Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Ar pūķiem ķer vēju

Sarmīte Feldmane
11:29
21.09.2016
37
20160807 152538 1

Pūķi dzīvo ne tikai pasakās. To apliecina pūķotājs Dmitrijs Gormaļovs. Viņš kopā ar dzīvesbiedri Ivetu un bērniem Annu un Adrianu gatavo un laiž pūķus. Tas ir gan jautri, gan aizraujoši, un tā ir iespēja visiem kopā darboties un būt dabā. Bērnībā vecāki Dmitrijam nopirka pūķi, bet tas nelidoja. Lai kā puika izmēģinājās, gan skrēja pa stadionu, gan vilka aiz riteņa, jaunais brīnums necēlās gaisā.

Laikam jau tas aizvainojums un neizpratne, kāpēc nelido, ja jālido, palika. Jau būdams vīrs, 27 gadu vecumā Dmitrijs atkal nopirka pūķi. “Bet arī tas nelidoja. Kā tas var būt, ka nelido? Meklēju atbildi internetā. Nākamajā dienā tas jau lidoja,” notikušo pirms deviņiem gadiem stāsta Dmitrijs un paskaidro: “Kļūda bija vienkārša – neievēroju vēja virzienu, stāvēju nepareizā vietā – tuvumā koki.” Tad kopā ar dzīvesbiedri Ivetu abi sāka lasīt informāciju par pūķiem. Un tie kļuva par ģimenes aizraušanos.

Dmitrijs daudz lasījis par pūķiem, līdz iemācījies tos izgatavot. Tagad viņš atzīst: “Tur nekā sarežģīta nav, tāpat kā to laišana.”

Ir triju veidu pūķi: izklaides, triku un spēka.Visvienkāršākie ir izklaides pūķi, tie parasti ir rombveida un ar vienu auklu, tos var ļoti viegli palaist.

Triku pūķus vada ar vismaz divām auklām, tiem ir trīsstūra vai trapeces forma. Lai tos varētu palaist, vajadzīgas jau zināmas iemaņas. Trapeces formas pūķi ir visvadāmākie, jo spēj lidot uz priekšu, atpakaļ, pa labi, pa kreisi vai apstāties gaisā, griezties ap savu asi. Pasaulē notiek arī triku pūķu sacensības, kur ar tiem izpilda dažādas kustības.

Spēka pūķi velk cilvēku – ziemā slēpotāju, vasarā pa ūdeni. Dmitrijs izgatavojis nelielu bagiju, tam ir tikai stūre, riteņi, sēdeklis, un to pa jūras krastu velk pūķis. Kad Iveta un Dmitrijs iejūdz pūķus un laiž gar jūras malu, daudziem tas ir pārsteigums. Ar tiem viņi arī vizina Adrianu un Annu. Spēka pūķus un triku pūķus viņš pērk, jo tiem nepieciešams īpašs materiāls, bet izklaides pūķus gatavo pats un arī māca citiem.

“Par pūķiem ir vairāki mīti,” atzīst Dmitrijs un atklāj: “Lai pūķis lidotu, pašam nav jāskrien, ja nav vēja, skriet var, bet tas tāpat nelidos. Tas nekas, ka televīzijā rāda, ka visi skrien. Stāsta, ja pūķim notrūkst aukla, tas aizlido kilometriem tālu. Tā nav, dažus metrus gan. Pūķis lido tikai tad, ja cilvēks to tur, jo viņš nodrošina leņķi, lai vējš pareizi iepūstu un tas varētu pacelties.”

Dmitrijs labprāt brauc uz skolēnu nometnēm, pilsētu svētkiem un vada pūķu izgatavošanas darbnīcas. Visur bērniem ir ļoti liela interese. “Cilvēks taču vienmēr gribējis lidot,” atgādina cēsnieks. Šovasar tā izgatavoti daudzi simti pūķu.

“Viss ir ļoti vienkārši, vajag dāvanu iesaiņojamo papīru, tas ir foršs, krāsains, kociņus, mietiņus, ideāli noder tie, kurus izmanto puķu piesiešanai, striķi un skoču. Pusstundā var izgatavot,” pastāsta pūķu pazinējs. “ZZ” festivālā Jelgavā kopā ar bērniem tika izgatavoti 150 pūķi. “Bijām astoņi, kuri palīdzēja to darīt. Mēs tikai rādām, bērni paši gatavo. Pasākumos palīdz jaunieši. Liepā, “Kalāčos”, Ķieģeļu festivālā izgatavojām lielu pūķi – metru garu, 70 centimetrus platu. Izmēram nav nozīmes, jo stiprāks vējš, jo vajag mazāku pūķi, lai tas lidotu,” stāsta Dmitrijs.

Viņš atklāj, ka pūķošana arī daudz ko iemācījusi. Kaut vai vērot dabu, iepazīt vēju, atrast labākās vietas. “Septiņos vakarā dabā notiek pārmaiņas, mainās vējš. Un tas notiek neatkarīgi no gadalaika. Vējš vispār ir interesants, tā stiprums nesakrīt ar brīvdienām. Visu nedēļu tas pūš, bet, kā sestdiena, svētdiena, tā pierimst. Brīvdienā skatos laika ziņās, kāds vējš, ja pietiekama stipruma – jābrauc, jāmet viss pie malas, atlikt nedrīkst. Vienmēr jābūt gatavam pūķot. Ir bijušas vasaras, kad vienu reizi izdevās pavizināties ar lielo pūķi, jo, kad mums bija laiks, nebija vēja,” pastāsta pūķotājs un uzsver, ka, pateicoties pūķiem, ģimene ziemā slēpo, brauc ar bagiju, ir brīvā dabā. Viņš pārliecinājies, ka pūķošana palīdz atbrīvoties no ikdienas stresa, tiešā nozīmē tā var izvēdināt galvu.

Gormaļovu ģimenei iecienītākās pūķošanas vietas ir Garkalnē pie Jāņmuižas, tur vējš ir vienmēr. Ar bagijiem viņi dodas uz Vitrupi, tur ir visplatākā pludmale. Lielākajiem pūķiem auklas vien ir 25 metri , un, braucot gar ūdens malu, tiem vajag platu joslu. Ziemā viņi dodas uz Unguru. Izbraukājuši arī Kurzemes jūrmalu, kur ir pavisam cits vējš. “Latvijā kaitotāju – pūķotāju ir daudz, vairāki simti. Viņus var satikt arī Cēsu lidlaukā, ziemā Ungurā. Ungurs ir populārs, brauc daudzi no Latvijas, jo tas ātri aizsalst,” pastāsta Dmitrijs un piebilst, ka tos, kuri laiž izklaides vai triku pūķus, līdz šim nav saticis.

Dmitrijs ir piepildījis bērnības sapni, viņš priecājas, ka ģimenē visi aizrāvušies ar pūķiem. Adrianam ir seši gadi, viņš māk izgatavot pūķus, arī citiem bērniem stāsta, kā to darīt. Tēvu dienā abi ar tēti bērnudārzā arī rādīja, kā izgatavot pūķi. Meita Anna vēl maza, bet droši tura pūķi rokās un priecājas, kā tas lido.

Dmitrijs brīnās, ka cilvēki ir pārsteigti, ka pūķošana ir tik vienkārša. Un arī izklaides pūķi veikalā nemaksā dārgi. “Nesen izlasīju, ja cilvēkiem rāda rombu, tas viņiem asociējas ar pūķi. Rombs ir vienkāršākais pūķis, bet tiem var būt visdažādākās formas,” pastāsta pūķotājs. Dmitrijs zina, ka katram pūķim savs raksturs. Lielais ir lēns, mazie ņipri, kustīgi. Dmitrijam ir Zviedru pūķis, jo atvests no Zviedrijas, Sievassmātes pūķis, jo viņa to laidusi un ļoti paticis. Ir arī Kaķīša pūķis, jo uz tā uzzīmēts kaķītis. Dmitrijs savus pūķus arī lutina ar dāvanām. Lielais nesen ticis pie sešus metrus garas astes.

“Internetā piedāvājums ir liels. Pasūtīju pūķu vilcieniņu, tas būs interesants, pats nevaru tādu izgatavot, jo nav tāda materiāla. Tas lidos, veidojot vilnīšus,” pastāsta pūķu pazinējs un atklāj, ka labprāt internetā skatās trikus ar pūķiem, mēģina atdarināt. Amerikā ir triku pūķi, kas lido telpās, notiek sacensības, tos vada mūzikas pavadībā zālē. “Gribētos iemācīties, bet šie pūķi ir ļoti dārgi. Mēģinājām ar slēpēm braukt pa smiltīm, nebija pūķa spēkos pavilkt, droši vien nepareizās smiltis. Apkārtējie brīnījās un raustīja plecus,” stāsta Dmitrijs un iesaka pamēģināt palaist kādu pūķi, bet sākt ar vienkāršāko. Internetā par pūķiem ir ļoti daudz informācijas, latviski tikai Gormaļovu ģimenes mājaslapa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
6

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
70

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
666

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi