Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Ar pasauli kabatā

Monika Sproģe
08:13
11.10.2017
10
Meksika 1

Divi ceļotāji – Laine Pērse un Arturs Driņins – devās pasaulē sešdesmit četru valstu dziļumā, piecu kontinentu platumā, septiņpadsmit mēnešu garumā.

 

Iedzīve uz muguras

“Mūsu galvenais pārvietošanās veids bija autostopi, visa mūsu iedzīve bija uz muguras – arī mūsu uzticamā telts. 2015. gada oktobrī no Stokholmas devāmies uz Ņujorku, tālāk jau nācās aprast ar tālās, svešās zemes atšķirīgajiem noteikumiem un grandiozajiem apmēriem. Šķērsojuši ASV no austrumiem uz rietumiem, ar stopiem devāmies uz Meksiku, izbraucām cauri septiņām Centrāl­amerikas valstīm, iepazinām deviņas Dienvidamerikas valstis, sākot no Kolumbijas līdz pat Brazīlijai. Nonācām Eiropā, iekāpām Āfrikā un apceļojām ziemeļu un dienvidu Āziju. Daudz, ilgi, pārsteidzoši koši un mirdzoši,” pāris vārdos raksturojot piedzīvojumu, saka Laine.

Ceļot ar stopiem – kādam varētu likties neprāts: “Stopēšana katrā valstī atšķiras. Par to sākumā pat nebijām iedomājušies. Bet dažnedažādas situācijas lika pielāgoties un ātri mācīties. ASV gājām smago mašīnu pieturvietās un jautājām braucējiem, vai tie neiebilstu palīdzēt diviem latviešu ceļotājiem. Daudzus ieintriģēja mūsu mazā valstiņa un mūsu milzīgais ceļojuma plāns, tāpēc īsti nekur arī neiesprūdām. Protams, tālbraucēji nevar ņemt divus pasažierus, bet vienmēr palīdzēja mums abiem. Tikai vienu reizi saņēmām piedāvājumu braukt atsevišķās smagajās mašīnās, ko ātri vien noraidījām, jo no saviem drošības pamatprincipiem neatkāpāmies. Vienmēr kopā.

Latīņamerikā pārvietoties ar autostopiem bija pārsteidzoši viegli, grūtāk bija Rietumeiropā. Āzijā stopēšanu ne vienmēr saprata, bet arī tur tieši šāda pārvietošanās veida dēļ pabijām pat malaiziešu kāzās un redzējām pasakainas vietas, kas nav ierakstītas tūrisma ceļvežos.”

Kad bijuši ASV, Laine un Arturs biedēti, ka Meksikā viņus nogalinās, aplaupīs vai pārdos, ka tur dzīvo tikai narkomāni un noziedznieki. Arī paši meksikāņi, kas viņus esot uzņēmuši uz robežas, nedaudz sabijušies par viņu plānu ceļot cauri Meksikai ar autostopiem.

Prast pieņemt un saprast

“Visi nepareizie uzskati pazuda līdz ar pirmo pilsētu, kurā iepazinām vietējos un tikām uzņemti kā tuvākie draugi. Liekas, Meksikā nav liekulības, nav negatīvisma. Cilvēki tiešām dzīvo, priecājas par visu, kas tiem dots, nevis apskauž kaimiņu.

Protams, nevar noliegt, ka Meksikā notiek narkotiku izplatīšana, slepkavības, laupīšanas. Bet par to mēs dzirdējām tikai nostāstus, lai gan tur pavadījām mēnesi un ar stopiem izbraucām cauri milzīgajai valstij. Galvenais, ko iemācījāmies, nedrīkst noslēgties vai uzskatīt sevi par labāku, pārāku. Vietējie nekad neatteica palīdzību, ceļojuma plānā vadījāmies pēc viņu ieteikumiem – meksikāņi zināja, kur tajā laikā nav īpaši droši, kā un kur labāk pārvietoties. Jāatver prāts, sirds, un nekas slikts nenotiks,” saka Laine.

No Ziemeļamerikas valstīm Meksika izceļas ar savu plašo kultūru, dabu un atšķirīgajām tradīcijām dažādās tās daļās: “Viss ir ļoti krāsains. Rančo, kas bija mūsu Meksikas piedzīvojumu sākums, meksikāņi dzīvo ļoti vienkārši – noķer putnu, norauj tam galvu, cep tik ilgi, kamēr arī kauli izcepušies, un uzdzer alu. Pa dienu rūpējas par laukiem un dzīvniekiem, vakaros svin dzīvi – nav svarīgi, ja nākamā ir darbadiena – vienīgais īstais brīdis taču ir šodien un tagad! Pilsētās ir lielāka skriešana, tirgošanās, bizness, tūrisms. Meksika ir kontrastu zeme.”

Taujāta, vai latvietis tur varētu iedzīvoties, Laine saka: “Kāpēc gan ne? Dzīvošana tur tikai vairo pozitīvo enerģiju! Grūtākais ir karstāks klimats un pikantāki ēdieni. Bet daba ir tik ļoti dažāda – sākot no tuksnešiem līdz kalniem, lietus mežiem, vulkāniem un okeāniem. Dabas katastrofas arī būtu kas jauns, tomēr cilvēks jau spēj pielāgoties visam, ja vien ir vēlme. Domāju, Meksika nepieviltu.”

Kā cilvēkam, kas interesējas par lauksaimniecību, man rodas jautājums, ko meksikāņi audzē, ko kultivē. Laine saka: “Rančo mums tika rādīti visdažādākie aug­ļi un augi, par kuriem iepriekš nebijām pat dzirdējuši! Protams, kaktusi ir visapkārt. Izrādās, arī kaktusiem ir ēdami augļi! Ir lielas agavju plantācijas. No šiem augiem tiek taisīts tradicionālais stiprais dzēriens meskals un no viena tipa agavēm gatavota tekila. Dienvidos daudz audzēta kukurūza un banāni.”

Laine saka, ka meksikāņiem ģimene ir ļoti svarīga: “Visi vienmēr turas kopā – bieži vien pieaugušie bērni kopā ar precēto part­neri paliek dzīvot vecāku mājās. Tur aug arī mazbērni, mājas tiek paplašinātas. Visi vienmēr zina, kas notiek ar otru. Lieli svētki ir meitenes piecpadsmit gadu jubileja, kas pēc senām tradīcijām liecina, ka meitene nu ir pieaugusi un gatava iziet pie vīra.”

Piedzīvojumi pārvēršas grāmatā

Uz visu aizvadīto atskatoties, Laine saka: “Tagad zināmajām krā­sām esam pievienojuši jaunas, spožas krāsas. Zināmajām garšām jaunus asumus, jaunas sajūtas un jaunas domas. Pagājis pusgads, kopš esam atgriezušies mājās. Nu palēnām veram vaļā to brīnumu lādi, kas ceļojuma laikā tika piekrauta līdz maliņām. Pārdošanā jau ir pirmā grāmata par mūsu piedzīvojumiem Ziemeļamerikā, un mūsu Dienvidamerikas dēkas varēs iepazīt jau decembra sākumā. Lēnām top arī grāmatas pārējās daļas, tās tiek tulkotas angļu valodā, lai varam dalīties arī ar visiem tiem, kurus satikām ceļā.”

Jautāta, kura no visām valstīm pašai šķitusi viskolorītākā, Laine padomā un saka: “Kad jāizvēlas starp šokolādi un vaniļu, varu atbildēt, kas patīk labāk. Bet, kad būts tik daudzās valstīs, tik dažādās vietās un iepazītas tik atšķirīgas kultūras, vienkārši nav iespējams pateikt, kur ir visskaistāk, kur patīk vislabāk un kas ir visgaršīgākais. Katrai vietai ir sava īpaša aura un katrai valstij savs īpašais stāsts. Vispatiesākā atbilde – pasaule ir apbrīnojama. Tā ir tik īpaša, ka salīdzināt vienu un otru tās vaigu vairs neliekas nozīmīgi. Katrā ziņā esam iemācījušies izdzīvot šo mirkli. Būt patiešām pateicīgi. Pieticīgi. Būt atvērti un godīgi. Tagad, kad redzēta pasaule, kad tik daudz iepazīts un uzzināts, ar to negribas apstāties. Es nevaru un arī nevēlos apslāpēt šo vēlmi turpināt augt un attīstīties, izzināt pasauli un sevi pašu. Tieši tāpēc pašlaik strādāju pie grāmatām, lai varam dalīties ar visu, ko pasaule mums iemācījusi. Un pēc tam? Kas zina, jāļaujas dzīvei, un pasaule aizvedīs pa īstajām takām!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi