ir ļoti daudz informācijas, latviski tikai Gormaļovu ģimenes mājaslapa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
7

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
19

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
275
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1052
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
139

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi